Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

«Lai man Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo,» tik skarbi intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Kādi plus 15 km/h!? A kāpēc ne plus 20 km/h? Tā varam turpināt. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums. Ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 km/h, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek kaut vai no pirmā kilometra,» viņš atbildējis, vaicāts, ko saka par to, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu.

«Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015. gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014. gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari. Faktiski mēs viena lēmuma dēļ zaudējām četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. Un tad jau vajadzēja salikt kopā, kas ir pozitīvi, kas ir negatīvi. Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās,» intervijā laikrakstam paudis Zivtiņš.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

MadCity Rīga rīkotajā ideju konkursā par Daugavas krastmalas izmantošanu žūrija galvenajai balvai – 1000 eiro- nominējusi Ievas Vītolas Deusas projektu “Saulrieta vērošanas tribīnes”.

Tribīnes iemēģināt Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs jau šogad, pilsētplānošanas pasākuma MadCity norises laikā augustā un septembrī.

Ideju konkursa mērķis bija atrast jaunas un neparastas idejas krastmalas izmantošanai, kuras veicinātu aktīvu Daugavas krastmalas izmantošanu Rīgas centrālajā daļā, tai skaitā uzturēšanos krastmalā.

"Iesniegtie 105 ideju projekti skaidri apliecina, ka esam radoša sabiedrība un arī paši gatavi rūpēties par sev labvēlīgu dzīves telpu. Priecē ideju daudzveidība un mērogs. Fakts, ka daļa no idejām papildina viena otru, liecina par to, ka sabiedrībai ir vienota vīzija par to, ko tā vēlētos redzēt Daugavā un tās krastos Rīgā. Savietojot visas šīs idejas kopā, Rīga tiešām iegūtu Ziemeļeiropā unikālu pastaigu un atpūtas vietu. Par to, kādā veidā notiks konkursa “Atlūzusī krastmala” ideju “krustošana”, kur tiks uzstādītas Saulrieta vērošanas tribīnes, kādas vēl aktivitātes paredzētas augusta un septembra mēnešos, informēsim plašāku sabiedrību 27. jūlijā uz kuģa “Rīgas pērle” (pietauvots zem Vanšu tilta), galvenās balvas pasniegšanas ceremonijā," atklāj Neils Balgalis, pilsētplānotājs, MadCity Rīga organizators.

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Ņemot vērā traģisko satiksmes negadījumu statistiku, tuvākajā laikā uz bīstamākajām šosejām Latvijā parādīsies informatīvie displeji. To uzdevums būs uzrādīt ātrumu, kādā garām brauc katra konkrētā automašīna, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ja atļautais braukšanas ātrums tiks ievērots, ekrānā parādīsies smaidīga zaļa sejiņa, ja ne – dusmīga un sarkana. Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange Dienai atklāj, ka kopumā paredzēts uzstādīt 11 šādu ekrānu.

Uz jautājumu, vai lielāks efekts nebūtu no fotoradaru uzstādīšanas, viņš īsti neatbild: «Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai cilvēki ievērotu noteikto braukšanas ātrumu. Ārvalstu pētījumi apliecina, ka ātrums šajās vietās samazinās par apmēram 10 km/h.»

Uz to, vai fotoradaru darbošanās laikā uz ceļiem gāja bojā mazāk cilvēku, ļoti precīzi atbild statistika. 2012. gadā, kad darbojās Vitronic fotoradari, ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 177 cilvēki. 2013. gadā radari tika novākti, un statistika liecina, ka uz ceļiem dzīvība tika atņemta 179 cilvēkiem. Pērn bojāgājušo skaits sasniedza 212, tomēr šis skaitlis ne tuvu nav rekords. Piemēram, 2003. gadā satiksmes negadījumos nomira 532 personas. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis teju sasniedza tūkstoti.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Trešdien, 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzinuši ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR.

Autoceļu posmus šogad vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā strādāja eksperti ceļu būvinženieri Juris Anitens un Uldis Birzleja, ceļu projektētājs Elmārs Daniševskis, Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvis Heiti Popps un Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Juozas Gedvilas. Žūrijas darbā piedalījās arī autoceļu drošības eksperts Pauls Timrots.

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla - līdz pulksten 10:00 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas, informē Valsts policija.

Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no pulksten 6:00 līdz 10:00 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām, tostarp vairāki negadījumi ir ar traģiskām sekām. Šorīt pulksten 7:44 uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Diemžēl negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Pulksten 8:15 netālu no lidostas Rīga uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus, uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Dzīvē mēdz būt paradoksi jeb absurdas «patiesības», kas balstās uz šķietami pareiziem un loģiskiem secinājumiem, kas gala rezultātā noved pie nepareizu slēdzienu izdarīšanas. Šajā ziņā OCTA nozare nav izņēmums un nereti nepareizi secinājumi arī par šķietami vienkāršiem jautājumiem tiek izdarīti. Bieži vien tas notiek situācijās, kad ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā tiek nolemta iesaistīto pušu dalītā atbildības pakāpe.

Primāri jāteic, ka CSNg iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšana ir sarežģīts uzdevums un process. Tāpat jāņem vērā, ka ekspertu atzinumi šķietami līdzīgos gadījumos var atšķirties, jo katra situācija ir vērtējama individuāli, līdz ar ko var atšķirties novērtējums kādu tehnisku nianšu dēļ vai arī transportlīdzekļa vadītāja rīcības rezultātā.

Kā viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē atbildības pakāpes noteikšanu, ir precīza negadījuma apstākļu fiksēšana. Gadījumā, kad avārijas apstākļus fiksē Ceļu policija, katru reizi tiek veikta CSNg apstākļu konstatācija, tiek zīmēta CSNg shēma, turklāt to dara policijas darbinieks, kurš ir apmācīts kā pareizi šādi dokumenti ir noformējami. Taču līdz ar Saskaņotā paziņojuma apjomīgāku pielietojumu praksē (2013. gadā tie jau ir 63,7%), vērojams, ka Saskaņotie paziņojumi tiek aizpildīti nekvalitatīvi. Zināmā mērā tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo iespējams, ka ar šāda dokumenta aizpildīšanu autovadītājs sastopas pirmo reizi. Aizpildīšanas instrukcija iepriekš nav lasīta. Turklāt Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana notiek pastiprinātos stresa apstākļos.Tāpēc arī kļūdas no gada uz gadu paliek nemainīgas.

Laikā no 23.decembra līdz 3.janvārim Ceļu policija rīkos reidus visā Latvijas teritorijā, lai kontrolētu ceļu satiksmes drošību, konstatētu transportlīdzekļu vadītājus, kuri spēkratu vada alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un atgādinātu par drošības līdzekļu lietojumu, informē Valsts policijā.

Viens no šādiem profilaktiskajiem reidiem trešdien notika Rīgā, Ulmaņa gatvē.

Policija arī kontrolēs, vai autovadītāji ievēro pārējos ceļu satiksmes noteikumus un neapdraud satiksmes dalībnieku drošību.

Ceļu policija uzmanību pievērsīs mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, uzraugot vai gājēji rūpējas par savu drošību, lietojot atstarojošās vestes.

Lai svētki aizritētu priekpilni un droši Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aicina satiksmes dalībniekus rūpēties par savu un tuvinieku drošību. Īpaši aicinot mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus būt apdomīgiem un pirms šķērsot brauktuvi, kārtīgi pārliecināties vai tuvumā esošais transportlīdzeklis jūs ir pamanījis. Savukārt spēkratu vadītājus aicina nesēsties pie stūres, ja lietots alkohols.

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.