Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Zemes piespiedu nomu transformēs par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, tādējādi risinot daļu problēmu, kas skar dalītā īpašuma segmentu.

Tādu risinājumu redz Tieslietu ministrija (TM). Piedāvātais risinājums tās ieskatā novērstu neparedzētas sekas, kas ir radušās no nomas institūta izmantošanas dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, piemēram, atšķirīgu nodokļu piemērošanu pēc būtības identiskos gadījumos (PVN un NĪN piemērošana). Ar pāreju uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām tiktu izbeigta esošā situācija, kur pušu attiecības regulē spriedumi un līgumi, kas ir radīti uz vairs spēkā neesoša regulējuma pamata, bet vēl joprojām ir spēkā. Ieviešot likumiskas zemes lietošanas tiesības par kompensāciju, būtu iespējams paredzēt vienu kompensācijas apmēru visiem gadījumiem, jo arī tiesību un pienākumu, un nodokļu regulējums visiem būtu identisks. Savukārt dalītajā īpašumā iesaistītajām pusēm nebūtu jārisina strīdi par to, kuras no dažādām tiesību normām ir piemērojamas konkrētajam gadījumam. Šādā situācijā kompensāciju varētu paredzēt 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.martā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīt Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, informē Saeimas Preses dienestā.

«Tieslietu ministrijas piedāvāto likuma projektu virzīsim tālāk. Projekts ir ļoti apjomīgs - tajā plānots iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas un tas prasīs lielus gan administratīvos, gan arī finanšu resursus. Tāpēc nekavējoties uzsāksim darbu - kopīgi ar iesaistītajām institūcijām un pašvaldībām meklēsim atbildes uz daudzajiem jautājumiem, lai beidzot atrisinātu dalītā īpašuma problēmu,» par šodien komisijā pieņemto lēmumu informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem.

Saeima ceturtdien, 17.martā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, informē Saeimas Preses dienests.

Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem.

Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu uzsākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, paredzēts vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. “Par” būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu, informē TM.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot par; līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem; gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana; dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības; valsts un pašvaldības sniegs atbalstu – segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi: pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu (iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju), izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Otrdien valdība akceptēja Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka vietējā pašvaldība noteiks dzīvojamajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un datus par to nosūtīs Valsts zemes dienestam, kas izveidos izpērkamo zemi, aprēķinās izpērkamās zemes cenu un nosūtīs paziņojumus dzīvojamo ēku un zemes īpašniekiem.

Tiesības dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem mājas par zināmu cenu (kadastrālā vērtība x 1,18) spiedienu uz nekustamā īpašuma tirgu neradīšot, taču jautājumi ir gan dzīvokļu, gan arī zemes īpašniekiem

Tā liecina DB aptaujāto nekustamo īpašumu jomā strādājošo sacītais. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslielu ministrijas sagatavotais piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanās likumprojekts privatizējamās daudzdzīvokļu mājās. Pēc Tieslietu ministrijas ziņām Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3 677 daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi), kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem minēto 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt no 130 līdz 180 milj. eiro. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, aptuveni 30% māju ir Rīgā, daudz šādu māju ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē. Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai varētu uzsākt 2020. gada sākumā. Dzīvokļu īpašniekiem pašlaik ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem piespiedu nomas maksu (tā varēja sasniegt pat 6% no kadastrālās vērtības, ja vien nav panākta vienošanās par citu apmēru) par zemi, uz kuras atrodas ēka.

Likums dalītā īpašuma problēmu izbeigšanai gaidīto efektu varētu arī nesasniegt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja (MKK) pieņēma lēmumu virzīt tālāk izskatīšanai valdībā likumprojektu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītos grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Tomēr pavisam gludi process nevirzās uz priekšu, jo dažādi iebildumi pret likumprojektā ietverto ir tādiem sociālajiem partneriem kā Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) un arī Latvijas Komercbanku asociācijai. Līdz ar to Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka ir jāpanāk vienošanās strīdīgajos jautājumos. Pats zemes iegādes process varētu sākties 2020. gadā.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Šomēnes uz valdības galda varētu nonākt likumprojekts dalītā īpašuma jautājuma risināšanai; juristi bažījas, ka veco problēmu vietā varētu nākt jaunas

Likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā. Tieslietu ministrija plāno, ka līdz noteiktajam termiņam – šī gada septembrim – izdosies likumprojektus aizvirzīt līdz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē un tie nonāks Saeimā, DB norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne. Proti, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2015. gada 30. septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Dalītā īpašuma problēma pastāv lielākajās Latvijas pilsētās; zeme zem daudzdzīvokļu mājām nereti ir darījumu objekts.

Runājot par dalīto īpašumu, lielākoties tiek uzsvērts, ka īpašnieki, uz kuru zemes tapuši citiem piederoši nami – galvenokārt padomju gados celtās daudzstāvu dzīvojamās ēkas –, tāpat kā šajos namos dzīvojošie cilvēki ir situācijas ķīlnieki. Proti, nami būvēti, nerespektējot vēsturiskās zemes robežas, un, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi, to vēsturiskajiem saimniekiem vai mantiniekiem faktiski tika atdots īpašums ar apgrūtinājumu – viņi nevar realizēt visas tiesības, kas būtu iespējamas, ja zeme būtu brīva. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem papildu ikmēneša komunālajiem maksājumiem jāparedz arī līdzekļi zemes nomai.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Pēc Zolitūdes traģēdijas – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā – praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm»; izmaiņām vajadzīga aktīva rīcība no valsts .

