Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (76 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras

TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas notika no 2008. gada 5.novembra līdz 10.novembrim.

Iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem, kā arī personas ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (virs 400 Ls mēnesī), kā arī Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī rīdzinieki.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu atzīmē, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (56 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (35 %). Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (24 %). Savukārt katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs šos svētkus neatzīmē (10 %).

No precīzām prognozēm atturoties, Latvijas mazumtirgotāji, par spīti ekonomiskajai lejupslīdei valstī, decembri sagaida optimistiski. Visi mazumtirgotāji atzīst, ka šogad ir jūtama patērētāju paradumu maiņa un cilvēki aizvien lielāku uzmanību pievērš tieši atlaidēm un ir kļuvuši praktiskāki.

Tomēr vismaz abi lielākie mazumtirgotāji, raugoties uz gada nogali, ir diez gan optimistiski. "Raugoties uz mūsu pircējiem, jūtam zināmas pārmaiņas viņu iepirkšanās paradumos - tās mēs respektējam un pielāgojam savu ikdienas darbu," atzīst Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Tomēr kopumā es nekādu bēdu ieleju nesaskatu, šī gada decembra sajūtas ir līdzīgas kā citus gadus, šogad pat tās ir ziemīgākas – beidzot ārā ir sniegs," tā viņš. Arī SIA Maxima Latvija pārstāve Evija Ercmane uzsver, ka šī gada decembris tiek gaidīts ar vislabākajām domām un lieliem plāniem. "Nevienam nav noslēpums, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad cilvēki vēlas iegādāties visu nepieciešamo gan īpašās noskaņas radīšanai mājās, gan svētku galdam, kā arī dāvanām, un vienlaikus vēlas veikalos pavadīt pēc iespējas mazāk laika," stāsta E. Ercmane.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Līvānu novada domes Investīciju un attīstības daļa izstrādājusi, un dome akceptējusi vairākus projektu pieteikumus iesniegšanai dažādās investīciju programmās.

To skaitā ir divi projekti – Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) un Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola un strītbola turnīru organizēšana.

Projekta Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) galvenais ieguvums būtu laivu mājas rekonstrukcija pie Latgales mākslas un amatniecības centra, Daugavas krastā. Tajā tiktu iekārtots aktīvā tūrisma centrs – laivu, katamarānu un velosipēdu nomas punkts, informācijas punkts, sporta piederumu novietne un laivu piestātne.

Līvānos plānots organizēt arī starptautiskos sporta svētkus. Projekts divus gadus nodrošinātu arī dalības iespējas starptautiskajās tūrisma izstādēs Balttour Rīgā un Vivatour Viļņā. Projekta apstiprināšanas gadījumā Līvānu pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 51.41 tūkst. eiro apmērā un nepieciešamības gadījumā jāiegulda priekšfinansējums – 342.71 tūkst.eiro.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

22. jūlijā aprit 65 gadi, kopš ASV pilsētiņā Bretonvudsā darbu beidza konference, kurā visu valūtu kursus piesaistīja ASV dolāram, bet dolāra kursu - zeltam. Konferencē izveidoja arī Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku, ziņo Newsru.

Bretonvudsas valūtas sistēma, kas izvirzīja spēles noteikumus starptautiskajiem norēķiniem, par pamatu nosakot dolāru, daudzējādi sevi attaisnojusi. Tomēr tā pa šiem gadiem stipri mainījusies un turpina reformēties, uzskata Krievijas finanšu ministrs Dmitrijs Pankins.

Grandiozas kolapses starptautiskajā norēķinu sistēmā nav bijis, sistēma strādāja, valstis saprata, kā veidojas starptautiskās valūtas attiecības, bija skaidri spēles noteikumi, kuri pamatā ir saglabājušies, norāda Krievijas finanšu ministrs.

Tomēr arī šī sistēma nav varējusi novērst ekonomiskās krīzes, jo tās ir iekodētas jau pašā ekonomikas attīstības būtībā, atzīst finanšu analītiķis.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

9.jūlijā Jūras svētkos Liepājas promenādē iecerēts organizēt ēdienu parādi Lielā ēdamiela. Ikviens restorāns, kafejnīca vai pārtikas ražotājs tiek aicināts piedāvāt iespēju iegādāties dažādus ēdienus un pārtikas preces, nodrošināt to pagatavošanas paraugdemonstrējumus un degustācijas.

