Lielā ēdamiela, kas ieguvusi popularitāti kā neparastu ēdienu un našķu iepazīšanas iespēja ar visgarāko galdu, notiks 14. jūlijā Liepājā. Lielās Ēdamielas viesi šogad varēs iepazīsties ar ēdieniem no tuvām un tālām jūrām.

Apmeklētāji varēs nobaudīt dažādi pagatavotus pašmāju zivju produktus, leišmales gaļas izstrādājumus, armēņu šašlikus un dolmas (jo Armēnijā nav jūras). Pasākuma rīkotāji sola arī kokteiļus, saldējumu un alu. Degustāciju ēdieni gan nebūs par brīvu, bet maksās no 20 santīmiem līdz latam.

Paralēli Liepājā risināsies Jūras svētki un VI starptautiskais ielu teātru festivāls.

Lielā ēdamiela tiek rīkota kopš 2007.gada, ik reizes veltot to konkrētam tematam. Pirmā Lielā ēdamiela piedāvāja Latvijas novadu un citu tautu virtuvi - ēdiena meistari piedāvāja gan nacionālo ēdienu klāstu, gan meksikāņu virtuves gardumus, gan arī eksotiku - strausa gaļu un olas. 2009.gadā Lielā ēdamiela pirmo reizi organizēja Garšu un smaržu laboratoriju - atrakciju, kurā varēja pārbaudīt savas maņas ēdienu un našķu atpazīšanā. Savukārt 2011. gadā Lielā ēdamiela svinēja piecu gadu jubileju un devās turnejā pa visu Latviju.

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Noslēdzot nozīmīgu būvdarbu posmu un jumta korē paceļot tradicionālo ozollapu vainagu, nosvinēti spāru svētki topošajai promenādei starp tirdzniecības centriem “Spice” un “Spice Home”.

Promenādes būvniecība, kurā investēti 800 000 eiro, tika uzsākta šī gada maijā un būvniecības darbus plānots noslēgt šī gada septembra beigās.

“Promenādes tapšana mums ir svarīgs notikums, un ar lielu nepacietību gaidām atklāšanu šī gada novembrī. Mūsu mērķis bija radīt patīkamu un iedvesmojošu vidi mūsu klientiem un tagad, kad ir pabeigti visi smagākie darbi, un topošā promenāde ir ieguvusi kopskata veidolu, redzam, ka mērķi esam sasnieguši. Vēlos pateikt paldies būvnieku komandai, arhitektiem, projektētājiem un būvuzraugiem,” teica Artis Teibe, tirdzniecības centra "Spice" un “Spice Home” apsaimniekošanas un attīstības vadītājs.

Promenādes būvniecībā un labiekārtojumā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi un tās pārdomātā arhitektūra uzlabos vidi pie tirdzniecības centriem, padarot pārvietošanos starp abiem centriem ērtāku, patīkamāku un drošāku.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Nedēļas nogalē Venstpilī risinājās Jūras svētki, kuru svinību laikā uz skatuves kāpa arī Aivars Lembergs. Viņš pasniedza balvu par paša izsludināto konkursu, kurā aicināja atrast valodas kļūdas Baibas Sipenieces-Gavares vēstulē Jūras svētku organizatoriem, kurā viņa un Valters Krauze atteicās no piedāvājuma vadīt Jūras svētkus Ventspilī, raksta Mango.

Jūnija beigās Ventspils mērs izsludināja konkursu, kurā aicināja visus meklēt interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas B. Sipenieces-Gavares vēstulē. Sākotnējā balva bija atpūta Ventspils ūdens atrakciju parkos, bet vēlāk balvu fondam tika pievienoti arī 1000 lati.

Neilgi pirms svētkiem sociālajos tīklos Ventspils mērs paziņoja, ka 150 vārdu garajā vēstulē «vīrietis no Rīgas» atradis 56 kļūdas.

Konkursa uzvarētājs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka, meklējot kļūdas, viņš nav domājis, kas šo konkursu rīko, un viņa galvenais mērķis esot bijis atrast valodas kļūdas, jo viņš esot par tīru latviešu valodu.

«Esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejniekiem jākļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» tā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja vietnieks, zv/s Staģis-1 saimnieks Juris Dančauskis.

Tieši jūras piekrastes zvejnieki sašutuši par lielo birokrātiju nozarē.

