Tirgū vēl joprojām ir vērojamas bažas par to, ka Eiropas Savienībai (ES) nav reālas atbildes krīzei bijušajās Padomju Savienības valstīs. ES nostāja, ka katras Austrumeiropas valsts gadījums ir savādāks, izplatīja vēstījumu, ka dažas valstis ir daudz mazāk aizsargātas nekā citas.

Austrumeiropai palīdzība nepieciešama tagadPieredze no iepriekš notikušām valūtas krīzēm, ieskaitot Āziju 1990. gadu beigās, liecina par to, ka, pat valstīm ar stingriem pamatiem pastāv reāli riski. Ja sāks grimt viena valūta, tas galu galā novedīs pie tā, ka tiks ietekmētas arī kaimiņvalstu valūtas. Tas, savukārt, mazinās mājsaimniecību un uzņēmumu spēju atmaksāt savus parādus, kas ņemts ārvalstu valūtās. Visbeidzot tas negatīvi skars Rietumu bankas, kuras cietīs no zaudējumiem to filiāļu aizdevumu portfeļos, raksta Wall Street Journal.

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Rietumeiropu sagaida finanšu katastrofa, ja vien tā neapvienosies, lai palīdzētu bijušajām Padomju Savienības valstīm tikt galā ar krīzes radītajām sekām. Tā Daily Telegraph norādījuši Latvijas un Ukrainas valdības pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) lielākie spēki piekopjot protekcionisma politiku draud pieļaut smagākās kļūdas kopš Lielās depresijas, teikuši pārstāvji no Latvijas un Ukrainas.

"ES ne vien vajadzētu palīdzēt Ukrainai tāpēc, ka tā ir bezpalīdzīga, bet gan tāpēc, ka tas ir pašas ES interesēs," sacījis Ukrainas premjerministra vietnieks Grigorijs Nemirija.

Uz to Latvijas finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs norādījis: "Populistisks protekcionisms rada iekšējas robežas, kas negatīvi ietekmēs citus Eiropas reģionus." Savukārt G. Nemirija norādījis, ka šādas politikas piekopšana novedīs pie katastrofas.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Centrālās un Austrumeiropas finansiālā sabrukuma iespēja ir aktuālākais jautājums Eiropas Savienības dienas kārtībā. Nepareizas pieejas gadījumā šīs problēmas risināšanai finanšu krahu var piedzīvot visas eirozonas valstis.

Šadu viedokli pauž The Financial Times (FT) apskatnieks Volfgangs Munhau (Wolfgang Munchau), kā vienu no problēmas risinājumiem saskatot ātrāku eiro ieviešanu jaunajās ES valstīs.

Viņaprāt, finanšu un ekonomikas krīze Centrālās un Austrumeiropas valstis ir skārusi tik smagi divu kļūdu dēļ, ko pieļāvušas šo valstu valdības. Pirmā bijusi tā, ka varas iestādes veicināja mājsaimniecības ņemt kredītus ārvalstu valūtā. Otrā kļūda izriet no pirmās, proti, jaunās ES dalībvalstis uzskatīja dalību eirozonā kā savu brīvu izvēli, neņemot vērā, ka iestājoties blokā tās «parakstījās» arī uz eiro. Tām nebija pienākums eiro ieviest nekavējoši, taču to politika bija jāveido saskaņā ar faktu, ka būs jāievieš vienotā Eiropas valūta. Apskatnieks, kā pozitīvu piemēru tam min Slovēniju un Slovākiju. Abām šīm valstīm finanšu sabrukums pašlaik nedraud. Gadījumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm vilcināšanās ar iestāju eirozonā var pārvērsties to finansiālās stabilitātes krahā.

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), no šī gada 1.janvāra būs derīga trīs gadus un pēc rakstiska lūguma karti iespējams saņemt pa pastu.

EVAK ir visām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Norvēģijai, Islandei, Lihtenšteinai), kā arī Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments. EVAK nodrošina neatliekamās vai nepieciešamās medicīniskās palīdzības saņemšanu katrā valstī noteiktajā apjomā tajās ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts garantēto veselības aprūpi. Latvijā EVAK izsniedz Aģentūra, un tā ir bezmaksas.

Grozījumi 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredz arī jaunu kārtību par atkārtotu karšu izsniegšanu. No 2009.gada 1.janvāra atkārtota kartes izsniegšana, piemēram, nozaudēšanas gadījumā, būs maksas pakalpojums.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Kamēr perifērās eirozonas valstis slīkst parādu jūrā un investoru nepatikā, Austrumeiropā, kas pirms diviem gadiem satricināja tirgus, situācija ir citāda, raksta CNBC.com.

Dažām valstīm reģionā bija nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, bet summas bija sīkums, salīdzinot ar tām, kas tagad nepieciešamas vājākajām eirozonas valstīm, vēsta medijs.

Visas valstis, izņemot Poliju, pārdzīvoja nopietnas recesijas, strauji augošu bezdarbu un nežēlīgu valsts izdevumu apcirpšanu, bet tām izdevās no šīm nedienām izkļūt daudz labākā stāvoklī nekā tagad ir eirozonas vājākās dalībvalstis, norādot analītiķi.

