Citas ziņas

LU modernizē kojas

,26.06.2007

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitāte jau gatavojas jauno studentu pieplūdumam dienesta viesnīcās, kas sāksies nākamajā, 2007./2008.mācību gada rudens semestrī. Paredzēts, ka visās istabiņās no jaunā mācību semestra būs pieejams arī interneta pieslēgums, Db.lv informēja universitāte.

Līdz jaunā mācību gada sākumam dienesta viesnīcās Jūrmalas ielā 74/76, Buļļu ielā 5, Tālivalža ielā 1b, Zeļļu ielā 8 gaiteņos tiks uzstādīti dūmu detektori. Patlaban tie darbojas Rēznas ielas 10c un Burtnieku ielas 1 dienesta viesnīcās.

Paredzēts, ka visās istabiņās no jaunā mācību semestra būs pieejams arī interneta pieslēgums. Interneta pakalpojumi dienesta viesnīcās ir iekļauti mēneša īres maksā par gultas vietu.

Četrās dienesta viesnīcās (Jūrmalas ielā 74/76, Buļļu ielā 5, Burtnieku ielā 1, Tālivalža ielā 1b) līdz 1.septembrim paredzēta logu nomaiņa, kas uzlabos siltumizolāciju istabiņās.

Līdz mācību gada sākumam visās dienesta viesnīcās tiks modernizēta ieejas sistēma – dienesta viesnīcās dzīvojošie studenti iekļūt tajās varēs izmantojot speciālas ieejas kartes. Ieejas karšu izmantošana novērsīs nepiederošu personu nesaskaņotu uzturēšanos LU dienesta viesnīcās. Šāda sistēma jau ir ieviesta un veiksmīgi darbojas dienesta viesnīcā Zeļļu ielā 8. Visu vasaru koplietošanas telpās turpināsies arī kosmētiskie remontdarbi.

Dienesta viesnīcās turpinās arī nolietotās elektrotehnikas un mēbeļu nomaiņa – visās dienesta viesnīcās tiek iegādātas jaunas gultas. Šobrīd veco ledusskapju vietā tiek pirkti jauni, lai no rudens semestra studenti varētu tos izmantot. Tiek iegādāta arī jauna gultas veļa un veļas mašīnas, liecina LU sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti

Dienas Bizness,04.08.2015

Rīgas Tehniskās universitātes dienesta viesnīcā Meža ielā 5 diemžēl istabiņas lielākoties nav labā stāvoklī, norāda laikraksts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena fotogrāfs Aivars Liepiņš aizvadītajā nedēļā paviesojās vairākās Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studentu dienesta viesnīcās jeb studentu valodā - kojās.

Kontrastiem bagāto fotoreportāžu skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Profesionālās izglītības iestāžu attīstībā plāno ieguldīt 104,7 miljonus eiro

Žanete Hāka,19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM: 18 profesionālās izglītības iestāžu ERAF projekti jāpārtrauc, 15 – turpinās

Gunta Kursiša,12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15 profesionālās izglītības iestādes turpinās iesāktos modernizēšanas projektus, bet 18 projektu īstenošana ir jāpārtrauc, paredz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem, nozaru ekspertu padomēm un citiem partneriem veiktais izvērtējumu un valdībai piedāvātais risinājums, kā izlietot ERAF līdzekļus profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai VID atlīdzības sistēmai

LETA,27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atlīdzības sistēmai.

Nākamgad FM jaunām politikas iniciatīvām prasa 7,29 miljonus eiro, un lielākā daļa no šīs summas - 6,49 miljoni eiro - nākamgad būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšanai, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu. Šim mērķim papildu finansējums pieprasīts arī 2016.gadā - 17,02 miljoni eiro un 2017.gadā - 17,67 miljoni eiro.

Nākamgad FM lūgusi piešķirt arī 687 827 eiro muitas tehnisko līdzekļu modernizēšanai, lai efektivizētu ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī 55 026 eiro likuma par VID jauno normu ieviešanai.

