Tiekoties Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, Baltijas valstu premjeri parakstīja memorandu par sadarbību Visaginas AES projektā, pozitīvi novērtējot tā īstenošanā panākto progresu, kā arī aicinot nacionālās energokompānijas turpināt intensīvas konsultācijas, lai vienotos par neatrisinātajiem jautājumiem.

Tāpat Baltijas ministru padomes tikšanās ietvaros, premjeri vienojās izveidot starpvaldību darba grupu, lai valdības līmenī risinātu ar Visaginas AES projektu saistītos jautājumus.

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ar saviem kolēģiem - Igaunijas premjeru Andusu Ansipu un Lietuvas premjeru Andrjusu Kubiļu Baltijas ministru padomes (BMP) sanāksmes ietvaros izvērtēja arī progresu kopīgajos reģionālās attīstības projektos saskaņā ar prioritātēm, kas izvirzītas 2012.gadā Lietuvas prezidentūrā BMP. Īpaša uzmanība tika veltīta enerģētikas un transporta infrastruktūras jautājumiem, informē Valsts Kanceleja.

Premjeri kopīgā paziņojumā apsveikuši notiekošās sarunas starp Eiropas Komisiju (EK), Krieviju un Baltkrieviju par Baltijas valstu elektroenerģijas resursu izmantošanu kontinentālajā enerģijas tīklā.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Projekts Rail Baltica ir nozīmīgs arī tādēļ, ka stratēģiski savieno Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pēc tikšanās ar Igaunijas ministru prezidentu Tāvi Reivasu un Lietuvas premjeru Aļģirdu Butkeviču, Tallinā sacīja Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma.

«Pat ja pirmajos gados nebūs ekonomiskā izdevīguma, projekts ir stratēģiski nozīmīgs ceļš Baltijas savienošanai ar Eiropu. Pastāvot šādam infrastruktūras objektam, ar laiku tā apkārtnē attīstīsies papildu infrastruktūra un uzņēmējdarbība,» uzsvēra premjere.

Viņa paskaidroja, ka Rail Baltica ir nozīmīgs ne tikai no kravu transporta aspekta, bet arī tādēļ, ka sniegs cilvēkiem iespēju ātri nokļūt Eiropā, kā arī savienos Baltijas valstis ar citām ES valstīm. «Dažkārt tas ir vēl svarīgāk nekā ekonomiskais izdevīgums,» uzsvēra premjere.

Straujuma Igaunijā, Baltijas ministru padomes ietvaros, tikās ar Igaunijas ministru prezidentu Reivasu un Lietuvas valdības vadītāju Butkeviču. Amatpersonas tikšanās laikā apsprieda īstenoto un plānoto sadarbību aizsardzības un kiberdrošības jomā, enerģētikā, transporta infrastruktūras jomā, Rail Baltica un digitālā vienotā tirgus jautājumus.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Ceļu policijas rosība gadumijā parādījusi, ka ar esošajiem resursiem iespējams strādāt efektīvāk un redzamāk, uzskata raidījuma Zebra veidotājs Pauls Timrots.

To apliecinot veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Analizējot aptaujas rezultātus, secināts - lielākā daļa respondentu 31.decembrī, 1. un 2. janvārī redzējuši vismaz vienu vai divas ceļu policijas ekipāžas. Neliela daļa pat trīs, četras un vairāk. Tikai 28,4% respondentu gadumijā nav redzējuši nevienu ceļu policistu. Salīdzinot ar 2012. un 2013.gada Jāņiem, vērojama pozitīva tendence - toreiz nevienu ceļu policijas ekipāžu nebija redzējuši vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku.

Aptaujātie norādījuši, ka svētku brīvdienās ceļu policija apturējusi 14% no kopējā respondentu skaita, kas ir divreiz vairāk nekā pērnā gada vasaras saulgriežos. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajām aptaujām šie rādītāji uzlabojušies (2013.gadā - 6,5%, 2012.gadā - 3,9%).

Rīgas Centrāltirgus preses sekretārs Ivars Jakovels aicina tirgu neizmantot kā valūtas maiņas punktu, raksta laikraksts Diena. Kā katru gadu, 1. janvārī būs atvērta Centrāltirgus atklātā teritorija no septiņiem rītā līdz 17.00 vakarā. Paviljoni, pārējā tirgus daļa un Vidzemes tirgus būs slēgts.

No otrā janvāra tirgus strādās ierastajā režīmā. «Aicinām pircējus ņemt vērā tirgus specifiku un iespēju robežās par pirkumiem maksāt ar eiro. Neatkarīgi no tā, vai norēķināšanās notiks eiro vai latos, aicinu pircējus gatavot tādus nominālus, kas būtu tuvāk pirkuma summai, neapgrūtinot tirdzniecību,» laikrakstam teicis I. Jakovels.