Ja mazāki piejūras novadi svin zvejnieku svētkus, tad Liepāja jau vairāku gadus piedāvā Jūras svētkus. Šogad tieši 9. jūlijā noslēgsies 16. starptautiskais gleznotāju un zīmētāju plenērs Pilsēta un jūra, bet 8. un 9. jūlijā jau piekto reizi Liepājā norisināsies starptautiskais ielu teātru festivāls Zeme.Debess.Jūra.

Paralēli šīm aktivitātēm šogad Jūras svētki Liepājā balstās idejā par lielās ēdienu parādes norisi pilsētas promenādē, kur aicināti piedalīties ēdināšanas uzņēmumi. Savukārt tie tirgotāji un pārtikas ražotāji, kas gatavi nodrošināt tikai pārtikas preču tirdzniecību, aicināti pieteikties Liepājas Kultūras pārvaldē vai www.liepajaskultura.lv sadaļā Jūras svētki.

Rīgas pašvaldības budžetā pilsētas svētku pasākumu rīkošanai šogad tika atvēlēti kopumā 500 000 eiro.

Kā pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Sarmīte Baltmane, 265 000 eiro no kopējā finansējuma tika novirzīti Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai un tās struktūrvienībām triju dienu svētku programmas nodrošinājumam.

Pašvaldībā tika izsludināts konkurss svētku pasākumu organizēšanai. Tam pieteicās uzņēmumi un biedrības, no kuriem 19 saņēma finansējumu. Piemēram, 65 538 eiro tika atvēlēti biedrībai I did it pasākuma Pasaku piestātnes Vērmanē. Rīgas dārgumi. organizēšanai. Šī pati biedrība par 5000 eiro organizēja retro koncertu Ostas lustes. Savukārt biedrība Kultūras perons par 22 000 eiro organizēja Līvu dziesmu svētkus, bet biedrība Komturia-Riga par 20 000 eiro organizēja Rīgas viduslaiku tirgu. Biedrība Rīgas spīķeri par 13 000 eiro organizēja Rīgas svētkus Spīķeros.

11.novembrī tiek svinēta Lāčplēša diena, kas kalendārā ir ierakstīta par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11.novembrī, atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs zina kāpēc tiek svinēta Lāčplēša diena

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zināšanas ir nepietiekamas. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2008. gada 5. līdz 10.novembrim, tikai ceturtā daļa (23%) varēja nosaukt precīzu iemeslu, kāpēc tiek atzīmēta Lāčplēša diena. Liela daļa no respondentiem norādīja, ka tā ir Varoņu piemiņas diena (25%), vai ka šie svētki saistīti ar kaujām (12%) un vēsturiskiem notikumiem (6%). Aptuveni katrs desmitais (8%) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim.

Atbilstoši tradīcijai, šodien desmitiem tūkstoši cilvēku Maskavā, un simtiem tūkstoši visā Krievijā dodas uz peldēm āliņģos. Tradīcijas piekritēji ir arī Rīgā.

Pareizticīgā baznīca atzīmē vienus no lielākajiem gada svētkiem- Kunga Kristīšanas svētkus. Pelde ledainajā ūdenī, ko svētījis garīdznieks, dodot svētību un veiksmi visam gadam. Pareizticīgie peldas dažādās ūdenskrātuvēs un īpaši ierīkotās vietās.

Šodien Rīgā tika iesvētīti arī Daugavas ūdeņi, kuros pēc tam bija iespēja izpeldēties, ziņo Latvijas Radio.

Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem, Pareizticīgā baznīca svin, pieminot Jēzus Kristus kristīšanos, iegremdējoties Jordānas upes ūdeņos.

Latvijā pasākums notika 11. novembra krastmalā iepretim Lielā Kristapa statujai.

Līvānos noslēgusies publiskā apspriešana par lielveikala būvniecības ieceri Rīgas ielā 89 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu.

Publiskajā apspriešanā saņemtas 42 aptaujas lapas. 37 iedzīvotāji atbalsta būvniecības ieceri, bet 5 cilvēki ir pret to. Rezultātā dome akceptējusi šo būvniecības ieceri un uzdevusi tās autoram SIA Marno J, veicot būvniecību, ņemt vērā iedzīvotāju ierosinājumus. Uzņēmumam pieder zeme 3545 m2 platībā, bet 1500 m2 uzņēmums nomās papildus no pašvaldības.

