Pēc apgrozījuma lielākās kompānijas Cēsu apkaimē ir saistītas ar kokapstrādi, alus ražošanu, lauksaimniecību. Cēsu apkārtējos novados jau vēsturiski nav bijusi attīstīta liela mēroga rūpnieciskā ražošana, kas, īpaši padomju periodā, nepagāja secen daudziem citiem Latvijas reģioniem.

Arī šobrīd uzņēmējdarbības attīstība Cēsu apkaimē galvenokārt ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu, tradicionāli attīstīta ir alus ražošanas nozare (Cēsis, Piebalga).

Viens no lielākajiem industriāli ražojošajiem uzņēmumiem reģionā ir Priekuļu novada Liepā esošais ķieģeļu ražotājs SIA Lode, bet kokapstrādes nozarē flagmanis ir SIA Staļi; tie abi ieņem vietas Cēsu un apkaimes novadu lielāko uzņēmumu pirmajā desmitniekā. Šie uzņēmumi, līdzīgi citiem ražotājiem, spējuši noturēties tirgū un arī panākt izaugsmi, pateicoties aktivitātēm eksporta tirgos.

SIA Staļi, kas līdz šim bijis viens no lielākajiem līmētās koka produkcijas un koka logu un durvju ražotājiem, šogad pievērsies arī koksnes granulu ražošanai, pirms pāris mēnešiem atverot jaunu granulu rūpnīcu savā ražošanas kompleksā Priekuļu pagastā. Granulu ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis pusmiljonu eiro (apm. 354 tūkst. latu), informē SIA Staļi izpilddirektors Jānis Lasmanis.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs Lode un SEB banka 2009. gada jūnijā vienojās par saistību restrukturēšanu, tādējādi nodrošinot uzņēmumam iespēju saglabāt savu darbību arī ekonomikas lejupslīdes laikā.

Lode, atbalstīta no sava akcionāra Lode Holdings Limited puses, ar banku noslēdza līgumu par grozījumiem esošā kredīta atmaksas grafikā, pagarinot kredītu atmaksas termiņu, liecina Lodes paziņojums.

2008. gada februārī SEB banka piešķīra Lodei 4 miljonu latu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem. Pēc veiktās kredītu restrukturizācijas kredītlīnijas atmaksa ir pagarināta uz 2 gadiem, kas nodrošina uzņēmumam izmantotās kredītlīnijas atmaksu veikt tikai 2011. gadā.

2006. gada decembrī Lodei tika piešķirti ilgtermiņa investīciju kredīti Ānes ražotnes celtniecībai un Liepas 4. līnijas modernizācijai vairāk kā 9.5 miljonu eiro apmērā, ko uzņēmums atmaksāja līdz 6.6 miljoniem eiro. Kredītu restrukturizācijas rezultātā Lodei ir piešķirtas kredīta pamatsummas maksājumu brīvdienas līdz 2011. gada aprīlim.

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražotājs SIA Lode samazinās pamatkapitālu, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmums norāda, ka tā vienīgais dalībnieks Lode Holdings Limited pieņēmis lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 10,5 miljoniem eiro. Ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, dzēšot 10,5 miljonu uzņēmuma daļas, kā rezultātā tā pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 17,322 miljoni eiro.

Kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, var pieteikt savus prasījumus Lode juridiskajā adresē Lodes ielā 1, Liepā, Priekuļu novadā.

Neskatoties uz to, ka Lode 2013. gadā piedzīvoja apgrozījuma kāpumu, tā joprojām darbojās ar zaudējumiem. Pārskata gadā Lode apgrozīja 10,845 miljonus eiro, turpretim 2012. gadā tā apgrozīja 9,741 miljonu eiro.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā SIA Lode pērn uzlabojis finanšu rādītājus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lode jau sesto gadu pēc kārtas uzlabo neto apgrozījumu, kas pērn sasniedza jau 11,946 miljonus eiro. Pagājušais gads bija jau septītais, ko Lode aizvadīja bez peļņas gūšanas, pērn uzņēmuma zaudējumi bija 116,621 tūkstotis eiro. Jāatzīmē, ka Lodes koncerna neto apgrozījums 2014. gadā bija 14,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka Lode 2014. gadā veica 286,01 tūkstoša lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Lode jau vairāk nekā 50 gadus ražo keramiskos būvmateriālus – apdares un celtniecības ķieģeļus, blokus Keraterm, klinkera bruģi, kā arī citus ķieģeļiem līdzīgus keramiskos elementus. Uzņēmums veic arī māla karjeru apsaimniekošanu un māla ieguvi, nodrošinot ražošanu ar būtiskāko izejvielu.

