Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, nodotas ekspluatācijā apvienotās energošūnas un optimizētā biogāzes un infiltrāta savākšanas sistēma.

Energošūnu un infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija ietvēra iepriekš neefektīvi izveidoto energošūnu apvienošanu. Līdz ar to nācās pārbūvēt arī biogāzes savākšanas sistēmu šūnu savienojuma vietā. Papildus ierīkota biogāzes savākšanas un regulēšanas stacija, kā arī veikta infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija, kuras ietvaros infiltrāta attīrīšanas iekārtu jauda palielināta no 3 līdz 5 m3/stundā. Izbūvēts arī infiltrāta uzkrāšanas baseins, bet apvienotās energošūnas daļēji pārklātas ar tehnoloģiski nepieciešamu plēves pagaidu pārklājumu.

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Desmit Latvijas poligonu infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pateicoties Eiropas finansējumam, katrs poligons vidēji saņēmis ap 10 milj. Ls; līderis ir Piejūras poligons ar 18,7 milj. Ls, kam seko Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ar 14,6 milj. Ls, vismazāk - 6,22 milj. Ls - ticis Zemgalei. Par šo naudu vecās izgāztuves rekultivētas, iegādāta tehnika, izveidotas atkritumu šķirošanas līnijas. Oriģinālāki pasākumi veikti, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas datiem uzstādīta arī reversās osmozes iekārta infiltrāta attīrīšanai, Liepājas un Pierīgas reģionos uzstādītas enerģētisko šūnu iekārtas. Rīgas pašvaldības poligons Getliņi kļuvis slavens arī ar saviem aitu un tomātu audzēšanas projektiem, kam gan nesaņēma ES finansējumu.

Atkritumu poligona Ķīvītes apsaimniekotājs SIA Liepājas RAS vēlas piesaistīt privātu investoru, kurš būtu gatavs izveidot jaunu biogāzes ražotni. Saražoto biogāzi atpirks SIA Liepājas RAS.

Pašreiz ir izsludināts iepirkuma konkurss par biogāzes piegādi SIA Liepājas RAS. Uzņēmums vēlas iepirkt biogāzi ap 4 miljonu m3/gadā. Biogāzes piegādes vietas noteiktas divas – Grobiņas novada Ķīvītes un Liepājā, Lībiešu ielā 24, ar iespēju piegādātājam izvēlēties piemērotāko.

Piegādes uzsākšanas laiks noteikts ne ātrāk kā 2012. gada vidus. Piedāvājuma izvēles kritērijs būs prasībām atbilstošas biogāzes piedāvājums ar viszemāko cenu.

Liepājas RAS no 2004. gada iegūst biogāzi atkritumu poligonā Ķīvītes un izgāztuvē Šķēde. Tā kā iegūtā biogāze nenoslogo poligona iekārtas, kas no biogāzes ražo elektrību, nepieciešama vēl kāda biogāzes ražotne, Db.lv informēja SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Atkritumu apsaimniekošanas politika Lejaskurzemē ir vērsta uz to samazināšanu, ne pārstrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2020.gadam ietver 11 pašvaldību teritoriju – visu bijušo Liepājas rajonu, kā arī Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu. Plānā paredzēts viens reģionālais poligons – «Ķīvītes» Grobiņas novadā, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, kā arī trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, kuras veidotas tā, lai atkritumu apsaimniekošanas cenas būtu aptuveni vienādas, norāda reģionālā atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols. Plāna izstrādes mērķis ir reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi.

Getliņi Eko ar atkritumiem nesaistīto biznesa veidu skaits arvien pieaug, šodien raksta Dienas bizness

Rīgas domei un Stopiņu novadam piederošais atkritumu poligons Getliņi EKO jau kļuvuši slaveni ar oranžo tomātu audzēšanu siltumnīcās, kas nopērkami daudzos Latvijas lielveikalos, tiek audzētas arī puķes, bet vasarā kā dabīgie «zālespļāvēji» poligonā tiek izmantotas aitas. Šogad plānā ir arī zemeņu audzēšana, bet vēl nedaudz tālākā perspektīvā – zivis.

«Par zivju šķirni vēl domājam. Galvenā problēma pašlaik ir tāda, ka jāatrod kvalificēti ihtiologi. Potenciāls zivju audzēšanai mums ir, jo ir galvenais resurss – siltums,» DB stāstīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. DB jau rakstīja, ka gan dārzeņu, gan perspektīvā arī zivju audzēšanu poligons var attīstīt pateicoties poligonā saražotai biogāzei. Siltums tiek izmantots paša poligona vajadzībām, elektrība pārdota a/s Latvenergo, kuras cena pašlaik esot 12,8 sant./kWh.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

SIA ZAAO uzsāk Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta CSA poligona Daibe atkritumu reģenerācijas procesu iekārtu modernizācija realizēšanu, informē uzņēmuma pārstāve Zane Leimane.