Centrāltirgū ir izvietoti informatīvie plakāti ar tabulām, lai atgādinātu, cik maksā lats, cik eiro, kā eiro banknotes izskatās. I. Jakovels atzinis, ka šis būs īpašs periods gan tirgotājiem, gan pircējiem, tāpēc klienti tiek aicināti skaitīt līdzi, lai atlikums tiktu izdots precīzi.

Aizvadītā Jaungada nakts pasākumu rīkotājiem, restorāniem, atpūtas vietām bijusi ienesīgākā kopš ekonomiskās krīzes beigām - atzinuši aptaujātie svētku organizētāji, vēsta laikraksts Diena.

Dīvānam, zilajam ekrānam un rasolam gadumijā bijis daudz alternatīvu - plašā cenu amplitūdā, dažādām gaumēm un prasībām. Daudzās svētku norises vietās nauda nav tikusi taupīta ne uz gaisā izšautiem pirotehnikas ziediem, ne uzkodām, izklaidēm un telpu īri, norāda laikraksts.

Tas sazinājies ar vairāku viesu namu saimniekiem - visi smējuši, ka viņu piedāvātās telpas Jaungada svinībām tikušas rezervētas jau augustā vai septembrī, un nav slēpuši, ka lielais pieprasījums cenas ļauj paaugstināt līdz pat divām reizēm. Gan Pierīgā, gan reģionos esošie atpūtas kompleksi rezervēti kuplam svinētāju pulkam, kuriem par Jaunā gada sagaidīšanas vietu bija jāšķiras kopumā no 400 līdz pat diviem tūkstošiem ero. Vairāku viesu namu un lauku viesnīcu pakalpojumus izmantojuši arī tūristi. Piemēram, viesi no Krievijas gadumijā atpūtušies Jaunmoku pils viesnīcā.

#Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā.

Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā – aizvadītā gada izskaņā Ekonomikas ministrija steidza risināt problēmas, kuras «dūrās mugurā» saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes turpmākajām izpausmēm.

DB jau ziņoja, ka laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un cenu noteikšanu. Dokumenta saskaņošanas termiņš bija vien dažas dienas un izsauca pamatotu biznesa sabiedrības nosodījumu. Dažas dienas pēc gadskaitļu maiņas pie valdības vadītāja un ekonomikas ministra traucās pasta baloži gan no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan zemniekus apvienojošās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, lai skaidri paustu abu nozīmīgo «flangu» kritisko attieksmi pret šādiem «zem eglītes» it kā klusi un nemanāmi paslidinātiem pārsteigumiem. Tomēr neba baložiem ir tādas spējas, lai apturētu neglītus procesus, kas kā notekūdeņi strauji aizplūst pa pašu politiķu paslepšus izliktām renēm. Lai atkal nenonāktu situācijā, ko varētu raksturot vienīgi ar frazeoloģismu «izlietu ūdeni nesasmelsi », nepieciešams vest pie prāta valdības «orākulus », kas gatavojas steidzamības kārtībā skatīt Ministru kabineta noteikumus par koģenerācijā saražoto elektroenerģiju un valsts stuti tās ražotājiem. LTRK prezidents Aigars Rostovskis trāpīgi izvēlējies sinonīmu, valdības steidzamību nodēvējot par aizmugurisku rīkošanos.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Aizdomīgais nacionālās lidsabiedrības airBaltic investors, kura atbalstīšana var izrādīties liktenīga Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībai, nav bijis vienīgais iespējamais airBaltic akciju pircējs. Divtik mazākas investīcijas pret divtik lielāku līdzdalību airBaltic šoruden piedāvājis arī ASV investīciju fonds Ripplewood, kam L. Straujumas valdība pirms gada ne mazāk necaurskatāmā procesā piekrita pārdot bankas Citadele kontrolpaketi par zemāko cenu starp alternatīviem piedāvājumiem, piketdien raksta laikraksts Diena.

Piedāvājums apspriests, apejot airBaltic nolīgto konsultantu Prudentia, izmantojot lobiju premjeres birojā un bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska sakarus, Dienai norādījuši par sarunām informēti avoti.

L. Straujumas tikai septembrī amatā pieņemtais ārštata ekonomikas padomnieks Gatis Eglītis, kurš Dienai norādīts kā sarunu koordinators, apgalvo, ka premjeres birojs sarunās ar Ripplewood neesot ieņēmis aktīvu pozīciju, tikai bijis par tām informēts. Premjeri par sarunām ar Ripplewood informējusi SM, viņas padomnieks to apspriedis ar G. Beļavski. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš oktobra sākumā kopā ar airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu devies uz Londonu satikt Ripplewood dibinātāju un seju Timu Kolinsu, Dienai apstiprina, ka kopā ar A. Matīsu vēlāk informējis premjeri par amerikāņu investora piedāvājumu. «Premjeres pozīcija bija «nekāda»,» apgalvo K. Ozoliņš. «Tas bija straujš process. Piedāvājums bija ļoti nekonkrēts, principā «nekāds».»

