Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Tirgū vēl joprojām ir vērojamas bažas par to, ka Eiropas Savienībai (ES) nav reālas atbildes krīzei bijušajās Padomju Savienības valstīs. ES nostāja, ka katras Austrumeiropas valsts gadījums ir savādāks, izplatīja vēstījumu, ka dažas valstis ir daudz mazāk aizsargātas nekā citas.

Austrumeiropai palīdzība nepieciešama tagadPieredze no iepriekš notikušām valūtas krīzēm, ieskaitot Āziju 1990. gadu beigās, liecina par to, ka, pat valstīm ar stingriem pamatiem pastāv reāli riski. Ja sāks grimt viena valūta, tas galu galā novedīs pie tā, ka tiks ietekmētas arī kaimiņvalstu valūtas. Tas, savukārt, mazinās mājsaimniecību un uzņēmumu spēju atmaksāt savus parādus, kas ņemts ārvalstu valūtās. Visbeidzot tas negatīvi skars Rietumu bankas, kuras cietīs no zaudējumiem to filiāļu aizdevumu portfeļos, raksta Wall Street Journal.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Centrālās un Austrumeiropas finansiālā sabrukuma iespēja ir aktuālākais jautājums Eiropas Savienības dienas kārtībā. Nepareizas pieejas gadījumā šīs problēmas risināšanai finanšu krahu var piedzīvot visas eirozonas valstis.

Šadu viedokli pauž The Financial Times (FT) apskatnieks Volfgangs Munhau (Wolfgang Munchau), kā vienu no problēmas risinājumiem saskatot ātrāku eiro ieviešanu jaunajās ES valstīs.

Viņaprāt, finanšu un ekonomikas krīze Centrālās un Austrumeiropas valstis ir skārusi tik smagi divu kļūdu dēļ, ko pieļāvušas šo valstu valdības. Pirmā bijusi tā, ka varas iestādes veicināja mājsaimniecības ņemt kredītus ārvalstu valūtā. Otrā kļūda izriet no pirmās, proti, jaunās ES dalībvalstis uzskatīja dalību eirozonā kā savu brīvu izvēli, neņemot vērā, ka iestājoties blokā tās «parakstījās» arī uz eiro. Tām nebija pienākums eiro ieviest nekavējoši, taču to politika bija jāveido saskaņā ar faktu, ka būs jāievieš vienotā Eiropas valūta. Apskatnieks, kā pozitīvu piemēru tam min Slovēniju un Slovākiju. Abām šīm valstīm finanšu sabrukums pašlaik nedraud. Gadījumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm vilcināšanās ar iestāju eirozonā var pārvērsties to finansiālās stabilitātes krahā.

Parādu restrukturizācijai jāizveido projekts, kas tiešām palīdzētu grūtībās nonākušajiem. Valsts atbalsts sniegtu iespējas palīdzēt kredītņēmējiem garākā termiņā, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā ekonomikas attīstības prognozes, uzskata arī Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Tomēr jāatzīmē, ka patlaban medijos apspriestais valsts galvojumu sniegšanas modelis ir darba versija, par kuru joprojām turpinās diskusijas. Precīzi tādā veidā, kāds šobrīd ir nonācis publiskajā telpā, šāda programma nav reāli dzīvē īstenojama - jo ar šādiem nosacījumiem bankas kā finanšu uzņēmumi vienkārši nevarēs izmantot programmā paredzētos galvojumus.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Tartu Rādi rajonā tiks būvēts kara un katastrofu medicīnas centrs apmēram 8000 kvadrātmetru platībā, liecina Igaunijas Nacionālās aizsardzības investīciju centra (RKIK) izsludinātais projektēšanas un būvniecības iepirkums.

Ēkas pabeigšana būtiski uzlabos militārās medicīnas apmācību iespējas, kā arī Igaunijas aizsardzības spēku veselības centra un rehabilitācijas pakalpojumu apstākļus un kvalitāti.

Kompleksā tiks apvienots Igaunijas aizsardzības spēku veselības centrs, aizsardzības spēku centrālā medicīnas noliktava un citas esošās pamata medicīniskās apmācības iespējas. Tajā būs mācību telpas ar dažādām funkcijām, kā arī telpas katastrofu situāciju simulēšanai.

Plānots, ka līgums par kara un katastrofu medicīnas centra būvniecību tiks parakstīts līdz šā gada izskaņai, bet būvdarbi tiks sākti nākamā gada otrajā ceturksnī.

Pieteikumus konkursā Igaunijas Iepirkumu reģistrs pieņems līdz 18.augustam.