Keramikas izstrādājumu ražotāja a/s Lode meitasuzņēmuma SIA Kalnciema ķieģelis ražotne Kalnciemā, Jelgavas rajonā, oktobra sākumā plāno pilnībā pārtraukt ražošanu, ziņo jelgavniekiem.lv.

Pēc SIA Kalnciema ķieģelis iesniegtajiem datiem, patlaban Kalnciema ražotnē strādā 88 darbinieki, un ir iespējams, ka oktobra sākumā no darba tiks atlaisti 55 darbinieki, informējis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils.

Daļai ražotnes darbinieku piedāvās iespēju turpināt darbu otrajā, pērn atvērtajā, Kalnciema ķieģeļa ražotnē, Cenu pagasta Ānes ciemā. Tur a/s Lode meitasuzņēmums pārbūvēja un augsti tehnoloģiskās ražošanas līnijās ieguldīja gandrīz 6 miljonus latu, bet iegādāto iekārtu ražošanas jauda ir 160 000 kubikmetru gadā, kā liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas fondu biržas arhīvos.

NASDAQ OMX Riga valde šī gada 19. februārī nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar a/s Latvijas Gāze akcijām.

Birža aptur emLatvijas Gāzes/em akciju tirdzniecībuAkciju tirdzniecība apturēta līdz a/s Latvijas Gāze atklās biržai būtisku informāciju. Kā Db izdevās uzzināt Rīgas biržā, akciju tirdzniecība apturēta sakarā ar Neatkarīgās rīta avīzes 19. janvāra publikāciju, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš pavēsta, ka Latvijas Gāzei 2008. gadā nebūs peļņa, iespējami pat zaudējumi. Tā kā biržai šādi dati nav bijuši, tad a/s Latvijas Gāze akciju tirdzniecība apturēta, līdz tiks saņemta attiecīga informācija no uzņēmuma.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics otrdien paziņojis, ka aptur viedtālruņu Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, norādot uz drošības apsvērumiem, kā arī aicināja visus klientus nekavējoties pārtraukt šo ierīču lietošanu.

Šis ir pirmais oficiālais atzinums, ka joprojām pastāv bažas par uzņēmuma ražoto telefonu drošību

Patērētāju drošības dēļ Samsung «lūgs visiem piegādātājiem un vairumtirdzniecības partneriem visā pasaulē pārtraukt Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, kamēr notiek izmeklēšana», paziņoja kompānija.

Pirmdien aģentūra Yonhap vēstīja, ka Samsung pārtrauc Galaxy Note 7 ražošanu.

Galaxy Note 7 sagādājis nedienas Samsung un izraisījis uzņēmuma akcijas cenas krišanos, jo vairāki šī modeļa telefoni aizdegušies uzlādēšanas laikā.

Ukrainas un Krievijas savstarpējo nesaskaņu dēļ Krievija pilnībā apturējusi dabasgāzes eksportu uz Eiropu caur Ukrainas cauruļvadiem, ziņo BBC.

Krievija pilnībā aptur gāzes eksportu caur UkrainuUkrainas valstij piederošā enerģētikas kompānija Naftogaz norādījusi, ka Krievijas monopols Gazprom pārtraucis naftas tranzītu caur Ukrainu 07.44 pēc vietējā laika.

Eiropas Savienības (ES) valstis no Krievijas saņem aptuveni 25% no kopējā šīm valstīm nepieciešamā dabasgāzes daudzuma, turklāt 80% no šīm piegādēm ES tika piegādāti tieši caur Ukrainu.