Veikala telpas paredzētas 1800 m2 platībā.

Daudzi līvānieši ierosina veikalā nodrošināt ne tikai pārtikas preču tirdzniecību, bet arī kvalitatīvu sporta preču, apavu un apģērbu tirdzniecību, jo šādu veikalu Līvānos trūkst. Tāpat daudzi vēlas veikalā redzēt kafejnīcu, kur iespējams apmeklēt ģimenēm ar bērniem, kā arī atpūtas iespējas – trenažieru vai boulinga zāli.

Latviešiem ir divi notikumi, saistībā ar kuriem mēs izceļamies uz pasaules tautu fona - Dziesmu svētki un Jāņi. Jau rīt būs gadskārtējais Līgo vakars dodot iespēju gan parādīt citām tautām mūsu tradīcijas, gan arī biznesam - nopelnīt.

Kā tad mūsdienās cilvēki uztver Līgo svētkus jeb Jāņus? Vieni cenšas ievērot visas latviskās tradīcijas un nosvinēt šos svētkus atbilstoši noteiktiem priekšrakstiem. Otriem tradīcijas aprobežojas ar ugunskura iekuršanu, priekšroku labprātāk dodot vienkārši labi pavadītām brīvdienām ģimenes un draugu lokā, protams, neaizmirstot iedzert alu un uzcept kādu šašliku. Trešajiem jau sen apnicis katru gadu mēģināt izdomāt, ko varētu sadarīt šajā naktī, tāpēc viņi jau laicīgi nopērk lidmašīnas biļetes, lai attiecīgās dienas pavadītu ārpus Latvijas. Ceturtie vislabprātāk vienkārši sēž savā pilsētas dzīvoklī pie televizora ekrāniem un neko netaisās svinēt. Tiesa, Rīga ir padomājusi arī par šādiem iedzīvotājiem, piedāvājot atzīmēt Līgo vakaru uz galvaspilsētas bruģa. Piektie ir ārzemnieki, kuri nereti šajās dienās dodas Latvijas virzienā, jo pašu mājās tik vērienīgu, plašu svētku vienkārši nav.

Pretendentu trūkuma dēļ šodien nav notikusi izsole, kurā bija plānots izsolīt maksātnespējīgās SIA Lettglas īpašumus - divus zemes gabalus Līvānos.

Šī bija jau trešā izsole, DB norādīja maksātnespējas administrators Arnolds Vende. Zemesgabala Līvānos, Rīgas ielā 5, sākumcena bija noteikta 2160 latu, solis - 200 latu, savukārt zemes gabala Lāčplēša ielā 2a - sākumcena 189 lati, solis - 100 latu. Administrators pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas īpašumus piedāvās bankai, ja banka atteiksies, tad būs jālemj par jaunas izsoles - ar lejupejošu soli, rīkošanu.

Uz abiem zemes gabaliem ir nostiprinātas hipotēkas - attiecīgi par 100,4 un 52,4 tūkstošiem latu.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas ēkas pēc neveiksmīgas izsoles pārņēma Swedbank. SIA Lettglas maksātnespēju Preiļu rajona tiesa pasludināja 2008. gada maijā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Līvānos bērnudārzu rindu problēmu veiksmīgi risina, rekonstruējot esošās bērnudārza telpas un tādējādi nodrošinot ar vietām bērnudārzā vairāk bērnu.

2008.gada 1. septembrī rindā uz iekļūšanu bērnudārzā Līvānos bija reģistrēti 257 bērni. Lai risinātu šo problēmu, Līvānu novada domes speciālisti sadarbībā ar PII Rūķīši izstrādāja projektu Pirmsskolas izglītības iestādes Rūķīši renovācija un labiekārtošana. 2008. gada 24. oktobrī projekts iesniegts Latgales plānošanas reģionā, nepieciešamā atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm un noteiktajām kvotām. Pēc tam projekts tiks vērtēts arī Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

Līvāni ir viena no pirmajām pašvaldībām valstī, kas, negaidot ziemu, uzsākusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apguvi pirmsskolas izglītības iestādes attīstībai. Ēkas renovācija uzsākta 2008. gada 12. augustā. Darbu veicēja SIA Jēkabpils PMK būvniecības darbus plāno pabeigt šā gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 258.32 tūkst. Ls, no kuriem 219.57 tūkst. Ls (85%) ir ERAF līdzfinansējums.