Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Šodien paziņoti septiņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2016.gada rudens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 81 342,20 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Grafomap – personalizētu kartes plakātu dizaina izstrāde un pasūtīšana. Granta mērķis - mārketinga materiālu sagatavošana, preču zīmes reģistrēšana, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

SIA Focusd – TRACE – treniņu analīzes sistēma. Granta mērķis - speciālas programmatūras, licences un datora iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

Boont boards – veikborda, longborda, snovborda un ziemas slēpju ražošana. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, telpu īre, interneta mājaslapas izveide, mārketinga izdevumi;

Šodien paziņoti deviņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2015.gada otrā konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 98 267,70 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šā gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, elektroierīču, apģērbu ražošanas un tūrisma nozares jomā.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA EDURIO – Tīmekļa platforma atgriezeniskās saites vadībai skolās (Ilustrāciju izstrāde, video materiālu un animāciju izveide, konsultāciju izdevumi, telpu īre);

SIA Learn IT – Programmēšanas apmācību organizēšana sākumskolēniem (Specifiskas tehnikas iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, telpu īre);

Track.it – kinētisko datu savācējsistēma (Mājas lapas un klientu portāla izveide, mobilās aplikācijas izveide, mārketinga izdevumi, juridiskie pakalpojumi);

SIA Airmed – Baktericīdās ierīces (Produktu sertifikācija, specifisku iekārtu un instrumentu iegāde, mājas lapas un interneta veikala izveide, tulkošanas pakalpojumi, telpu labiekārtošana un īres izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, mārketinga materiālu izveide);

No teju 186 tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu, trešdaļā (32,5%) vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Teju tikpat lielā skaitā uzņēmumu sievietes ieņem amatus valdēs un padomēs. Pēdējos gados sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un dalībnieku vidū nav būtiski mainījies.

Lursoft analizējis, kā atšķiras sieviešu vadīto uzņēmumu finanšu rādītāji no valsts vidējiem rādītājiem, kā arī pētījis, kādās nozarēs sievietes visbiežāk izvēlējušās dibināt uzņēmumus. Apkopoti arī dati par lielākajiem sievietēm piederošajiem un sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, kā arī izpētīts, kuras sievietes visvairāk uzņēmumos reģistrētas kā patiesā labuma guvējas.

Lursoft pētījums atklāj, ka visvairāk sievietēm piederošo uzņēmumu strādā tirdzniecībā. Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti 8,7 tūkstoši tirdzniecības uzņēmumu, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder sievietēm. Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojusies lauksaimniecība, aiz kuras seko juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi.

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais ziņojums mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā (ES) ir veiksmīgi pārvarējuši ekonomisko un finanšu krīzi, jo kopš 2014. gada beidzot ir vērojama izaugsme. Pēc krīzes pamazām atkopjas arī Latvijas MVU sektors.

Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam MVU ir piedzīvojuši veselīgu izaugsmi – pievienotā vērtība palielinājās par vairāk nekā 45%, bet nodarbinātība – par 16%. Vienlaikus abi rādītāji ir zemāki par 2008. gada līmeni, attiecīgi par 1% un 8%. Visstraujākais pieaugums vērojams MVU informācijas un sakaru nozarē – nodarbinātības pieaugums aptuveni par 50%, bet pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā 80%.

Pārvarētā ekonomikas un finanšu krīze devusi vairākas būtiskas atziņas. Krīzi vieglāk pārdzīvo tās valstis, kurās ir spēcīga augsto vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu ekonomika. ES uzņēmumi, kas darbojas tā saucamo augsto tehnoloģiju ražošanā un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu sfērā, 2014.-2015. gadā uzrādījuši īpaši labus ražīguma un nodarbinātības rezultātus. Kā ar šīm nozarēm sokas Latvijā?

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS konkursā ir izvēlējies piecus juridiskos birojus, kas turpmāk sniegs pakalpojumus Eiropas platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic/Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā.

Spraigā konkurencē par pašiem piemērotākajiem ir atzīti juridiskie biroji Eversheds Bitāns, Glimstedt un partneri, Klavins ELLEX, Sorainen un Triniti.

Lēmums slēgt līgumus ar pieciem birojiem tika pieņemts, ņemot vērā plašo jautājumu loku, kuros var būt nepieciešami juridiskie pakalpojumi.

Izvēloties juridisko pakalpojumu sniedzējus, tika ņemts vērā, ka tiem ir jābūt spējīgiem nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus visās trijās Baltijas valstīs.

Tāpat birojiem nepieciešama pieredze darbā ar Eiropas Savienības un līdzīga satura un apjoma projektiem, kā arī zināšanas, lai veiktu juridiskās ekspertīzes vairākās jomās – komerciālajos un korporatīvajos pakalpojumos un darba tiesībās.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Starptautiskā sociālā uzņēmējdarbības akceleratora «New Door» programmas jaunajā iesaukumā apstiprinātas 11 spējīgas idejas, kas risinās sabiedrībā aktuālas sociālās problēmas, informē «New DoorRiga» programmas direktore Diāna Lapkis.