Db.lv jau vēstīja, ka Gazprom uzskata, ka Ukraina nesankcionēti piesavinājusies dabasgāzi, kas bijusi paredzēta ES valstīm.

Ražošanas uzņēmuma SIA Lode pamatkapitāls tiks samazināts par 8,3 miljoniem eiro, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Tā rezultātā SIA Lode pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 9,009 miljoni eiro.

Uzņēmums Lode ražo keramiskos būvmateriālus. Šobrīd Lodei ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar tehnoloģijām, lai nodrošinātu keramisko materiālu - ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku KERATERM ražošanu.

Lodes rūpnīca Priekuļu novada Liepā darbojas no 1958. gada. Sākotnēji rūpnīcu cēla, lai ražotu drenu caurules. Tās tika ražotas no 1963. līdz 1980. gadam, bet jau 1968. gadā tika uzsākta arī māla ķieģeļu ražošana, kas aizvien turpinās. Savu produkciju Lode realizē Latvijā, kā arī eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Krieviju u.c. valstīm.

Lasi Vēl:

Kā top?: Keramiskie celtniecības bloki Keraterm

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Jelgavas galdniecības uzņēmums SIA Milliard ieguldījis 20 000 latu uz ezeriem un upēm peldošas saunas ražošanā, stāstīja Milliard īpašnieks Mikus Lode.

Lode stāstīja, ka patlaban peldošas saunas ražo Kanādā un Zviedrijā. Pēc viņa sacītā, Zviedrijā šāda veida saunas lielākoties ir mazas būdiņas bez atpūtas telpām, tāpēc Milliard nolēma ražot peldošas saunas ar atpūtas iekštelpu, kā arī izveidota āra atpūtas telpa uz jumta. Būves sienas aprīkotas ar stikliem, jo «cilvēkiem esot patīkami atrasties siltās telpās, ja aiz loga pūš auksts vējš vai līst lietus».

Ražošanas uzsākšanu finansējusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas uzņēmumam aizdevusi 17 500 latu, bet atlikušos 10% Milliard investējis pats. Peldošās saunas cena ir, sākot no 18 000 eiro (12 600 latiem).

Ķieģeļu ražotājai SIA Lode mainījies vadītājs, liecina Lursoft dati.

Iepriekšējam valdes priekšsēdētājam Ričardam Mihaelam Beikeram (Richard Michael Baker) pilnvaru termiņš beidzās 13.martā, bet jauns valdes priekšsēdētājs iecelts pagājušajā nedēļā, 13.jūnijā. Par SIA Lode jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Polijas iedzīvotājs Pavels Radziecaks (Pawel Radzieciak), kuram šis ir pirmais amats Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

SIA Lode reģistrēta 1991.gadā un pieder Kiprā reģistrētajam Lode Holdings Limited. Pārskatu par aizvadīto gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču 2011.gadā tā apgrozījumu veidojuši 6,313 miljoni latu, bet zaudējumus – 1,033 miljoni latu.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

«Orkla Latvija» noslēgusi «Laimas» ražotnes būvniecības iepirkuma izvērtēšanas procesu. Konkursa kārtībā, izvērtējot 12 saņemtos pieteikumus, par jaunās «Laimas» ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija «Merks», informē «Orkla Latvija».

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro un jau tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, lai ražotnes celtniecību Ādažos uzsāktu šajā pavasarī un 2020. gadā uzsāktu ražošanu jaunajā ēkā. Iegādātajā zemes gabalā jau ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

25. februārī noslēdzās pieteikšanās izsludinātajam iepirkumam, kura mērķis bija izvēlēties būvnieku jaunās «Laimas» ražotnes celtniecībai Ādažos. Kopumā tika saņemti 12 pieteikumi gan no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, gan starptautiskiem koncerniem.

Līdz pat jaunās ražotnes darbības uzsākšanai Rīgā turpināsies «Laimas» saldumu ražošana. Jaunajā «Laimas» ražotnē Ādažos atradīsies arī moderna attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot jaunus produktus.

Krievijas valdība atteikusies no plāniem izvietot stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā, kas bija iecerēts kā pretspars ASV plānotajam raķešu aizsardzības vairogam Austrumeiropā.