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Latvijas viesnīcās, iespējams, tiek noklausītas dažādas ārvalstu amatpersonas, tā ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes informēja opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (Par labu Latviju!). Viena no viesnīcām, kur uzstādītas noklausīšanas ierīces, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ir Rīdzene.

Iespējams, šajā viesnīcā noklausīšanās notiek gan prezidenta numurā, gan vairākos citos luksusa klases numuros, kuros bieži apmetušies ārvalstu prezidenti, premjeri un citas amatpersonas, sacīja A. Šlesers.

«Manā rīcībā pašreiz ir apstiprināta informācija par to, ka mūsu drošības dienesti veic noklausīšanos Rīgas viesnīcas. Tās ir vietas, kuras apmeklē ne tikai starptautiski uzņēmēji, tūristi, bet viesnīcas, kuras apmeklē ārvalstu delegācijas, ir viesnīcas, kuras apmeklē gan ārvalstu prezidenti, gan premjeri,» klāstīja A. Šlesers.

Pēc viņa teiktā, ir divas organizācijas, kuras cieši sadarbojas noklausīšanas jomā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Satversmes aizsardzības biroja (SAB). KNAB šobrīd publiski komentārus nesniedz.

Trīs Baltijas valstu premjeri videokonferencē vienojās, ka nepieciešama koordinēta rīcība, atceļot Covid-19 ierobežojumus uz valstu iekšējām robežām tā pieļaujot gan brīvu preču, gan personu kustību.

Videokonferencē, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, 22. aprīļa pēcpusdienā viņi pārrunāja situāciju Eiropā un Baltijas valstīs pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas un to iespējamo atcelšanas kārtību.

"Gan Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības valstu līmenī ir svarīgi sadarboties un koordinēti iziet no Covid-19 krīzes, pakāpeniski atceļot ierobežojumus un vienojoties par sadarbību, lai attīstītu ekonomiku," sarunās uzsvēra K. Kariņš, piebilstot, ka Covid-19 ierobežojumi uz Baltijas valstu iekšējām robežām tiks atcelti koordinēti.

Rail Baltica kopuzņēmuma galvenā mītne tiks izvietota Rīgā. Tas iekļauts triju Baltijas valstu premjerministru kopējā paziņojumā, kas tapis 20. septembrī, Viļņā, Baltijas Ministru padomes sanāksmes ietvaros, informēja Satiksmes ministrija.

Baltijas Ministru padomes sanāksmē kā dienas kārtības galvenie jautājumi skatīti enerģētikas jomā. Tikmēr transporta nozarē Baltijas valstu premjeri akcentēja dzelzceļa projekta Rail Baltica II finansēšanas priekšnosacījumus, atkārtoti uzverot, ka projekts ir jāfinansē ārpus dalībvalstu nacionālajām kohēzijas aploksnēm, vienlaikus paužot atbalstu Eiropas Savienojuma instrumentam (Connecting Europe Facility (CEF)), kam jākļūst par Rail Baltica II finansējuma avotu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu aptuveni 85 procentu līmenī, skaidro ministrija.

Bez tam premjeri atzinīgi novērtēja Rail Baltica II Vadības grupas paveiktos sagatavošanas darbus, kā arī Polijas un Somijas valstu iesaisti minētajā darba grupā.

Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.

LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.

Pie Lietuvas vēstniecības aizvadīts biedrības Enerģija Tautai pikets pret Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā un viena miljarda eiro ieguldīšanu paaugstinātas bīstamības projektā, kas atradīsies 15 kilometru attālumā no robežas.

Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā, Rūpniecības ielā 24 notika no 13.00 līdz 14.00. Biedrība norāda, ka piketa mērķis, pirms gaidāmā referenduma Lietuvā, bijis atbalstīt Visaginas AES celtniecības pretiniekus kaimiņvalstī. Piketu atbalstīja arī Latvijas Zaļā Partija.

Iepriekš biedrība vērsās pie prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu izsludināt referendumu par Latvijas dalību Visaginas AES projektā. Biedrība aicinājumā pauda uzskatu, ka iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izteikt savu viedokli par to, vai Latvijai ir vērts piedalīties VAES celtniecībā, ieguldīt naudu svešā ekonomikā un no ekoloģijas viedokļa potenciāli bīstamā objektā.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Par to, kāpēc bijusī Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme piekrita kļūt par Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāri, pārejot no «elitāru tiesību kluba» uz smagu tēmu piepildīto LM, aizkulisēs, īpaši juristu aprindās, dzirdēta neizpratne, vēsta laikraksts Diena.