Šī gada akceleratorā izvēlētās sociālās idejas ir ļoti daudzveidīgas - bērnudārza izveide, kurā bērniem būs pieejams dziedinošs uzturs pēc GAPS vadlīnijām (GAPS - gremošanas sistēmas un psihisko traucējumu sindroms); virtuves meistarklases ar senioru iesaisti to vadīšanā; robotikas (STEM) nodarbības, kas veicina skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm; sociālo pakalpojumu sniegšana vardarbībā cietušām personām un cilvēku tirdzniecības upuriem, apmācību programma nelabvēlīgas vides nonākušiem jauniešiem vecumā no 16 - 25 gadiem, kuras pamatā ir neformālās izglītības metodoloģija; profesionāla asistenta pakalpojumi senioriem; sociālie, sociālpsiholoģiskie un juridiskie pakalpojumi krīzē nonākušajiem, kā arī integrācijas centra izveide jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv izsludina konkursu Nekustamā īpašuma aģents 2017. Konkursu organizē, lai celtu nekustamo īpašumu (NĪ) aģenta profesijas reitingu un prestižu, pievērstu sabiedrības uzmanību augstu kvalitātes standartu veidošanai nekustamo īpašumu tirgū, kā arī veicinātu NĪ aģentu pašizglītošanos un kvalifikācijas celšanu.

Šī gada 7.februārī jau otro reizi startē konkurss Nekustamo īpašumu aģents 2017, kuru organizē Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24 (konkursa lieldraugs: DNB banka).

Konkursa devīze ir "mans īpašumu aģents, kuram uzticos". LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki saka: "Esmu ļoti priecīga par lielo iepriekšējā gada konkursa „Gada aģents 2016” rezonansi. Tas izraisīja lielu interesi ne tikai nozares profesionāļu vidū, bet arī sabiedrībā. Konkursa popularitāte deva nozīmīgu pozitīvu ieguldījumu nekustamā īpašuma aģenta profesijas popularizēšanā. Noteikti vēlos veltīt labus vārdus arī mūsu pastāvīgajiem sadarbības partneriem".

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Šodien Ministru kabinets (MK) lēmis par virkni izmaiņām, kas atvieglo sporta sacensību un amatieru treniņu norisi, sākot ar 15.jūniju, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Atļautas sporta sacensības ārtelpās, ko organizē Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Sacensību organizatoriem jāievēro noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkstēs vērot skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par skatītāju plūsmas organizēšanu un kontrolēti atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkstēs atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras varēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Atbilstoši minēto sertifikātu veidiem atšķirsies arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pakalpojums tiks sniegts personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 (nodrošinot, ka arī personāls atbilst minētajām prasībām), tad papildus nosacījumi nebūs jāievēro. Savukārt, ja pakalpojumi tiks sniegti testētām personām vai vienā telpā atradīsies dažādu sertifikātu turētāji (testēti, izslimojuši, vakcinēti), tad būs jāievēro papildus nosacījumi par telpas platību uz vienu personu, telpas noslodzi, treniņgrupu lielumu, treniņa ilgumu, u.c. Nodarbību rīkotāji ir atbildīgi par noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Finanšu ministrija (FM) pauž neizpratni un uzskata par nekorektu ekonomikas ministres publiski pausto kategorisko nostāju pret FM sākotnējo nozaru saraksta piedāvājumu, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, norāda FM.

Šo sarakstu FM izplatījusi kā sākotnējo darba versiju iesaistītajām institūcijām diskusiju uzsākšanai un tā pilnveidošanai, tāpēc sagaida konstruktīvus priekšlikumus darba grupas ietvaros, lai pēc tam varētu to pārrunāt ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, saskaņā ar Saeimas deleģējumu un Ministru kabineta (MK) rīkojumu FM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests šobrīd strādā pie nozaru saraksta izveides, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu.

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Izturies pret kompānijas sākuma investīcijām un budžetu kā pret personīgajiem ietaupījumiem.

Start-up posms un tradicionāli bēdīgās beigas

Uzņēmuma vārīgākais posms ir tā pirmsākumi. Lielākā daļa uzņēmumu nepiedzīvo savu trešo un ceturto dzimšanas dienu. Latvijā pagājušajā gadā, saskaņā ar Lursoſt datiem, reģistrēti 14 965 uzņēmumi, bet likvidēti 6 402. Likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu ir palielinājies par 54,19 %. Iemesli likvidācijai var būt dažādi, bet lielākoties tas ir viens — nespēja konkurēt.

Apstākļi, kādēļ uzņēmumi nonāk šādā situācijā, ir vienkārši — ja Tu ļausi sava uzņēmuma tēriņiem augt brīdī, kad tiem nebūs seguma no Tava produkta pārdošanas — Tavam uzņēmēja sapnim pienāks beigas.

Kopējais nozares ieguldījums IKP 2016. gadā kāpis par 12,4%; vēlas izstrādāt nozares stratēģiju

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Jau otro gadu LAA salīdzina nozares rādītājus, izmantojot gan konkrētu uzņēmumu gada pārskatus, gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Latvijas Bankas, gan citus datus. Kopējais aviācijas nozares pienesums Latvijas ekonomikai 2016. gadā bijis 644 milj. eiro jeb 2,6% (2,4% 2015. gadā) no IKP, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2015. gadā. Tostarp tiešā ietekme (tiešā darbība aviācijā) aplēsta 141 milj. eiro (+24,5%) apmērā, netiešā (aviācijas piegāžu ķēdes) un inducētā (nozares darbinieku un uzņēmumu radītais patēriņš, apkalpojošā sfēra) – 172 milj. eiro, bet katalizatora ietekme (jomas, kas nevarētu darboties bez aviācijas esošajā stāvoklī – tūrisms, pasts) – 331 milj. eiro. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar tādu nozaru pienesumu kā juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība (2,9% no IKP), kokapstrāde (2,6%), pārtikas rūpniecība (2,5%), IT (2,5%), veselības aizsardzība (2,8%) un elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde (2,4%).

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.