Nākamgad, kā arī 2016.gadā un 2017.gadā FM lūgusi piešķirt 60 004 eiro noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesa veicināšanai, nodrošinot nepieciešamo dokumentu tulkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ļauj baudīt restorāna garšu, nebraucot uz Rīgu

Kristīne Stepiņa,05.06.2019

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lietuvas saldumu ražotājs: Mēs nogulējām pārāk ilgi, un konkurenti bija spēcīgi

Anda Asere,11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais lielākais saldumu ražotājs Baltijā un līderis Lietuvas tirgū AB Vilniaus Pergalė šogad plāno augt

Vilniaus Pergalė oficiālais dibināšanas datums ir 1952. gads, kad izveidota fabrika Pergalė, taču tās saknes meklējamas 19. gadsimta beigās un ir saistītas ar saldumu un šokolādes ražotnēm Viktorija un Fortūna. «Sākām ar karameļu ražošanu, pēc diviem gadiem sekoja citi saldumi. Savukārt pirms dažiem gadiem uzbūvējām šo jauno fabriku un pārcēlāmies. Te viss ir pavisam svaigs,» saka Jurga Sakalauskaite (Jurga Sakalauskaitė), AB Vilniaus Pergalė komercdirektore.

Lielākie ražošanas uzlabojumi uzņēmumā veikti 2012. gadā, kad ražotne no pilsētas centra tika pārvietota uz industriālo rajonu. Tas izmaksāja desmit miljonus eiro. Katru gadu kompānija iegulda aptuveni miljonu eiro ražotnes kvalitātes standartu uzturēšanā un uzlabošanā, aprīkojuma atjaunošanā. «Katras kompānijas dzīvē ir kāpumi un kritumi, un pirms dažiem gadiem mums bija neliels kritums, nomainījās daļa uzņēmuma vadības, pievienojās jauns ģenerāldirektors. Tagad esmu priecīga teikt, ka virzāmies uz priekšu,» saka J. Sakalauskaite. Skaidrojot, kāpēc tā noticis, viņa teic, ka reizēm tad, kad viss rit labi, kompānijas mēdz aizmirst investēt klientu apmierinātības pētījumos un viņu vajadzību analīzē. «Mēs nogulējām pārāk ilgi, un konkurenti bija spēcīgi. Tagad daudz domājam par pircējiem, viņu vajadzībām, pārveidojam Pergalė zīmolu, mums ir jauns iepakojuma dizains, kas jau pirms kāda laika parādījās veikalos un kopš aprīļa ir arī Latvijā. Esam daudz investējuši, lai saprastu, ko klienti vēlas, un domājam, ka tas palīdzēs,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas gumijas fabrika saņem 580 tūkstošu eiro aizdevumu darbības paplašināšanai

Žanete Hāka,20.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka un AS Baltijas gumijas fabrika parakstījušas līgumu par investīciju kredīta piešķiršanu 580 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma ražošanas modernizēšanai, informēja SEB bankas pārstāvji.

Piešķirtais finansējums dos iespēju uzņēmumam paplašināt gumijas izstrādājumu ražošanu un eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī palielināt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

«Pēdējo pāris gadu laikā esam pilnībā atjaunojuši tehnoloģiskās iekārtas gumijas masas ražošanai. Turpmākie ražošanas modernizēšanas darbi tiks paveikti ar SEB bankas piešķirto finansējumu, kā arī papildus piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tādējādi mūsu ražošanas jauda tiks palielināta divas reizes. Savukārt vairāk nekā 90% saražotās produkcijas tiks eksportēta,» skaidro Baltijas gumijas fabrikas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kernožickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība atbalsta lidostas Rīga plānu peļņu ieguldīt infrastruktūrā

Egons Mudulis,28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn lidostas Rīga nopelnītos 409,4 tūkstošus latu Satiksmes ministrija (SM) rosina valdībai atstāt lidostas rīcībā. Valdība šo lūgumu bez īpašām diskusijām atbalstīja.