«Es teiktu, ka investīciju atgriešanās reģionā ir pozitīvas ziņas, tas rada daudz labāku izaugsmes potenciālu,» sacījis Erste Group pārstāvis Jurajs Kotians.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Austrumeiropai ir neatliekama nepieciešamība pēc jauniem izaugsmes avotiem, lai izbeigtu tās paļaušanos uz aizdevumiem ārvalstu valūtās un palielinātu konkurētspēju, uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs.

Jaunu izaugsmes dzinēju atrašana «ir arvien svarīgāka, jo globālā konkurence pēc daudz ierobežotākām investīcijām tikai pastiprinās,» norāda T. Mirovs.

ERAB iesaka reģiona valstīm, kuras ir kļuvušas ārkārtīgi atkarīgas no aizdevumiem ārvalstu valūtās, veicināt finanšu tirgus darbību, uzsvēris bankas prezidents. Austrumeiropai arī jāpalielina atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jāuzlabo reģionālās tirdzniecības sakari un jāmeklē labāka integrācija ar Eiropas Savienību.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Augusts ir pirmais mēnesis, kad AS KVV Liepājas metalurgs ar gandarījumu var atzīt - par 5% ir pārsniegti plānotie ražošanas rādītāji. Pirmo reizi pēc uzņēmuma darbības atsākšanas ir stabilizējušies ražošanas apjomi - mēnesī tiek saražots 25 000– 27 000 tonnu tērauda armatūras, informē uzņēmumā.

«Uzņēmums pakāpeniski atgūstas pēc divu gadu darbības pārtraukuma. Saliedēta un koordinēta darba rezultātā esam efektivizējuši tehnoloģiskos darba procesus, ir optimizēts darbinieku skaits un ražošanas izmaksas, stabilizējies energoresursu patēriņš. Aptuveni divas reizes ir samazinājušies uzņēmuma zaudējumi,» stāsta Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.

Līdz augusta beigām uzņēmuma remontu mehāniskajā cehā darbu uzsāks seši jauni speciālisti un, palielinoties ražošanas jaudām, līdz gada beigām uzņēmumam būs nepieciešami vēl 100 līdz 200 jaunu darbinieku.

Metalurģijas nozare šobrīd stagnē visā pasaulē - daļai Eiropas tirgus dalībnieku metalurģijas uzņēmumi darbojas nepilnā ciklā. Šos procesus ietekmē gan produkcijas noieta tirgu izmaiņas, gan augstās elektroenerģijas cenas, neliels atbalsts uzņēmumiem valstu līmenī un daudzi citi faktori. Par spīti nelabvēlīgajai situācijai pasaules tirgū, kā uzsver I.Taanovs, Liepājas Metalurgam ir iespējas atkal kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu. Taču tā veiksmīgai attīstībai nepieciešama visu trīs pušu - uzņēmuma, valdības un kreditoru saskaņota un koordinēta rīcība. Uzņēmums augstu novērtē šā gada 14.jūlijā valdības pieņemto lēmumu, kas energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, tajā skaitā Liepājas metalurgam, ļaus samazināt elektrības rēķinus. Vienlaikus uzņēmums cer, ka valdība turpinās sniegt atbalstu, tai skaitā, attiecībā uz elektrības, gāzes cenas un dzelzceļa tarifu samazināšanu, iespējamo nodokļu brīvdienu piešķiršanu, kā arī nākotnē strādās pie obligātas celtniecības materiālu sertifikācijas ieviešanas Latvijā.

Vecgada vakarā Latvijas TV skatītājus tradicionāli gaida divas svētku uzrunas - stundas ceturksni pirms Jaunā gada uzrunu teiks premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš runās desmit minūtes, bet pirms gadu mijas runās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēdējo gadu premjeri Vecgada vakarā nākuši klajā ar šādām tēzēm, raksta diena.lv.

1996.gadā iedzīvotājus uzrunāja premjers Andris Šķēle (TP):

«Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu, vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā - nē, daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt, daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku, tad, kad pēc mēneša, kā par brīnumu, vēl nespēj brīvi runāt. Cienījamie Latvijas ļaudis - tā nebūs. Tā vairs nebūs.»

2003.gadā premjers bija Einars Repše (JL):

«Pat, ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits - miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga.»

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Vācijas Ģimenes ministre Kristīne Šrēdere (Kristina Schröder), cenšoties atvieglot dzīvi vidusšķiras ģimenēm, plāno piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri nodarbina palīgus mājas darbos vai auklītes, vēsta thelocal.de.

«Palīdzība mājsaimniecībā vai bērnu aprūpe būtu vairāk jāatbalsta,» viņa sacījusi laikrakstam Welt am Sonntag.

Pensionāram, kuram vajadzīga palīdzība, lai rūpētis par laulāto - invalīdu, jābūt vieglāk to darīt, skaidrojusi ministre.

«Runa ir par palīdzību ģimenei, kas ir daudz plašāk nekā neliela darba risinājums,» viņa teikusi, norādot: «Šobrīd tikai augstākās šķiras pārstāvji var atļauties šādu palīdzību.»

Pēc viņas domām, šādai palīdzībai jābūt pieejamai daudz plašākai sabiedrības daļai, jo daudzām mātēm, kuras nodarbinātas vidēja ranga amatos, nepieciešama palīdzība mājās, lai dotu viņām iespēju veidot karjeru.