Ministru kabineta atbalstītajā plānā iekļauts to atomelektrostaciju (AES) saraksts, kuras plānots uzcelt 1000 kilometru rādiusā no valsts robežas – Visaginas AES, Baltijas AES, Ļeņingradas-2 AES, Novovoroņežas-2 AES un Baltkrievijas AES.

Valdība lēmusi, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija. Noteikts arī, ka Iekšlietu ministrijai līdz 10. oktobrim valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu «Par valsts institūciju saskaņotu rīcību iespējamo patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā Latvijā».

Jaunajā plānā precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos, precizēts saraksts ar valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem un karte, kurā ir norādīti valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Ir precizēts arī komersantu saraksts, uz kuriem attiecas noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kamēr perifērās eirozonas valstis slīkst parādu jūrā un investoru nepatikā, Austrumeiropā, kas pirms diviem gadiem satricināja tirgus, situācija ir citāda, raksta CNBC.com.

Dažām valstīm reģionā bija nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, bet summas bija sīkums, salīdzinot ar tām, kas tagad nepieciešamas vājākajām eirozonas valstīm, vēsta medijs.

Visas valstis, izņemot Poliju, pārdzīvoja nopietnas recesijas, strauji augošu bezdarbu un nežēlīgu valsts izdevumu apcirpšanu, bet tām izdevās no šīm nedienām izkļūt daudz labākā stāvoklī nekā tagad ir eirozonas vājākās dalībvalstis, norādot analītiķi.

«Es teiktu, ka investīciju atgriešanās reģionā ir pozitīvas ziņas, tas rada daudz labāku izaugsmes potenciālu,» sacījis Erste Group pārstāvis Jurajs Kotians.

Austrumeiropai ir neatliekama nepieciešamība pēc jauniem izaugsmes avotiem, lai izbeigtu tās paļaušanos uz aizdevumiem ārvalstu valūtās un palielinātu konkurētspēju, uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs.

Jaunu izaugsmes dzinēju atrašana «ir arvien svarīgāka, jo globālā konkurence pēc daudz ierobežotākām investīcijām tikai pastiprinās,» norāda T. Mirovs.

ERAB iesaka reģiona valstīm, kuras ir kļuvušas ārkārtīgi atkarīgas no aizdevumiem ārvalstu valūtās, veicināt finanšu tirgus darbību, uzsvēris bankas prezidents. Austrumeiropai arī jāpalielina atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jāuzlabo reģionālās tirdzniecības sakari un jāmeklē labāka integrācija ar Eiropas Savienību.

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Ņujorkas Bufalo Universitātes pētnieki izmēģinājuši wi-fi tīkla darbību ezera dzelmē, lai pārbaudītu «zemūdens interneta» darbību, vēsta BBC.

Tehnoloģija, ko testēja zinātnieku komanda, var tikt izmantota, lai noteiktu cunami draudus un padarītu katastrofu brīdināšanas sistēmas uzticamākas. Pētnieku galvenais mērķis ir izveidot zemūdens komunikācijām vienotu standartu, kas atvieglotu un paātrinātu komunikāciju dažādu organizāciju starpā.

Parasti bezvadu tīkla komunikācijā izmanto radioviļņus, savukārt tīkla tehnoloģija zem ūdens, izmanto skaņas viļņus. Bezvadu tīkla komunikācija zem ūdens ir bijusi iespējama jau kādu laiku, tomēr lielākā problēma līdz šim ir bijusi vairāku sistēmu, ko lieto dažādas organizācijas, savstarpējā komunikācija. Piemēram, ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (National Oceanic and Atmospheric Administration, NOAA) jau izmanto skaņas viļņus, lai ūdens virspusē nosūtītu datus no cunami sensoriem, kas atrodas zem ūdens. Tomēr, tā kā ASV Jūras kara flotei ir atšķirīga komunikāciju infrastruktūra, NOAA un ASV Jūras kara flote savā starpā ar datiem nevar ātri dalīties.

Konfliktā starp Kuldīgas slimnīcu (KS) un Katastrofu medicīnas centru (KMC) kavēti nomas maksājumi par Alsungas mobilā neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta nomu. Ēkas īpašnieks SIA Cramo 9. jūlijā gatavojies patvaļīgi medicīnas iestādi demontēt.

SIA Kuldīgas slimnīca valdes priekšsēdētājai Laimai Bričai un Kuldīgas pilsētas domes izpilddirektoram Viktoram Gotfridsonam, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis, izdevies novērst uzņēmuma Cramo iecerēto patvaļīgo demontāžu.

