«Dombrovskim piemīt spēja veikt iekšējās devalvācijas pasākumus, noturot sabiedrību relatīvi mierīgu. Tādā ziņā Dombrovskis bijis īstais cilvēks īstajā vietā, taču šis ceļš sevi ir izsmēlis,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas analizētājs Jurģis Liepnieks.
«Visi saprot, ka pensiju sistēma ir jāreformē, ka esošais sociālais budžets nav ilgtspējīgs un tas jāreformē. Būtu vajadzīgs politisks līderis vai līderi, kas uzņemtos atbildību noformulēt, kā to izdarīt, pieņemt lēmumus un arī izdarīt, kas būtu šo pārmaiņu motors. Parasti gaida, ka premjers būs šo pārmaiņu motors, bet šaubos, vai šis premjers ir tāds. Nekas vismaz par to neliecina. Varbūt finanšu ministrs - viņš vispār nav īsti politiķis un atklāti pateicis: jā, izglītībā vajadzīgas reformas, bet izglītības darbinieki iebilst! Tad tagad gaidīsim, kamēr viņi vairs neiebildīs?» turpinājis Liepnieks.
Savukārt sociālantropologs, profesors Roberts Ķīlis tajā pašā intervijā norādījis, ka «virkne lietu, ko varēja izdarīt, bet kas netika izdarītas 2010.gadā, izskatās, ka netiks izdarītas arī 2011., 2012. un arī 2013.gadā. Ja tāpat turpināsim, diez vai tiksim eiro zonā 2014.gadā, kas savukārt nozīmē problēmas pārfinansēt valsts parādu. Ieejot eiro, to būtu izdarīt vieglāk, būtu zemāka procentu likme u. tml. Viens no variantiem - devalvācija. Šādā situācijā valdības vadītājam vajadzētu atnākt ar ilgtspējīgu budžetu un pateikt: šaujiet mani nost, te tas ir, sabiedrības uzticības kredīts ir tik liels, ka uz šo to varētu tērēt! Bet notiek zaudēšana situācijā, kad varēja daudz vairāk».
«Palaižam garām ļoti labu krīzi!» piebildis Liepnieks.