Tīrā peļņa tiktu novirzīta uzsāktā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība» īstenošanai, kā arī lidostas termināļa paplašināšanas projekta izstrādei, konkurētspējas paaugstināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, norāda SM. Savukārt Finanšu ministrija neatbalsta rīkojuma projekta tālāku virzību, jo tā īstenošana radīs negatīvu ietekkmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1471 minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2011. pārskata gadu kapitālsabiedrībām VAS Starptautiskā lidosta Rīga valsts kasē būtu jāiemaksā 90% no tīrās peļņas, proti 368,5 tūkst. Ls. Savukārt valdība pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai, norāda SM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PPP - iespēja realizēt atjaunojamās enerģijas projektus Latvijā

Zita Zeidmane, BDO Zelmenis&Liberte zvērināta advokāta palīgs,28.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts Atjaunojamās enerģijas likums vēl gaida galīgo izskatīšanu Ministru kabinetā, asās diskusijas ap tajā paredzētajiem valsts atbalsta veidiem, apmēru un citiem jauninājumiem uzņēmēju vidū nerimstas. Turklāt daļa uzņēmēju turpina izmantot pēdējās iespējas, lai nodrošinātu pašreizējā valsts atbalsta saņemšanu saviem projektiem.

Vienlaikus jāatceras, ka 2009.gada 18. jūnijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, kura uzdevums bija paplašināt publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu arī Latvijā. Taču, ņemot vērā SVF prasības, pašlaik Latvijā iespējams izmantot tikai vienu no PPP veidiem, proti, koncesiju. Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, pašvaldībām vēl joprojām ir novecojušas katlu mājas un siltumtrases, kurām ir nepieciešams jau tuvākajā laikā veikt atjaunošanu un modernizēšanu. Pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi novecojušo katlumāju renovācijai vai siltumapgādes sistēmu modernizēšanai, kas savukārt varētu būt laba darba un peļņas iespēja privātā sektora pārstāvjiem, piemeklējot izdevīgāko un abām pusēm piemērotāko finansējuma un projekta īstenošanas modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Lattelecom sāk «vērienīgu interneta tīkla modernizāciju», lai palielinātu ātrumu

Lelde Petrāne,16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom uzsācis Latvijas interneta tīkla modernizāciju, lai līdz gada beigām 180 000 klientu visā Latvijā - īpaši ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams līdz pat desmit reizēm ātrāks internets, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

«Vara kabeļu tīkla modernizācija, izmantojot VDSL vektoringu jeb Internets 5, ir jaunākās paaudzes internets, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgi mājsaimniecībām, kurām līdz šim nav iespējams pievilkt optisko interneta tīklu. Jaunā tehnoloģija būs iespēja pa esošajiem vara kabeļiem saņemt desmit reizes ātrāku internetu - līdz pat 60Mbit/sek, tostarp arī ārpus pilsētu centriem,» skaidroja L. Bite.

Šobrīd Lattelecom ir pabeidzis 117 vara kabeļu pakalpojuma mezglu modernizēšanas darbus, uzstādītas jaunas signāla pārraidīšanas iekārtas un pirmie 14 000 Lattelecom interneta klienti atsevišķās vietās Alūksnē, Balvos, Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielvārdē, Mārupē, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā, Ventspilī un citās pilsētās un novados jau var saņemt jauno pakalpojumu Internets 5.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

1,1 milj. Ls vērtā RSU korpusa atjaunošanas konkursā uzvar JPG 2B

Gunta Kursiša,02.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) noslēgusi atklātu iepirkumu konkursu par universitātes ēkas Dzirciema ielā 16 A-mācību korpusa telpu renovāciju. Vairāk nekā 1,124 milj. Ls apjomīgajā konkursā uzvarējusi p/s JPG 2B.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Pingons zeķes Lāčplēša ielas ražotnē

Gunta Kursiša,11.04.2014

Šonedēļ Db.lv viesojās uzņēmumā Pingons, kurš «paslēpies» Lāčplēša ielas pagalmā un kurā tiek ražotas zeķes, kas nonāk ne vien tuvākos eksporta tirgos, bet arī tādā eksotiskā valstī kā Peru.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Realizējot ilgtermiņa attīstības stratēģiju, Rīgas Stradiņa universitāte nākamruden plāno pabeigt Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu sākusi īstenot vērienīgu projektu, kas paredz infrastruktūras modernizēšanu un studiju kvalitātes uzlabošanu.