Pati I. Jaunzeme izdevumam teikusi: «Jāsaka, konkurences tiesības ir elitāra nozare. Šaura, elitāra, varbūt prestiža nozare. Bet, ja es domāju par dzīves piepildījumu, šeit es varu dot vairāk.»

Kā vēstījuši ministrijas darbinieki, rīkojums par I. Jaunzemes algu vēl trešdien nebija parakstīts, taču viņas priekštecis valsts sekretāra amatā Ringolds Beinarovičs saņēma 1715 latu (pirms nodokļiem). KP mājaslapā pieejamā informācija liecinot, ka I. Jaunzemes vidējā alga bija 1347 lati (pirms nodokļiem).

I. Jaunzemes karjera valsts pārvaldē ir nevainojama, raksta Diena. Pirms 20 gadiem, vēl studiju laikos, sākusi strādāt Labklājības ministrijā, šobrīd viņa ir sasniegusi civildienesta Everestu un nule kā apstiprināta augstākajā valsts ierēdnim pieejamā amatā. I. Jaunzeme vadīs to pašu ministriju, kurā 1992. gadā tika pieņemta darbā par ekonomisti Sociālās apdrošināšanas departamentā un, kāpjot pa karjeras kāpnēm, nostrādāja astoņus gadus. 2000. gadā viņa tika uzaicināta vadīt Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), no 2006. gada bija KP priekšsēdētāja.

Šveices nacionālais dzelzceļa operators SBB paziņojis, ka tas tiksies ar kompānijas Apple pārstāvjiem, jo tehnoloģiju gigants bez iepriekšējas vienošanās izmantojis tā slaveno pulksteņa dizainu jaunā aplikācijā, kas domāta iPad un iPhone, ziņo thelocal.ch.

«Līdz šim nav panākta vienošanās, mēs par to runāsim,» teikusi SBB preses pārstāve Patrīcija Klaivaza. Viņa informējusi, ka tikšanos pieprasījuši dzelzceļa uzņēmuma juristi.

Klaivaza noraidījusi informāciju, ka dzelzceļa uzņēmuma nodoms ir pieprasīt finansiālu kompensāciju no Apple. Tā vietā viņa teikusi, ka SBB ir lepns par to, ka Šveicē izstrādātais stacijas pulksteņa dizains izvēlēts Apple produktiem.

«Mēs esam diezgan lepni, ka tik nozīmīgs zīmols kā Apple izmanto mūsu dizainu,» teikusi Klaivaza.

Pulkstenis tika izstrādāts 1944. gadā un to paveica Šveices inženieris Hanss Hilfikers. Tas ir SBB īpašums un joprojām tiek izmantots SBB stacijās.

Tēze, ko jau ilgstoši esam uzsvēruši savās publikācijās, – valstī realizētajai politikai jābūt, moderni runājot, ilgtspējīgai, konsekventai, politiķiem pieņemot lēmumus, jādomā kā šahā, proti, vairākus gājienus uz priekšu.

Diemžēl tā visa akūti pietrūkst. Un diemžēl arī paredzams, ka, tuvojoties vēlēšanām, šī problēma saasināsies vēl vairāk, jo tie, kas motivēti sev piesaistīt vēlētāju uzmanību, būs tendēti pelnīt tūlītējus aplausus.

Daži piemēri. Esot slikts gaiss skolās, sabiedriskās telpās, transportā u.tml. Iepriekš par to varēja runāt vien pieļāvumu formā, taču nu tas ir skaidrs, jo ar īpašām ierīcēm uzmērīts. Kāds risinājums? Ventilācijas nav ierīkotas, un, kamēr tās ierīkos, esot jārauj logi vaļā un jāvēdina. Ja daudz cilvēku telpā, tad jātur logi vaļā teju vai visu laiku, pat ja kāds žēlojas, ka salst. Bet, ja logi vaļā tik ilgstoši, ka kādam salst, tas taču nozīmē, ka līdz ar slikto, saelpoto gaisu no telpas izplūdis arī siltums. Apkures radītais. Tātad, ja atliek un atliek ventilācijas izbūvi, bet intensīvi vēdina ar logu atvēršanas metodi, daudz intensīvāk jākurina. Ar ko? Ar gāzi, malku, šķeldu. Bet tas nozīmē ne tikai izmaksas, bet arī izmešu apjoma palielināšanos, kas savukārt nebūtu pieļaujami saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa principiem.

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.