Šogad gadumijā zvejnieku pacietībai tika pielikts punkts, skaidro J. Dančauskis. Viņu un citus piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekus neapmierina esošā kārtība rūpnieciskās nozvejas licenču saņemšanā. J. Dančauskis stāsta, ka zvejas licences piekrastes zvejniekiem jāizņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pakļautajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (JIŪP), taču šī iestāde apmeklētājus pieņem tikai vienu dienu nedēļā - pirmdienās.

Tieši šā gada sākumā izveidojusies absurda situācija, ka svētku dēļ zvejniekiem, kas zvejo patstāvīgi un neizņem zvejas rīkus, nācies strādāt bez licencēm. «Pašvaldības zvejas nomas līgumus lielākoties negrib piešķirt decembrī, jo nedrīkstot naudu iemaksāt iepriekšējā gadā. 98% gadījumu nomas līgumus piešķir 2. janvārī vai vēlāk, lai nauda ienāktos janvārī. Sanāk, ka esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejnieki kļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» stāsta Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieks J. Dančauskis. Viņam pašam nācies saskarties ar situāciju, ka 20. decembrī viņš ieradies JIŪP, lai saņemtu zvejas licenci, taču darbinieku tur nav bijis, līdz ar to līdz jaunajam gadam viņš vairs nevarējis izņemt licenci svētku dēļ. Zvejnieks elektroniskā vēstulē lūdzis JIŪP izrakstīt licenci, taču tā neesot noticis, un jau šā gada sākumā zvejas vietā pārbaudes veikuši inspektori. 5. janvārī zvejnieks saņēmis JIŪP direktora vietnieka Feliksa Klagiša parakstītu vēstuli, lai ierodas pārvaldē apmeklētāju pieņemšanas laikā - tas nozīmē - 9. janvārī.

Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, kuru laikā cilvēki dodas uz ārvalstīm, Eiropas Komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savām tiesībām, lai ceļojums neizvērstos par nepatīkamu piedzīvojumu.

Kā liecina līdzšinējās PTAC veiktās aptaujas, mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 40% zina, kādas ir viņu tiesības, izmantojot aviopakalpojumus. Līdzīgu situāciju rāda arī Eiropas Komisijas statistika - lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina par savām tiesībām, izmantojot ne tikai aviotransportu, bet arī autobusus, vilcienus, prāmjus. Tādēļ cilvēki arvien vairāk ir jāinformē par savām – pasažieru – tiesībām.

Aviopakalpojumu jomā PTAC sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru jau vairākus gadus organizē vienas dienas kampaņas par aviopasažieru tiesībām, lai atgādinātu par tiesībām, izmantojot aviopakalpojumus, un uzzinātu pasažieru informētības līmeni.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Šajā nedēļas nogalē, 15.un 16.augustā, norisināsies ikgadējās sacensības "Rīgas kauss burāšanā 2020", kas tiek rīkotas Rīgas svētku ietvaros.

Sacensības notiks Daugavā pie Vanšu tilta posmā uz jūras pusi, un tās būs pārredzamas arī Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem no Vanšu tilta un abiem Daugavas krastiem.

Starti tiek plānoti sestdien 15.08.pl.12.30 un svētdien 16.08.pl.11.00. Abās dienās sacensības norisināsies līdz pl.17.00. Laiki ir minēti aptuveni un var mainīties atkarībā no laikapstākļiem un vēja stipruma.

Organizatori paredz, ka sacensībās piedalīsies ap 40 buru laivām, līdz 100 dažāda vecuma burātāju, kuri cīnīsies par Rīgas kausu 5 jahtu grupās.

Sacensībās piedalīsies gan jūras jahtu komandas, kas tiks dalītas divās jahtu grupās – garumā līdz 10m un virs 10m, gan sporta jahtu klases – Beneteau PLATU 25 un STAR, un jaunieši startēs Laser 4,7 jahtu klasē.

Krievija atzīmē Uzvaras dienu ar militārās tehnikas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā.

Šogad tradicionālā parāde par godu Padomju savienības uzvarai pār Nacistisko Vāciju ir vēl plašāka nekā iepriekšējos gadus, ziņo BBC. Parāde ilga 59 minūtes ierasto 45 minūšu ilgās programmas vietā. Salīdzinot ar pagājušā gada parādi, šogad tajā tika demonstrēts par 50 militārās tehnikas vienībām vairāk, un lielāku lomu parādē ieņēma Sevastapolē bāzētā Melnās jūras karaflote. Kopumā parādē piedalījās aptuveni 11 tūkstoši kareivju.

