Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot 2008.gadā nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju, trešdien preses konferencē Viļņā pēc triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Eiropas Komisija (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

«Mūsu priekšlikums valdībai būs atjaunot Reņģes [posmu]. Līdz 18.decembrim mums jādod atbilde Eiropas Komisijai, kā mēs rīkosimies attiecībā uz naudassodu. Tātad Reņģes [posma] atjaunošana būs viena no šā lēmuma sastāvdaļām,» norādījis Masjulis.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis savukārt izteicis cerību, ka Lietuva nojaukto posmu atjaunos, bet nav konkrēti pateicis, vai Latvijas uzņēmumi gatavojas vērsties pret «Lietuvos geležinkeliai» ar prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Komisija (EK) trešdien ASV interneta gigantam «Google» piemērojusi 1,49 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences praksi tiešsaistes reklāmu jomā.

Šī ir jau trešā reize, kad EK noteikusi naudassodu «Google».

Komisija konstatējusi, ka «Google» un mātesuzņēmums «Alphabet» pārkāpuši Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, nosakot ierobežojušas normas līgumos ar mājaslapām, kurās izmantots reklāmas pakalpojums «AdSense», tādējādi liedzot «Google» konkurentiem šajās interneta vietnēs izvietot savas reklāmas.

«AdSense» ir vecāks «Google» produkts, kas ļauj tādiem tīmekļa publicētājiem kā blogeriem savās mājaslapās izvietot teksta reklāmas, šo reklāmu saturu balstot uz meklēšanu funkciju rezultātiem.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums «Microsoft» sūdzību EK par šo pakalpojumu iesniedza 2009.gadā, un komisija oficiālu izmeklēšanu sāka 2016.gadā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu uzņēmējam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 eiro apmērā, informē Latvijas Republikas Prokuratūra.

Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. Kopsummā abu apsūdzēto darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiāls zaudējums 181 720 eiro apmērā, norādīja Latvijas Republikas Prokuratūra.

Igauņu programmētāju grupa radījusi populārās interneta spēles Angry Birds imitāciju Angry Kremlins, kurā saistībā ar pankroka grupas Pussy Riot notiesāšanu tiek izjokotas augsta līmeņa Krievijas amatpersonas, ieskaitot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Spēlē Angry Kremlins V. Putinam un Pareizticīgo baznīcas galvai ir jāaptur Pussy Riot dalībnieces no protestiem – spēlētājam ir jāraida Krievijas pareizticīgās baznīcas galva Patriarha Kirila un Krievijas prezidenta Vladimira Putina galva Pussy Riot dalībnieču figūru virzienā, vēsta The Moscow Times.

Angry Kremilns kļuvis teju par interneta sensāciju Pussy Riot aizstāvju un Twitter lietotāju pulkā pēc tam, kad trešdienas vakarā tiešsaisti uz šo spēli internetā ievietoja valdošās varas opozicionārs Iļja Jašins.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) nolēmusi atkāpties no amata un iesniegt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) demisijas rakstu, pirmdien preses konferencē paziņoja Broka.

(Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.)

Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.

Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.

Nav svarīgas konkrētā cilvēka spējas un piemērotība amatam, jo karjeru izšķir pielaide valsts noslēpumam

Tēma par pielaides piešķiršanu vai nepiešķiršanu valsts noslēpumam publiskajā vidē ir karsts kartupelis jau kopš bijušās tieslietu ministres Baibas Brokas laikiem. Viņai drošības dienestu nepiešķirtā pielaide ne tikai liedza pildīt ministres pienākumus, bet vēlāk strādāt arī valstij piederošās sabiedrības Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē, kur B. Broka bija darbojusies jau pirms savām aktīvajām gaitām politikā. Taču B. Broka nav vienīgā, kam no publiski redzamajām personām pēdējā laikā pielaide valsts noslēpumam ir atteikta. Turklāt ne jau tikai ministrus atsijā ar pielaidi vai nepielaidi valsts noslēpumam – nesen savu amatu bija spiests atstāt arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kuram iepriekš, strādājot Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā, gadus desmit bija pielaide valsts noslēpumam.

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Vācijas auto ikona Porsche 911 ir atdzimusi. Leģendārā sporta automašīna tagad ir lielāka, dārgāka un ekonomiskāka, vēsta thelocal.de.

Tikai dažas dienas pirms 911 debijas 64. Frankfurtes Starptautiskajā autoizstādē, Porsche publiskojusi auto tehnisko informāciju.

Ar cenu, sākot no 88 037 eiro, automašīna maksās par gandrīz 2500 eiro vairāk nekā tās priekšgājēja. Tomēr taupīgie autovadītāji varēšot ekonomēt, lejot benzīnu, jo jaunais modelis «sadedzina» 8,2 litrus uz 100 kilometriem - par 1,6 litriem mazāk nekā iepriekš.

