«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.
«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.
Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»
Liepnieks arī skaidro: «Zatlerpartijas reformas pat tīri tehniski šobrīd nav iespējamas. Tad, kad Vienotība piesardzīgi uz to vēlējās norādīt, sākās nonormāls skandāls. Tika pasludināta pauze un eventuālās koalīcijas partnerus apvainoja, ka viņi ir pret jebkādām reformām. Nelaime tā, ka ZRP cilvēki nekad nav budžetu rokās turējuši. Tiem nav ne mazākās sajēgas, ko nozīmē budžeta veidošana un pieņemšana. Lai Zatlers atkal neuzspridzinātu kādu granātu, partneri tikai māj ar galvām un visam it kā piekrīt. Viņi saprot, ka patiesībā tās ir pilnīgas muļķības, ka tas tā nebūs un nenotiks, jo vienkārši nav iespējams.»