Izskanējušas oficiāli neapstiprinātas runas, ka V. Putins vēlāk šodien varētu apmeklēt arī anektētās Krimas pussalas pilsētu Sevastopoli. Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka būtu «žēl», ja V. Putins izmantotu nacisma sagrāves uzvaras dienu, lai apmeklētu Krimu.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā atklātā sanāksmē paziņoti metu konkursa par augstvērtīga vides objekta izveidi Kauguros uzvarētāji. Pirmo godalgu ieguvis metālmākslinieka Uģa Traumaņa piedāvājums – skulpturālais objekts “Mezgls”.

Vides objekts ar teritorijas labiekārtojumu iecerēts kā iedzīvotāju simboliska satikšanās vieta pie Kauguru kultūras nama.

Lai Kauguros – visapdzīvotākajā Jūrmalas daļā, radītu iedzīvotāju pulcēšanās vietu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izsludināja metu konkursu par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi. Izvērtējot iesniegtos 15 pieteikumus, žūrijas komisija izvēlējās trīs godalgotās vietas.

Par uzvarētāju tika atzīts Uģa Traumaņa "Mezgls" – vizuāli aktīvs, funkcionāls un labiekārtots skvēra risinājums, kura centru iezīmē no nerūsējošā tērauda veidots skulpturāls mezgls. Objekts it kā “sasien” ikdienas maršrutu krustpunktu, kļūstot par vienotības un savienojuma simbolu. Autors atsaucas uz Kauguru apkaimes vēsturisko sākotni – zvejniekciemu, kur mezglu siešana bija jūrniekiem un zvejniekiem svarīga amata prasme. Tāpat viņš citē rakstnieci Laimu Kotu, kura rakstījusi, ka mezglu siešana ir “lokāls noslēpums, ko nodeva kā vēstījumu no paaudzes paaudzē. Ja nezini siešanas principu, mantu nenosargāsi.”

SIA Valmiermuižas alus šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, kāpinājis apgrozījumu par 13%, sasniedzot 3,33 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šis gads alus darītājiem metis vairāk izaicinājumu nekā iepriekš. Vēsa vasara, akcīzes nodokļa kāpums alum vasaras vidū un konkurences pieaugums gan pašmāju brūvētāju starpā, gan ar aizvien daudzveidīgāku importēta alus piedāvājumu šogad veicinājis vairāk nekā 10% lielu Latvijā izbrūvētā alus apjoma kritumu. Turpretī Valmiermuižas alus šā gada aizvadītajos mēnešos izbrūvējis un pārdevis par 7% vairāk alus - 1,72 miljonus litru.

«Pēdējos gados iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Alus pieprasījuma apjomi palikuši teju iepriekšējie, taču priekšroka tiek dota aizvien lielākai daudzveidībai. To apliecina gan garšu klāsta pieaugums veikalu plauktos, gan tas, ka darbu Latvijā uzsāk aizvien jaunas mazās alus darītavas. Šogad, piemēram, darbu sākuši septiņi jauni alus brūži. Otrkārt, svešzemju svētku svinēšanu pamazām aizstāj latviešu tradicionālie gadskārtu svētki. Piemēram, Helovīna laikā svinam Miķeļus, Valentīndienai līdzās stājas Meteņi,» stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 3. ceturksnī veidojās deficīts 127,1 miljona latu apmērā jeb 3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Ieva Opmane.

Lai gan šāds tekošā konta deficīts var šķist liels, svarīgi vērot tendences ilgākā laika periodā. Trīs ceturkšņu vidējais tekošā konta deficīts šogad bijis vien 1,4% no prognozētā IKP, viņa norāda.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī pieauga līdz 122,2 miljoniem latu jeb 2,9% no prognozētā IKP) Preču tirdzniecības negatīvais saldo pieauga, jo preču eksports saruka straujāk nekā preču imports, ko veicināja investīciju aktivitātes atjaunošanās. Savukārt pakalpojumu gada pieauguma temps spējis ne tikai noturēties plusos, bet pat pieaugt līdz 6,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums vērojams plašam pakalpojumu eksporta klāstam – pieaudzis būvniecības, apdrošināšanas, finanšu, informācijas un datorpakalpojumu, kā arī individuālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu eksports.