Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Pašmāju LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” Dienvidholandes pilsētā Nordveikā (Noordwijk) īsteno apkārtējai videi un faunai draudzīgu gaismekļu uzstādīšanas projektu, īpašu uzmanību ielu apgaismojumā pievēršot cilvēku redzes komfortam.

Šobrīd tūristu iecienītajā Nīderlandes piejūras pašvaldībā tiek uzstādīti 250 ielu apgaismošanas īpašie gaismekļi. Tiesības īstenot šo projektu “Vizulo” ieguva, uzvarot Nordveikas pašvaldības publiskajā iepirkumā un pierādot sevi kā spēcīgāko uzņēmumu ar kvalitātes, ilgtspējas un dizaina ziņā labāko risinājumu.

“Vizulo” jau ilgstoši ir viens no stabiliem gaismekļu tirgus dalībniekiem Nīderlandē, kas nu iesaistījies arī mazākos projektos ar specifiskām prasībām apkārtējās vides un faunas aizsardzībā.

Nīderlandes tirgus infrastruktūras objektu projektētājiem un būvniekiem, kā arī ar to saistīto preču ražotājiem un tirgotājiem ir mūsdienīgi izaicinošs, jo šajā Beniluksa valstī īpašu uzmanību pievērš ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumiem.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar ASV sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja Nike nodokļu norunām Nīderlandē.

EK rūpīgi izmeklēs Nike nodokļu norunas Nīderlandē, lai izvērtētu, vai tās atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts palīdzību, norādījusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Viņa piebildusi, ka šajā izmeklēšanā komisija centīsies noskaidrot, vai vairākas nodokļu norunas gandrīz desmit gadu garumā sniegušas Nike negodīgu priekšrocību pār konkurentiem Nīderlandē.

Izmeklēšana koncentrēsies uz divām Nike Nīderlandē bāzētām struktūrvienībām, kuru maksātie nodokļi varētu neatspoguļot ekonomisko realitāti, vēsta EK.

EK skaidro, ka struktūrvienības Nike European Operations Netherlands BV un Converse Netherlands BV patiesībā nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku, un tās iesaistītas tirdzniecības un marketinga darbībās visā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Pandēmijas apstākļos Nīderlandes marihuānas kafejnīcas piedzīvojušas nepieredzētu klientu pieplūdumu un apgrozījuma kāpumu.

Pēdējo divu gadu laikā daudzi marihuānas pircēji ir palielinājuši legālās narkotikas patēriņu, lai mazinātu trauksmi vai garlaicību.

Kad pērn martā Nīderlande ieviesa pirmo tā dēvēto mājsēdi, pie marihuānas kafejnīcām veidojās garas rindas, izraisot "zālītes paniku".

Lai gan pandēmijas laikā bāri, restorāni un naktsklubi ilgstoši bijuši slēgti, marihuānas kafejnīcas varēja turpināt darbu, piedāvājot savu preci iegādāties līdzņemšanai.

Kā liecina mentālās veselības un atkarību izpētes institūta "Trimbos" aptaujas rezultāti, 90% marihuānas lietotāju Nīderlandē atzinuši, ka pandēmijas laikā smēķē "zālīti" tikpat bieži vai biežāk nekā iepriekš. Trīs ceturtdaļas aptaujāto marihuānu smēķē katru dienu.

Nīderlandē obligāto Covid-19 sertifikātu ieviešanu aizkavējuši hakeru uzbrukumi, svētdien paziņojusi Nīderlandes Veselības ministrija.

Hakeru uzbrukumu rezultātā cilvēkiem sestdien bija grūtības lejupielādēt Covid-19 sertifikāta QR kodu, taču uzbrukumi tika novērsti, paziņoja ministrija.

Nīderlandes iedzīvotājiem no sestdienas, lai apmeklētu restorānus, sporta notikumus vai kultūras pasākumus, obligāti jāuzrāda sertifikāts, kas apstiprina, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, šo slimību pārslimojuši vai ka viņiem ir negatīvs nesen veikta Covid-19 testa rezultāts.

Nīderlandē, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, Covid-19 sertifikātu ieviešana izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Sestdien valstī notika vairākas demonstrācijas pret tiem.

Nīderlandē prasība par obligātiem Covid-19 sertifikātiem stājas spēkā, valstij atceļot 1,5 metru sociālās distancēšanās prasību.