Būvnieku viedokļi par to, kas būtu jāmaina likumdošanā un būvniecības uzraudzībā, ir atšķirīgi – no pašvaldību būvvalžu stiprināšanas līdz pat jaunas ministrijas veidošanai. Citi atzīst – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm». Vēl citi vispirms vēlas sagaidīt ekspertīžu rezultātus. Viens no ierosinājumiem, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā pēc traģēdijas, ir vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, taču par tā funkcijām nozarē ir daudz neskaidrību.

Jaunais par strauju

Saistībā ar traģēdiju bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies – tas noticis vēl pie vecā būvniecības regulējuma un nedrīkst pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. «Es esmu pārliecināts, ka divgadīgas ēkas nesabrūk atkarībā no tā, vai spēkā būtu vecais regulējums vai jaunais,» intervijā DB iebilst būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš norāda, ka traģēdija notikusi konkrētu cilvēku nolaidības, neprofesionalitātes darba rezultātā, un saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu. «Šis notikums ir saistāms ar konkrētu cilvēku konkrētu rīcību un, manuprāt, to saistīt ar kaut kādu jaunu formulāru, atskaiti, jaunu sertifikātu ir nevietā,» min O. Ozoliņš. Arī kāds cits būvnieks neoficiāli atzīst, ka «neviens likums nedarbosies mūsu vietā, likums nepieņems lēmumu, neuzņemsies atbildību, to dara cilvēki». Pagaidām šim būvniekam vēl neesot gatavs darbspējīgs piedāvājums, kas situāciju mainītu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija paredzēts – jaunais Būvniecības likums un būvnoteikumi stāsies spēkā šā gada 1.februārī, taču vairāki noteikumi valsts sekretāru sanāksmei tika pieteikti tikai pirms Ziemassvētkiem, savukārt citi vēl nebija izstrādāti. Būvnieki vērsa uzmanību uz īso laiku noteikumu izskatīšanai, arī pašvaldībām ir jāsagatavojas jaunajam procesam, tādēļ Saeima nolēma atlikt likuma spēkā stāšanās termiņu līdz 1.maijam.

Saeima 10. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, informē Tieslietu ministrijā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt risinājumu izbeigt piespiedu dalīto īpašumu, sniedzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai likumā noteiktajā kārtībā izmantot izpirkuma tiesības attiecībā uz mājai piesaistīto zemi.

“Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas risinājums tiek meklēts jau vairāk nekā desmit gadu. Tikmēr iedzīvotāji, kurus tas skar, ir ķīlnieku lomā, jo zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēka – citam, un viņi saviem spēkiem nevar vienoties nedz par zemes nomas maksu, nedz arī par jēgpilnām attiecībām par zemes lietošanu vai dalītā īpašuma izbeigšanu,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Likumprojekts piedāvā risinājumu, kā izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu mājās, piešķirot uz likuma pamata ēkas īpašniekiem vienpusēju tiesību izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību. Likumprojekts paredz būtisku valsts atbalstu visu administratīvo darbību veikšanai, lai izbeigšanas process ēkas īpašniekam būtu pēc iespējas vienkāršs un lētāks.

Pērnā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar ko tā sauktā zemes piespiedu noma ir aizstāta ar “likumisko lietošanu” kā reālservitūtu, vienlaikus samazinot atlīdzību par tās lietošanu uz 4% no tās kadastrālās vērtības gadā, kas ir apstrīdēti Satversmes tiesā.

Šī gada 1.janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, ar kura palīdzību likumdevējs cer izbeigt 28 gadus ilgušās attiecības starp zemes un savulaik privatizēto dzīvokļu īpašniekiem dalītajos īpašumos.

Lai apspriestu aktuālos problēmjautājumus dalīto nekustamo īpašumu jomā, biedrība “Zemes reformu komiteja” 9.februārī rīko konferenci, kuras ietvaros notiks arī diskusija par iespējamiem problēmu risinājumiem.

Sapulces (konferences) dalībnieki apspriedīs piespiedu dalītā īpašuma izveidošanās vēsturiskos aspektus un tā pašreizējās sekas, jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, pārrunās zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, kā arī uzklausīs informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību.

AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) sāk piedāvāt aizdevumu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai.

Aizdevuma mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību tiem daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri vēlas izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās mājās izbeigšanas likumā nostiprināto mehānismu, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem, bet kuriem nav pieejami savi finanšu līdzekļi atsavināšanas cenas daļas samaksai.

Finansējums tiks piešķirts jau esošās “Altum” atbalsta programmas daudzdzīvokļu māju remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem ietvaros un tas palīdzēs iedzīvotājiem risināt situāciju, kas bijusi aktuāla jau vairākus gadus, tādējādi izbeidzot piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku.