#Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā.
Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā – aizvadītā gada izskaņā Ekonomikas ministrija steidza risināt problēmas, kuras «dūrās mugurā» saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes turpmākajām izpausmēm.
DB jau ziņoja, ka laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un cenu noteikšanu. Dokumenta saskaņošanas termiņš bija vien dažas dienas un izsauca pamatotu biznesa sabiedrības nosodījumu. Dažas dienas pēc gadskaitļu maiņas pie valdības vadītāja un ekonomikas ministra traucās pasta baloži gan no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan zemniekus apvienojošās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, lai skaidri paustu abu nozīmīgo «flangu» kritisko attieksmi pret šādiem «zem eglītes» it kā klusi un nemanāmi paslidinātiem pārsteigumiem. Tomēr neba baložiem ir tādas spējas, lai apturētu neglītus procesus, kas kā notekūdeņi strauji aizplūst pa pašu politiķu paslepšus izliktām renēm. Lai atkal nenonāktu situācijā, ko varētu raksturot vienīgi ar frazeoloģismu «izlietu ūdeni nesasmelsi », nepieciešams vest pie prāta valdības «orākulus », kas gatavojas steidzamības kārtībā skatīt Ministru kabineta noteikumus par koģenerācijā saražoto elektroenerģiju un valsts stuti tās ražotājiem. LTRK prezidents Aigars Rostovskis trāpīgi izvēlējies sinonīmu, valdības steidzamību nodēvējot par aizmugurisku rīkošanos.
Pirms sasteigti grozīt MK noteikumus, nepieciešams izprast un izvērtēt esošo kārtību, tostarp līdz vīlītei izpētot valsts atbalstītos koģenerācijas strāvas ražotājus. Attiecīgi turpmākajai valdības rīcībai vajadzētu izrietēt tieši no jēgas faktora. Notriekt valsts naudu OIK otrajā tūrē vai ar elektrības rēķiniem smacēt biznesu – neatceros, ka būtu ko tādu lasījis Māra Kučisnka valdības deklarācijā. Toties deklarācijā ir minēts, ka valdība apņemas īstenot «tautsaimniecību stiprinošu, industriālo attīstību veicinošu enerģētikas politiku», tostarp «pārskatīt esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku» un pat «izstrādāt jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu». Pašlaik pietrūkst vienīgi lēnprātības. Kā arī spēt nofokusēt pareizo skatu leņķi – nekā citādi, kā no valsts (sabiedrības) maka pozīcijām, kā arī ievērojot samērīguma principu, piešķirot atlaides – kā maz, tā izteikti energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Tā kā OIK maksājumi ir palīdzējuši ievērojami pieaugt rēķiniem par elektrību, valdības rokās faktiski ir arī lēmums par ražošanas atbalstīšanu vai iegrožošanu.