Noslēgušies Dobeles novada uzņēmuma SIA Latvia Packing izsludinātie iepirkumi iekārtu iegādei, liecina uzņēmuma paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Par 180 tūkstošiem eiro plānots iepirkt palešu bortu ražošanas līniju, par 237 tūkstošiem eiro - zāģēšanas, frēzēšanas un padeves sistēmu, par 70 tūkstošiem eiro - palešu bortu detaļu montētāju un automātisko licēju pakās, bet par 59 tūkstošiem eiro - dēļu automātiskai salikšanai pakās līniju.

Paredzamais līguma izpildes termiņš noteikts 2019.gada 31.maijs.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā.

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie šā gada aprīļa rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 12,6 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informē uzņēmums.

Arī četru mēnešu provizoriskie pārdošanas uzrāda 14% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem četru mēnešu rādītājiem, sasniedzot 47,3 miljonus eiro.

«Olainfarm» grupas produkcija četru mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs. Konsolidētie rezultāti: četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Krievija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, realizācijas apjoms ir pieaudzis par 77%; Latvija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 10%; Ukraina, kas, neskatoties uz 38% realizācijas samazinājumu, saglabājusi vietu 4-niekā; un Baltkrievija ar 17% kritumu aprīlī. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Lietuvā (-27%). Visos citos lielākajos noieta tirgos aprīlī sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Nīderlandi, Kazahstānu un Vāciju. 2019. gada četros mēnešos «Olainfarm» grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi – Krievija (īpatsvars 30%), Latvija (27%), Baltkrievija (14%) un Ukraina (9%).

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Dobeles novada uzņēmums SIA Latvia Packing izsludinājis vairākus iepirkumus iekārtu iegādei, liecina uzņēmuma paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Par aptuveni 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt palešu bortu ražošanas līniju, par 240 tūkstošiem eiro - zāģēšanas, frēzēšanas un padeves sistēmu, par 70 tūkstošiem eiro - palešu bortu detaļu montētāju un automātisko licēju pakās, bet par aptuveni 60 tūkstošiem eiro - dēļu automātiskai salikšanai pakās līniju.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 7.jūlijam, bet paredzamais līguma izpildes termiņš noteikts 2019.gada 31.maijs.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā.

Nīderlandē Ziemassvētku laikā spēkā būs "lokdauna" režīms, valdībai šādi cenšoties apturēt koronavīrusa omikrona paveida izplatību, pavēstīja premjerministrs Marks Rite.

Līdz 14.janvārim nebūtiskajiem veikaliem, restorāniem, bāriem, kinoteātriem, muzejiem un teātriem jābūt slēgtiem, skolām jābūt slēgtām vismaz līdz 9.janvārim, sacīja premjers.

Ciemiņu skaits, ko cilvēki var uzņemt savās mājās, samazināts no četriem uz diviem. Attiecībā uz šo prasību izņēmums būs Ziemassvētku dienā.

"Nīderlande, sākot ar rītdienu, atgriezīsies "lokdaunā"," sacīja premjers. "Ņemot vērā piekto vilni un omikronam izplatoties straujāk, nekā mēs bažījāmies, tas ir nenovēršami."

Kā preses konferencē sacīja Covid-19 krīzes komandas vadītājs Jāps van Disels, "starp Ziemassvētkiem un gadumiju omikrona paveids kļūs par dominējošo".

"Mēs zinām, ka šis paveids var apiet iepriekšējo inficēšanos un iepriekšējo vakcināciju aizsardzību, it īpaši ja tas bijis pirms kāda laika," norādīja Disels.

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Andress Suts plāno ierosināt valdībai aizliegt Nīderlandē reģistrētajam uzņēmumam "Yandex NV" organizēt taksometru pakalpojumus Igaunijā, otrdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas preses dienests.

Tas paskaidroja, ka ministrs šādu aizliegumu ierosinās, jo "Yandex" klientu personīgie dati tiek glabāti serveros Krievijā un atbilstoši jaunam likumam, ko gatavojas pieņemt Krievijas parlaments, "Yandex" būs pienākums sniegt piekļuvi šiem datiem Krievijas drošības dienestiem.

Papildināta - Latvijā bloķēs Yandex Go; uzņēmums plāno lēmumu apstrīdēt 

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja...

Suts arī norādīja, ka "Yandex" ir nozīmīgs uzņēmums Krievijā un ir cieši saistīts ar Krievijas varas iestādēm, un personas, kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, var gūt labumu no "Yandex" meitasuzņēmuma Nīderlandē darbības.