Riteņu bāze ir paplašināta par 10 centimetriem, un jaunā 911 ir arī platāka nekā iepriekšējā. Automašīnas kopējais profils ir zemāks, un dāsnā alumīnija izmantošana nozīmē, ka tā ir par 45 kilogramiem vieglāka nekā priekšgājēja.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Vācijas Konkurences uzraudzības dienests ceturtdien paziņoja, ka trīs tērauda ražotājiem un trīs personām piemērojis 646 miljonu eiro naudassodu par lokšņu tērauda cenu fiksēšanu.

Dienests norāda, ka Vācijas "Thyssenkrupp Steel Europe". "Ilsenburger Grobblech" un Austrijas "Voestalpine Grobblech" atzinuši vainu šajās apsūdzībās un piekrituši maksāt naudassodu. Dienesta ziņojumā teikts, ka šo uzņēmumu pārstāvji regulārās sanāksmēs laika periodā no 2002.gada līdz 2016.gadam vienojušies par biezo lokšņu tērauda cenām Vācijā.

Šāds lokšņu tērauds tiek izmatots kuģubūvē, tiltu būvniecībā, vēja ģeneratoru un cauruļvadu ražošanā. Uzņēmums "Dillinger Huettenwerke" arī bijis iesaistīts šajā kartelī, taču no naudassoda izvairījies, jo kā pirmais sadarbojies šajā izmeklēšanā.

Līdzīgā izmeklēšanā Vācijas Konkurences uzraudzības dienests pagājušajā mēnesī autoražotājiem BMW, "Daimler" un "Volkswagen" piemēroja kopumā 100 miljonu eiro naudassodu, jo tie bija īstenojuši pret konkurenci vērstu praksi tērauda iepirkumos.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Eiropas Komisija (EK) piektdien atjaunoja gandrīz 800 miljonu eiro naudassodu11 aviokravu pārvadātājiem par karteļa izveidošanu.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa 2015.gada nogalē noraidīja EK noteikto naudassodu, taču EK norāda, ka tās lēmums nodrošinās, ka konkurences noteikumus pārkāpjoša rīcība svarīgās nozarēs netiks palikta nesodīta.

Darbošanās kartelī tā vietā, lai konkurētu par labāku pakalpojumu piedāvāšanu klientiem, neatbilst EK nostājai," uzsver Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Šodienas lēmums nodrošinās, ka uzņēmumi, kas iesaistījās aviokravu pārvadājumu kartelī, tiks sodīti par savu rīcību.

EK 2010.gadā piemēroja 790 miljonu eiro naudassodu 11 aviokravu pārvadātājiem par dalību kartelī no 1999.gada līdz 2006.gadam.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

ASV Tieslietu ministrija daļēji nacionalizētajai Lielbritānijas bankai «Royal Bank of Scotland» (RBS) piemērojusi 4,9 miljardu dolāru (4,1 miljarda eiro) naudassodu par tās lomu paaugstināta riska kredītu krīzē, teikts ceturtdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču, neskatoties uz apjomīgo naudassodu, tā apjoms ir mazāks, nekā tika gaidīts.

RBS norāda, ka tā panākusi sākotnēju vienošanos ar ASV Tieslietu ministriju, lai izbeigtu izmeklēšanu saistībā ar hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem, ko banka emitēja Savienotajās Valstīs laika periodā no 2005.gada līdz 2007.gadam.

Bankai par līdzīgiem pārkāpumiem ASV Federālā mājokļu finansēšanas pārvalde jau pērnā gada jūlijā piemēroja 5,5 miljardu dolāru naudassodu.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Lielbritānijas valdība RBS iepludināja 45,5 miljardus mārciņu, tai kļūstot par pasaulē vērienīgāko bankas glābšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien paziņoja, ka Francijas bankai «Credit Agricole» kopumā piemērojusi 4,8 miljonu eiro naudassodu par iepriekš pieļautajām nepilnībām kapitāla rezervju uzrādīšanā.

ECB norāda, ka pašai «Credit Agricole» noteikts naudassods 4,3 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr bankas korporatīvo klientu apkalpošanas un investīciju pakalpojumu struktūrvienībai soda naudā jāmaksā 300 000 eiro, bet patērētāju finansēšanas struktūrvienībai noteiktā naudassoda apmērs veido 200 000 eiro.

Naudassods bankai noteikts par atsevišķu aktīvu klasificēšanu 2015. un 2016.gadā.

Šī ir trešā reize, kad ECB Vienotās uzraudzības mehānisms (SSM) piemērojis šādus naudassodus. Pērn banka Itālijas «Banco Popolare di Vicenza» noteica 11,2 miljonu eiro naudassodu, bet Īrijas «Permanent TSB» - 2,5 miljonu eiro naudassodu.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.