Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ priekšvēlēšanu kampaņas vairs nebūšot tik spilgtas un garas, uzskata Sabiedrisko attiecību speciālists un bijušais Tautas partijas tēla veidotājs Jurģis Liepnieks.

Tomēr galvenais produkts, ko arvien partijas mēģinās «pārdot» cilvēkiem būs cerības, J. Liepnieks norādījis Apollo. «Uzvar tas politiķis, kuram cilvēki notic, ka viņš būs spējīgs, un notic viņam kā personībai, kura nes kaut kādas cerības,» sacīja Liepnieks. Viņš arī uzskata, ka Latvijā cilvēki izdara izvēli vadoties pēc «mazākā ļaunuma principa». Nākamajās vēlēšanās partijas komunikācijas ziņā varētu koncentrēties uz tām lietām, kas saistītas ar interneta vidi, sociālajiem portāliem, blogosfēru, tviterošanu, mobilo komunikāciju.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Nīderlandes tiesa noraidījusi 69 gadus vecā Emīla Ratelbanda lūgumu atskaitīt 20 gadus no viņa vecuma, lai uzlabotu viņa izredzes karjerā un personīgajā dzīvē, kur pašlaik viņš saskaroties ar diskrimināciju sava vecuma dēļ.

«Ratelbanda kungs ir brīvs justies 20 gadus jaunāks (..) un rīkoties attiecīgi,» paziņoja tiesa, bet norādīja, ka viņa dzimšanas datuma maiņa nozīmētu ierakstu dzēšanu no dzimstības, miršanas, laulību un partnerattiecību reģistra, kam var būt nevēlamas juridiskas un sociālas sekas.

Ratelbands, kurš strādā par individuālo izaugsmes treneri, vēlējās pārcelt savu dzimšanas datumu 20 gadus uz priekšu uz 1969.gada 11.martu. Viņš apgalvoja, ka tiek diskriminēts sava vecuma dēļ, un savu lūgumu salīdzināja ar gadījumiem, kad persona vēlas oficiāli mainīt dzimumu.

Taču tiesa norādīja, ka Nīderlandes likumi piešķir pilsoņiem tiesības un pienākumus, balstoties uz vecumu, piemēram, tiesības piedalīties vēlēšanās un pienākumu apmeklēt skolu.

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

«Dombrovskim piemīt spēja veikt iekšējās devalvācijas pasākumus, noturot sabiedrību relatīvi mierīgu. Tādā ziņā Dombrovskis bijis īstais cilvēks īstajā vietā, taču šis ceļš sevi ir izsmēlis,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas analizētājs Jurģis Liepnieks.

«Visi saprot, ka pensiju sistēma ir jāreformē, ka esošais sociālais budžets nav ilgtspējīgs un tas jāreformē. Būtu vajadzīgs politisks līderis vai līderi, kas uzņemtos atbildību noformulēt, kā to izdarīt, pieņemt lēmumus un arī izdarīt, kas būtu šo pārmaiņu motors. Parasti gaida, ka premjers būs šo pārmaiņu motors, bet šaubos, vai šis premjers ir tāds. Nekas vismaz par to neliecina. Varbūt finanšu ministrs - viņš vispār nav īsti politiķis un atklāti pateicis: jā, izglītībā vajadzīgas reformas, bet izglītības darbinieki iebilst! Tad tagad gaidīsim, kamēr viņi vairs neiebildīs?» turpinājis Liepnieks.

«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.

«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.

Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Provokatīvu aicinājumu sociālajā tīklā Twitter izteicis politiskais konsultants un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks - viņš aicina legalizēt marihuānas apriti, tā Latvijā uzlabojot ekonomisko situāciju, raksta laikraksts Diena.

Šādu ierosinājumu asi kritizē Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna, kā arī Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, norādot, ka ekonomisko situāciju valstī uzlabos akcizēto preču nodokļu iekasēšanas efektivizēšana, bet par «zālītes» legalizēšanu jāaizmirst.

«Tas ir absurds! Valstis, kuras tam ir gājušas cauri, ir nonākušas pie secinājuma, ka narkotiku legalizēšana nav vajadzīga,» norāda daktere A. Stirna, atgādinot, ka aptuveni 80% heroīna lietotāju kādreiz ir sākuši ar it kā nevainīgu «kāsīša uzvilkšanu» un ka ik mēnesi Holandē no legalizētās narkotikas lietošanas mirst vidēji 30 cilvēki.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Politiķis Ainārs Šlesers, kurš nolēmis piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās ar partiju Vienoti Latvijai, intervijā laikrakstam Diena brīdina, ka, nelaižot pie varas ilgstoši reitingu augšgalā esošo Saskaņas centru, tas var izirt un viņu vietā nākt radikāļi.

«Ukrainas pieredze parāda, ka no vārdiem līdz lodēm ir reāli viens solis. Atliek kādiem ekstrēmistiem pēkšņi sākt rīkoties, un miermīlīgais Maidans pārvēršas par asiņainu placdarmu, kur bojā iet cilvēki no abām pusēm,» sacījis A. Šlesers.

Viņš arī norādījis: «Ja visi vienosies par principu «nelaidīsim Saskaņu pie varas», tad es domāju, ka Saskaņa pēc šīm vēlēšanām varētu pat izjukt... Jā, bet kas nāks vietā? Kurš uzņemsies iniciatīvu? Tur parādās Lindermani, Osipovi, Ždanokas un tā tālāk. Apvienosies un parādīs, ka ir īstie. Un ticiet man, tanī brīdī, kad nebūs šīs mērenās Saskaņas un būs īstie radikāļi, daudziem viņi patiks labāk, jo viņi būs atklātāki - pateiks to, ko cilvēki domā, aicinās uz rīcību.»