Nesaprašanās radusies starp trim pusēm: Katastrofu medicīnas centru , Kuldīgas slimnīcu un uzņēmumu Cramo. KS uzņēmuma Cramo saliekamo moduļu mājiņu nomā uz patapinājuma līguma pamata, kas paredz, ka ikmēneša īri – teju 400 latu – sedz Katastrofu medicīnas centrs. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, KMC vēlējās, lai ar 1. jūliju KS pārņemtu šīs saistības.

Tas nav iespējams, jo ārstniecības iestādes rīcībā nav šādu līdzekļu. Tādēļ KS, 45 dienas iepriekš, kā noteikts patapinājuma līgumā, informēja KMC par vienpusēju līguma laušanu ar 15. jūliju.

Saskaņā ar trešdien publiskoto izmeklētāju ziņojumu Polijas prezidenta lidmašīnu 2010.gadā pie Smoļenskas lidlauka Krievijas rietumos iznīcināja sprādziens, kas noticis, tai vēl atrodoties gaisā, ziņo Polijas Radio.

Komisija, kas izmeklē katastrofu, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un visi 95 pārējie lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp citas augstākās poļu valsts un armijas amatpersonas, atzinusi, ka to nav izraisījusi pilotu kļūda.

Saskaņā ar komisijas atzinumu vispirms eksplodējis lidmašīnas kreisais spārns, kad lidaparāts vēl atradies vairāk nekā 900 metru no Smoļenskas militārā lidlauka.

Pēc tam, lidmašīnai joprojām atrodoties gaisā, noticis sprādziens tās fizelāžā un pilnībā apstājušies dzinēji.

Vienlaikus komisija atzinusi, ka Smoļenskas lidostas dispečeri lidmašīnas ekipāžai snieguši kļūdainu informāciju par nosēšanos.

Savu ziņojumu komisija publicējusi nākamajā dienā pēc piemiņas pasākumiem, kas notika visā Polijā, apritot tieši astoņiem gadiem pēc traģiskās katastrofas.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.

Martā notikušās Japānas zemestrīces dēļ 2011. gads kļūs par visu laiku dārgāko gadu saistībā ar dabas kataklizmu izraisītajiem zaudējumiem, paziņojis pārapdrošinātājs Munich Re, vēsta AFP.

Pasaules ekonomikas zaudējumi dabas katastrofu dēļ pirmajos sešos gada mēnešos sasnieguši 265 miljardus ASV dolāru.

Dabas katastrofu izraisītie zaudējumi šogad ir pārsnieguši 2005. gadā piedzīvotos, kad tie sasniedza jaunu rekordu - 220 miljardus ASV dolāru.

Kopējais zaudējumu apjoms ir arī vairāk nekā piecas reizes lielāks par pēdējo desmit gadu laikā reģistrēto vidējo rādītāju, norāda Munich Re.

Šī gada pirmajā ceturksnī ekonomiskie zaudējumi dabas katastrofu dēļ bija arī divreiz lielāki, nekā zaudējumi pērnā gada tādā pašā laika posmā.

Dārgākā katastrofa šogad bijusi Japānu satricinājusī zemestrīce, kas nodarīja zaudējumus 210 miljardu eiro apmērā. Otra lielākā katastrofa bija zemestrīce, kas februārī notika Kraistčērčā, Jaunzēlandē, un izraisīja zaudējumus 20 miljardu ASV dolāru apmērā.

Sestdien Ēģiptes Sīnāja pussalā avarējušās Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 komandieris nav raidījis nekādus trauksmes signālus, vēsta telekanāls Al Arabiya, atsaucoties uz sākotnējiem datiem no lidmašīnas «melnajām kastēm».

Telekanāls vēsta, ka «Krievijas lidmašīnas komandieris neraidīja nekādus trauksmes signālus līdz katastrofai». «Par to liecina «melno kastu» datu sākotnējā analīze,» vēsta Al Arabiya.

Ēģiptes komisija, kas izmeklē Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 katastrofu debesīs virs Ēģiptes Sīnāja pussalas, noraidījusi ārējas ietekmes iespējamību, vēsta telekanāls Sky news Arabia.

Kā liecina tā rīcībā esošā informācija, «avoti Ēģiptes katastrofas izmeklēšanas komisijā noraida iespēju par ārēju iedarbību uz Krievijas lidmašīnu».

Aviokompānijas Kogalimavia ģenerāldirektora vietnieks Viktors Jungs pirmdien paziņoja, ka lainera katastrofu varēja izraisīt tikai mehāniska iedarbība gaisā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.