Pēc RSU infrastruktūras projektu vadītājas Asjas Lungas sniegtās informācijas, šā projekta gaitā sākotnēji bija paredzēts rekonstruēt ēku Anniņmuižas bulvārī 26, kur atradīsies pieminētais Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kā arī sākt atjaunot ēku (jeb realizēt pirmo kārtu) Kronvalda bulvārī 9 (Anatomikuma lielā ēka). Taču iepirkuma rezultātā radies ietaupījums, tāpēc augstskola iniciējusi A korpusa renovāciju Dzirciema ielā, ko ir apstiprinājusi arī Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banka uzņēmumam piešķir 7 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka,09.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nodos kapitālajam remontam un modernizācijai pirmos dīzeļvilcienus

NOZARE.LV,06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eiropa plāno spēcīgākas «zāles» pret kiberuzbrukumiem

Sanita Igaune,30.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) plānos ir divi jauni pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas aizsardzību pret uzbrukumiem tās galvenajām informācijas (IT) sistēmām.

Tāpēc ir iesniegts priekšlikums direktīvai par jaunākajiem kibernoziegumiem, un to papildina priekšlikums regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras nostiprināšanu un modernizēšanu.

Abas iniciatīvas ir paredzētas Eiropas digitalizācijas programmā un Stokholmas programmā, lai nostiprinātu tīklu uzticamību un drošību.

Ierosinātā direktīva paredz, ka kiberuzbrukumu izdarītājus un saistītās un destruktīvās programmatūras izgatavotājus var saukt pie kriminālatbildības un tiem var piemērot bargākus kriminālsodus.

Dalībvalstīm būs arī pienākums ātri atbildēt uz steidzamiem palīdzības lūgumiem kiberuzbrukumu gadījumā, tādējādi uzlabojot Eiropas tiesu un policijas iestāžu sadarbības efektivitāti. ENISA nostiprināšana un modernizēšana palīdzēs ES, dalībvalstīm un privātajam sektoram uzlabot resursus un sagatavotību kiberdrošības problēmu novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai uz tām. Abus priekšlikumus iesniegs Eiropas Parlamentam un ES Ministru Padomei pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris paziņojis par jaunu 137 miljonus litu (39,7 miljonu eiro) vērtu investīciju projektu, lai paplašinātu savu rūpnīcu Lietuvas pilsētā Klaipēdā, liecina informācija interneta vietnē investlithuania.com.

Rūpnīcas paplašināšana un modernizēšana palielinās ražošanas jaudu par 40%. Visa papildu produkcija tiks eksportēta, galvenokārt uz Japānu. Investīcijas radīs 40 jaunas darba vietas, kā arī nodrošinās vairāk pasūtījumu vietējiem Lietuvas pakalpojumu sniedzējiem un sadarbības partneriem. Patlaban vairāk nekā 90% no Klaipēdā esošās rūpnīcas produkcijas tiek eksportēti uz aptuveni 60 tirgiem.

Kā norādījis Alberto Bernardi, Philip Morris pārstāvis Baltijā, šīs investīcijas liecina par kompānijas turpmāku apņemšanos turpināt savu darbību Lietuvā. «Philip Morris bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem neatkarīgajā Lietuvā un šobrīd kompānijas investīcijas valstī sasniedz 713 miljonus litu (apmēram 206 miljoni eiro),» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils lidostā ieguldīs vairāk nekā divus miljonus latu

Vēsma Lēvalde,21.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventspils lidosta sagatavojusi attīstības projektu, kas paredz ieguldīt 2,25 miljonus latu (bez PVN) lidostas infrastruktūrā. Projektu paredzēts 85 % apmērā finansēt no Kohēzijas fonda.

Ventspils dome atbalstījusi Ventspils lidostas attīstības projekta iesniegšanu Satiksmes ministrijas organizētajā ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, aktivitātē Lidostu infrastruktūru attīstība.

Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils pilsētas sasniedzamību, veicināt tās attīstību un konkurētspēju un radīt priekšnoteikumus regulāro iekšzemes un starptautisko reisu uzsākšanai. Projekts paredz lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, drošības joslu sakārtošanu un esošās infrastruktūras rekonstrukciju un modernizēšanu.