Yandex Go preses dienestā komentē, ka Krievijas likumprojektu, uz kuru atsaucas Igaunijas iestādes, var attiecināt tikai uz Krievijas juridiskajām personām un Krieviju. "Tam nav nekādas saistības ar citām valstīm, kurās darbojas mūsu pakalpojums, tostarp ar Igauniju. Yandex Go lietotni Igaunijā un daudzos citos starptautiskos tirgos pārvalda cits uzņēmums - Yandex.Taxi BV, ES bāzēts uzņēmums, kas reģistrēts Nīderlandē un kura darbība pilnībā atbilst ES noteikumiem un Vispārējai datu aizsardzības regulai (GDPR), kā arī Igaunijas likumdošanai. Tāpat kā līdz šim datus par uzņēmuma darbību ārpus Krievijas Federācijas var pieprasīt tikai ar oficiālu prasību Yandex.Taxi B.V. no Nīderlandes atbildīgajām iestādēm un tikai saskaņā ar noteiktām starptautiskajām procedūrām, piemēram, iesaistot Interpolu. Mūsu uzņēmumam ir augsta līmeņa drošības politika, ko apliecina starptautisks, publiski pieejams ziņojums par iekšējiem kontroles pasākumiem saistībā ar drošību, pieejamību, apstrādes integritāti un konfidencialitāti SOC2/3," norāda uzņēmumā.

Jau ziņots, ka līdzīgu iemeslu dēļ "Yandex" pārvadājumu organizēšanas pakalpojumi pagājušajā nedēļā tika aizliegti Latvijā.

Nīderlandes pilsētā Zvollē, kas ir Overeiselas provinces galvaspilsēta, uzstādīs 5000 Latvijas uzņēmuma Vizulo izstrādātos Vizulo Mini Martin gaismekļus. Jau šobrīd pilsētu izgaismo 2500 gaismekļu, bet atlikušie tiks izvietoti jau tuvākajā laikā.

Ņemot vērā vienu no Zvolles pašvaldības mērķiem – koncentrēšanos uz nepārtrauktu attīstību un videi draudzīgu projektu īstenošanu – vadība pērn pieņēma lēmumu pakāpeniski pilsētvidē esošos gaismekļus nomainīt uz LED apgaismojumu, kas nodrošina lielāku energoefektivitāti. Tāpēc gan pērn, gan šogad tika izsludināts konkurss, kur abos gados par konkurētspējīgāko un atbilstošāko piedāvājumu atzina LED gaismekļu ražotāja Vizulo iesniegto piedāvājumu.

«Ielu apgaismojuma jomā Nīderlandē valda ļoti spraiga konkurence, jo milzīgu tirgus daļu ieņem vietējais uzņēmums Philips. Šis ir zīmols, kas par saviem apjomiem liekus komentārus neprasa. Ņemot vērā, ka Nīderlandē ir pietiekami attīstīta protekcionisma politika un vietējo uzņēmumu tiesību aizsargāšana, patīkami, ka spējam ne tikai pārliecināt ārvalstu klientus par savu produktu kvalitāti, bet arī konkurēt ar globāliem tirgus līderiem,» uzsver Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs.

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Nīderlande aizliegs izmantot mobilos telefonus, braucot ar velosipēdu, paredzot 95 eiro sodanaudu par šī aizlieguma pārkāpšanu.

Plānots, ka aizliegums stāsies spēkā 1.jūlijā. Tā mērķis ir samazināt velosipēdistu negadījumu skaitu.

Telefona lietošana, braucot ar velosipēdu, ir bīstama, piektdien intervijā radio uzsvēra Nīderlandes tieslietu ministrs.

«Mēs ļoti skaidri liksim saprast cilvēkiem, ka šis ir jauns standarts satiksmē un tiks veiktas stingras pārbaudes,» viņš piebilda.

2017.gadā Nīderlandē negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdi, dzīvību zaudēja 207 cilvēki. Eksperti aplēsuši, ka katru ceturto negadījumi izraisījusi mobilo telefonu lietošana, braucot ar velosipēdu. Parasti avārijas notikušas, klausoties mūziku vai runājot pa telefonu.

Lietot mobilo telefonu, kamēr tiek vadīta automašīna, Nīderlandē jau sen ir aizliegts. Pārkāpuma gadījumā vainīgajam jāmaksā 240 eiro liela sodanauda.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.