To atzinušas augsti stāvošas Krievijas militārpersonas, norādot, ka iemesls šādai nostājas maiņai ir fakts, ka ASV prezidents vairs nav Džordžs Bušs, ziņo Spiegel.de.

Līdz šim Krievija bija norādījusi, ka Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradā bijusi reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Austrumeiropā, tomēr šķiet, ka līdz ar Baraka Obamas stāšanos amatā, daudz kas mainījies arī Krievijā. Krievija cer, ka jaunais ASV prezidents pārtrauks pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Reaģējot uz situācijas izmaiņām galvenajos a/s Olainfarm tirgos uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt būtiskus ieguldījumu projektus ražošanas paplašināšanā.

Tāpat uz laiku tas arī ierobežojis pasākumus, kas vērsti uz jaunu produktu izstrādes uzsākšanu, liecina Olainfarm valdes priekšsēdētāja Valērija Maligina sniegtā informācija ziņu portālam www.ves.lv.

Tāpat V. Maligins informē, ka atsevišķi Krievijas medikamentu vairumtirgotāji ir piedāvājuši a/s Olainfarm pāriet uz savstarpējiem norēķiniem Krievijas rubļos. Piekrītot šādam piedāvājumam, valūtas kursu risks, kas radīsies a/s Olainfarm, tiks pēc iespējas iekļauts medikamentu cenā, tā V. Maligins.

Olainfarm ir viens no lielākajiem gatavo zāļu un farmaceitisko pusproduktu ražotājiem Baltijā. Uzņēmums nodarbojas ar gatavo zāļu formu, ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Olainfarm koncerns pērn pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 15.27 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos AS Olainfarm cieta 1.353 milj. Ls zaudējumus, kas ir pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina Rīgas Fondu biržas dati.

AS GE Money fiziskām un juridiskām personām uz diviem mēnešiem apturējusi automašīnu līzinga līgumu slēgšanu, raksta laikraksts Bizness&Baltija. Tagad līzinga devēji veic klientu atlasi, kamēr iepriekš līzinga ņēmējs izvēlējās no daudziem piedāvājumiem.

GE Money pakalpojuma sniegšanas apturēšanu skaidro ar tehniskiem iemesliem, proti, tiek optimizēti procesi un ieviesta jauna kreditēšanas risku vērtēšanas sistēma.

"Tādu nepieciešamību nosaka izveidojusies ekonomiskā situācija. Mēs, tāpat kā pārējie tirgus dalībnieki, aizvien detalizētāk izvērtējam klientu maksātspēju," skaidro GE Money patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas direktors Viktors Toropovs.

Kā raksta Bizness&Baltija, jauno automašīnu tirgus gada laikā samazinājies par 35.8%. Tāpat samazinājušies arī līzinga kompāniju kredītportfeļa pieauguma tempi.

Autotransporta direkcijai jāaptur lēmums par līguma slēgšanu ar lielajām Rīgas firmām par pasažieru pārvadājumiem Latvijas centrālajā reģionā. Tā trešdien lēma Administratīvā rajona tiesa, raksta Diena.

Tomēr Autotransporta direkcija padoties nedomā, un pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu, kas būs pieejams pēc nedēļas, direkcija lems, vai to pārsūdzēt.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns norāda, ka līgumi par tiesībām veikt starppilsētu reģionālos pārvadājumus pārējās septiņās Latvijas zonās jau sagatavoti un tiks parakstīti, taču centra reģionā tas pagaidām netiks darīts. No nākamā gada 1. janvāra pārvadājumi jānodrošina arī šajā zonā, tāpēc A. Lubāns sola darīt visu iespējamo, lai tā arī būtu.

Pārvadājumu nodrošināšanai tiks meklēts neitrāls uzņēmums, nevis kāds no konkursa uzvarētājiem vai esošajiem pārvadātājiem, kas apstrīd šī konkursa rezultātus. "Pieļauju, ka Latvijā uzņēmumu, kas varētu nodrošināt pārvadājumus tik lielā reģionā, atrast būs grūti. Taču pastāv iespēja meklēt šādu uzņēmumu ārzemēs," norāda A. Lubāns.