Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un kopš tā brīža vairāki mājas lapu īpašnieki joprojām novēro pozīciju kritumu Google meklēšanas rezultātos. Uzņēmumiem, kas no organiskajiem meklēšanas rezultātiem gūst ievērojamu potenciālo klientu skaitu savai mājas lapai, pozīciju pazemināšanās var radīt zaudējumus, jo tādējādi samazinās lapas apmeklējums pēc saistošiem atslēgvārdiem, kā rezultātā būtiski sarūk arī klientu/pirkumu skaits. Šajā rakstā esam apkopojuši 6 būtiskus aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, veicot ārējo SEO optimizāciju. Izpildot šos punktus, mājas lapu īpašniekiem ir iespēja saglabāt un/vai paaugstināt pozīcijas Google meklēšanas rezultātos, tādējādi savai mājas lapai piesaistot arvien vairāk potenciālo klientu.

TOP 6 punkti, ko iesakām ievērot, veicot ārējo SEO optimizāciju:

1. Mājas lapas saturs ir jāveido daudzveidīgi – veidojiet saturu dažādos formātos (piemēram, teksts ar video un attēliem, kā arī bez tiem). Tādējādi tiks uzlabota satura kvalitāte, un lasītājs, kā arī Google to spēs labāk izprast. Daudzi lasītāji tīklā lasīšanai izvēlas sev tīkamāko saturu, un tieši tādēļ vieniem var patikt video, turpretī citiem – grafiskā veida informācija. Ir labi, ja saturs tiek veidots dažādos formātos, piemēram, veidojot video jaunumus vai grafiskos attēlus, kas var būtiski palīdzēt piesaistīt lietotājus ilgtermiņā.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).

Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.

Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja ieceri līdz 2022. gada decembrim pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošanai, informē EP.

Eiropas Parlaments (EP) neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz 10 gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām («integrētām augu aizsardzības sistēmām»).

Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022. gada 15. decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.

ANO Starptautiskajai vēža pētījumu aģentūrai (IARC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izdarot atšķirīgus secinājumus par vielas kaitīgumu, ES veiktais riska izvērtējums pirms licences atjaunošanas izpelnījās pretrunīgas atsauksmes.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Pretrunīgi vērtētais Polijas jaunais banku nodoklis apdraud ne tikai finanšu sektora rentabilitāti, bet arī valsts kopējo ekonomikas izaugsmi, pirmdien brīdināja starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Jaunais nodoklis rada riskus negatīvi ietekmēt kredītu izaugsmi, jo tas samazina banku kapitāla radīšanas iespējas, kas savukārt rada draudus būtiski ietekmēt Polijas ekonomiku un radīt lēnāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, norāda aģentūra.

Polija prognozē, ka valsts ekonomika šogad pieaugs par 3,8%, salīdzinot ar 3,5% pērn.

Moody’s lēš, ka jaunais nodoklis banku sektoram šogad izmaksās aptuveni 4,4 miljardus zlotu (vienu miljardu eiro), kas ir līdzvērtīgi aptuveni 32% no banku ienākumiem pērnā gada pirmajos desmit mēnešos.

Tāpat aģentūra brīdina, ka ienākumu kritums samazinās banku spēju amortizēt satricinājumus.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca konsolidēts neto apgrozījums sasniedza 6,2 miljonus eiro (1 % samazinājums attiecībā pret 2016. gada 6 mēnešu apgrozījumu), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerns pabeidza 2016. gada 6 mēnešu laika periodu ar zaudējumiem 1,46 miljonu eiro apmērā. Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz 8 valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 4,5 miljonus eiro (2016. gada 6 mēn. – 4,7 miljoni eiro).

Uzņēmuma galvenie eksporta virzieni 2016.gada 6 mēnešos bija ES valstis: Igaunija, Polija un Lietuva, trešās valstis: Krievija, Baltkrievija, Uzbekistāna. Otrajā ceturksnī tika nodoti pasūtītājam AS Pasažieru vilciens pirmie 3 vilcieni DR1. Pasūtītājs piemēroja naudas sodu 10% apmērā par modernizācijas projekta realizācijas termiņu neievērošanu. Minētie zaudējumi tika atainoti Uzņēmuma finanšu atskaitē.

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk divu prokuratūras iestādes darbinieki - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā strādās 34 prokuratūras darbinieki.

«Šis ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. Tas iezīmē nākotnes Latvijas valsts pārvaldes tendenci – valsts iestāžu optimizāciju. Pielāgojot ēku Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras iestāžu vajadzībām, esam sakārtojuši, atjaunojuši un nodevuši ilgstošai lietošanai vēl vienu valsts nekustamo īpašumu, radījuši modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi, vienlaikus palielinot prokuratūras darba efektivitāti un samazinot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Apkartējā vide ļoti ietekmē cilvēkus, tāpēc man ir prieks, ka mēs veidojam vidi, kur nebūs zemi griesti un varēs izstiepties ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Valsts pārvaldei ir jārēķinās, ka, ja mēs gribam noturēt labus darbiniekus, tad ar atalgojumu vien nepietiks, darba videi arī ir liela nozīme,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

AS Meridian Trade Bank un koncerns neievēroja kopējo kapitāla rezervju prasību gadā, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī, liecina informācija bankas pērnā gada neauditētajā pārskatā. Bankas auditētais gada pārskats pagaidām nav pieejams.