Šobrīd Ventspils lidosta nodrošina tikai neregulāras gaisa satiksmes apkalpošanu, turklāt tās skrejceļa garums nav pietiekams, lai tā spētu uzņemt regulāros reģionālos pasažieru pārvadājumos plaši izmantotos gaisa kuģus bez lidojuma attāluma un svara ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 Latvijā ieviesīs 4G LTE mobilās datu pārraides tīklus

Gunta Kursiša,26.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Tele2 sadarbosies ar Nokia Siemens Networks (NSN), lai ieviestu 4G LTE (Long Term Evolution) mobilās datu pārraides tīklus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Tāpat NSL plāno arī modernizēt un paplašināt esošos Tele2 2G un 3G tīklus, izmantojot Single Radio Access Network (RAN) un Liquid Core tehnoloģiju.

2G un 3G tīklu nomaiņu Baltijas valstīs paredzēts pabeigt divu gadu laikā. Zināms, ka Igaunijā bāzes staciju modernizēšanas darbi tiks uzsākti nekavējoties, kur 4G tehnoloģijas ieviešanu paredzēts veikt jau aprīļa beigās. Ziņots, ka arī Lietuvā uzlabošanas darbi tiks uzsākti nekavējoties.

Tele2 par 742 tūkstošiem latu izsolē ieguva radiofrekvenču diapazonu, kas ir piemērots 4G pakalpojumu sniegšanai, šā gada sākumā. Janvārī Tele2 pārstāvji vēstīja, ka «Tele2 4G tehnoloģiju Latvijā ieviesīs, kad klienti varēs iegādāties 4G telefonus un iekārtas par pieņemamām cenām un izmantot tās ērti un vienkārši. Līdz tam Tele2 turpinās attīstīt mobilā tīkla pārklājumu, kapacitāti un ātrumu 3G tīklā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 4 miljonus eiro, šovasar a/s Dobeles dzirnavnieks atklās jauno spageti ražotni.

Kā DB informē uzņēmumā, investīcijas spageti rūpnīcas ražošanas tehnoloģiskās līnijas izveidei ir ap 3.8 miljoni eiro, no tā 35% ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts. Plānots, ka kopējās investīcijas spageti rūpnīcas izveidē būs vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Jaunās spageti ražotnes jauda plānota ap 2.5 tonnām spageti stundā. Spageti ir vieni no populārākajiem pastas veidiem ne vien Baltijā, bet arī citviet pasaulē un tas pamudinājis ražot šo produktu. Atkarībā no ražošanas intensitātes jauno darba vietu skaits spageti ražotnē varētu būt ap 10. Kopējās investīcijas uzņēmumā 2013.gadā plānotas virs 7 miljoniem eiro un tās ietver arī kombinēto kviešu dzirnavu izbūvi. Tas ļaus uz vietas Dobelē malt cieto kviešu jeb durum graudus, kas ir izejviela cieto kviešu pastai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz autoceļa A7 pie krustojuma uz Katlakalnu, kas tiek dēvēts par t.s. melno punktu, šodien SIA Fima uzstādīja braukšanas ātruma attēlošanas displeju. Kopumā līdz marta vidum uz Latvijas bīstamākajiem ceļu posmiem plānots uzstādīt 11 šādas interaktīvās ceļa zīmes.

Paredzēts, ka braukšanas ātruma mērītāji būtiski uzlabos satiksmes drošību paaugstinātas automobiļu plūsmas un satiksmes bīstamības ceļu posmos, tostarp pie izglītības iestādēm un t.s. melnajos punktos.

Pēc CSDD rīcībā esošiem datiem kopumā uz a/c A7 Rīga – Bauska no 2011. gada līdz 2014. gadam notika 132 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā 19 cilvēki un 226 tika ievainoti.

Par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.

Ātruma displeju uzstādīšanas darbi ir daļa no pagājušā gada nogalē starp VAS Latvijas Valsts ceļi un SIA Fima noslēgtā līguma, kura ietvaros ātrumu attēlojošās interaktīvās ceļa zīmes jau uzstādītas Ādažos, Valmierā un Grobiņā. Šodien zīmju uzstādīšanu veic Murjāņos un uz a/c A7 pie krustojuma uz Katlakalnu. Darbus plānots pabeigt līdz 15.martam uzstādot pārējās zīmes Krustpils novadā, Maltā, Ulbrokā un Kroņaucē pie A. Brigaderes pamatskolas.

Komentāri

Pievienot komentāru