Kā norāda bankas vadība, situācija pērnā gada beigās padarīja koncerna un bankas kapitāla pietiekamības radītāju ievērojami jūtīgus pret jebkādu iespējamo papildus samazinājumu pašu kapitālā. Šie apstākļi norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība saistībā ar koncerna un bankas spēju turpināt savu darbību nākotnē.

Meridian Trade Bank vadība norāda, ka nepārtraukti uzrauga kapitāla pietiekamību un tādēļ kopā ar biznesa modeļa maiņu veic virkni pasākumus koncerna un bankas pelnītspējas un kapitāla stiprināšanai: mainot atsevišķiem klientu segmentiem operacionālās apkalpošanas un maksājumu tarifus; samazinot administratīvos izdevumus atbilstoši ārvalstu klientu īpatsvara samazinājumam, taču neaprobežojoties ar personāla struktūras un atalgojuma optimizāciju, ārzemju pārstāvniecības slēgšanu, reģionālā klientu apkalpošanas tīkla optimizāciju, telpu nomas un citu administratīvo izdevumu samazināšanu; realizējot kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanu, tajā skaitā atgūšanu un pārdošanu, kā arī optimizējot kredītoperāciju tarifus. Tāpat banka attīsta e-komerciju un maksājumu karšu biznesu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Darba vidē balstītas mācības ir efektīvākais veids, kā satuvināt izglītību un ražošanas praksi

Turklāt regulāras apmācības darba vidē būtu vajadzīgas arī arodskolu pasniedzējiem, uzskata mašīnbūves uzņēmuma Bucher Municipal personāla speciāliste un projekta koordinatore Simona Groša. Dinamiski augošais mašīnbūves uzņēmums jau kopš 2013.gada aktīvi piedalās pilotprojektā Darba vidē balstītās apmācības (DVBA) un ir viens no pirmajiem darba devējiem šajā aktivitātē. Trīs gadu laikā uzkrātā pieredze ļauj apgalvot, ka šis ir efektīvākais veids, kā tuvināt profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām.

Ieguvēji ir gan audzēkņi, kuri kļūst par kvalificētiem speciālistiem konkrētajā darbavietā un līdz ar to arī darba tirgū, gan uzņēmums, kas ietaupa darbinieku meklēšanas un apmācību izmaksas. Turklāt gan potenciālais darbinieks, gan darba devējs viens otru iepazīst, samazinot iespēju kļūdīties izvēlē. Reālā darba vide veicina jauniešu izaugsmi un dod praktisko pieredzi, savukārt uzņēmums projektu var izmantot kā personāla vadības stratēģiju, abpusējo labumu pamato S. Groša.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

Jaunuzņēmumu skaits Latvijā šobrīd jau ir pārsniedzis 320 un to kopējais investīciju apjoms veido vairāk nekā 210 milj. eiro, tiekoties ar Vācijas vienas no rūpnieciski un ekonomiski attīstītākās federālās zemes - Bādenes - Virtembergas ekonomikas, nodarbinātības un mājokļu lietu ministri Dr. Nikolu Hofmaisteri –Krautu norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministri tikās, lai pārrunātu sadarbības jautājumus jaunuzņēmumu, rūpniecības digitalizācijas un darbaspēka attīstības jomā. Secināts, ka Latvijai ir liels potenciāls paplašināt sadarbību ar Vācijas inovāciju un ekonomiskās attīstības līderības reģionu Bādenes – Virtembergas federālo zemi.

«Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem stratēģiskajiem partneriem gan divpusējās, gan Eiropas Savienības, gan arī NATO un citu starptautisko sadarbības formātu ietvaros. Abas valstis vieno aktīvs dialogs visos līmeņos – regulāra vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, tieša sadarbība ar federālajām zemēm,» tikšanās laikā atzina A.Ašeradens.

Atbildot uz Bādenes - Virtembergas federālās zemes amatpersonas interesi par jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ekonomikas ministrs A.Ašeradens informēja par Ekonomikas ministrijas prioritāro virzienu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā: «Latvija ir radījusi Eiropā unikālu regulējumu jaunuzņēmumu attīstībai un pēdējo divu gadu laikā pats kā ekonomikas ministrs esmu daudz ieguldījis dinamiskas jaunuzņēmumu ekosistēmas izveidē, lai nu jau varētu teikt, ka tā piesaista globālu uzmanību, tostarp arī starptautisku riska kapitālistu un akseleratoru, tai skaitā arī no Vācijas, interesi.»

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.