Projekta ietvaros poligonā Daibe paredzēts uzstādīt jaunu šķiroto atkritumu ķīpu presi un atkritumu iepakojuma maisu uzplēsēju, kā arī izveidot četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir EUR 483 128. Līdzfinansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem ir EUR 161586.

CSA poligons Daibe ir vienīgā legālā atkritumu noglabāšanas vieta Ziemeļvidzemes reģionā. Poligons darbu sāka 2004.gada nogalē, tā īpašnieks ir pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO.

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Atkritumu apsaimniekošanas SIA Liepājas RAS izsludinājusi atklātus konkursus būvdarbu inženiertehniskajai uzraudzībai, projektēšanai un būvniecībai Liepājas reģiona atkritumu poligonā Ķīvītes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka SIA Liepājas RAS sācis projektu Sadzīves atkritumu sistēmas attīstība Liepājas reģionā - poligona Ķīvītes infrastruktūras pilnveidošana, kas daļēji nozīmē labot agrāk pieļautās kļūdas. Projekta izmaksas ir 4,3 milj. Ls, no tām 2,7 milj. latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz SIA Liepājas RAS. Projekts paredz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu, optimizējot agrāk izbūvētās energošūnas un infiltrāta savākšanas sistēmu, kas ietver arī infiltrāta baseina un infrastruktūras izbūvi; materiālu un tehnikas novietnes izbūvi. Paredzēts iegādāties priekšapstrādes iekārtu, konteineru pārvadāšanas automašīnas un lielizmēra konteinerus. Poligona vadība cer, ka uzlabosies biogāzes savākšana un utilizācija. Jau iepriekš tā publiski atzinusi, ka ik gadus no biogāzes izdodas saražot vien aptuveni ceturto vai piekto daļu prognozētā elektroenerģijas apjoma. 2007. gadā Pasaules banka norādīja, ka netiek pildītas saistības, ko paredz līgums ar Oglekļa fondu. Līguma nepildīšana draudēja ar naudas atmaksāšanu.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Noslēdzies SIA Liepājas RAS projekts Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Liepājas reģionā – poligona Ķīvītes infrastruktūras pilnveidošana, informē uzņēmuma projektu vadītāja Ritma Dubrovska.

Projekts tika uzsākts 2010. gada novembrī un tā īstenošanas laiks bija četri gadi.

Projekta mērķis bija uzlabot vides kvalitāti visā Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, pilnveidojot atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas infrastruktūru.

Lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu tika veikta esošo energošūnu optimizācija, inerto atkritumu apglabāšanas laukuma I kārtas izbūve un teritorijas sagatavošana II kārtai, infiltrāta savākšanas sistēmas optimizācija, kas ietver infiltrāta attīrīšanas iekārtas jaudas palielināšanu, infiltrāta baseina un saistītās infrastruktūras izbūve, materiālu un tehnikas novietnes un saistītās infrastruktūras izbūve, piegādātas sekojošas tehnikas/iekārtas: kompaktor atkritumu blīvēšanai, priekšapstrādes iekārta un tās apkalpojošā tehnika, konteineru pārvadāšanas automašīna un lielizmēra atkritumu konteineri kā arī gāzes savākšanas stacijas, lai nodrošinātu visa gāzes apjoma savākšanu, kā arī veikti pakalpojumi – būvdarbu inženiertehnisko uzraudzība un autoruzraudzība.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Liepājas RAS savāktos atkritumus pārstrādā un noglabā videi draudzīgā veidā, tomēr ir reizes, kad uzņēmuma darbiniekiem roka neceļas iznīcināt atradumu, kas kādam bijis lieks, vēsta Kursas Laiks.

SIA Liepājas RAS vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna ir idejas autore muzejam, kas septembrī piedzīvos svinīgu atklāšanu. «Viss sākās pirms gadiem trim, četriem, pilnīgi neplānojot, jo lietas pie mums nonāk ar domu, ka tās tiks iznīcinātas,» viņa stāstījusi.

Pirmais, kas vērtīgās lietas ierauga, ir poligona menedžeris, kad uz uzņēmumu atved, piemēram, sašķirotu elektrotehniku vai lielo konteineru ar būvgružiem. Reizēm, pēc darbinieku domām, vērtīgas lietas tiek pamanītas arī lielajā atkritumu kalnā. Uzņēmuma darbinieki savākuši jau ap 50 dažādu lietu, ko citi uzskatījuši par nevajadzīgām – televizorus no tā pirmsākumiem, senas slidas, Ļeņina portretu, vērpjamo ratiņu, radio aparātus no dažādiem laikiem un citas lietas, ko apskatīt var poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā.

Liepājas Universitātes (LiepU) atjaunotais Padomnieku konvents Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvās savu redzējumu par Liepājas Universitātes vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Padomnieku konventa sēdes ietvaros notika diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā iekļautajām reformas iniciatīvām kontekstā ar augstākās izglītības attīstību Liepājas Universitātē. Pēc darba grupas sagatavotā memoranda teksta projekta apspriešanas Padomnieku konventa locekļi nolēma akceptēt to un pēc papildināšanas iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā, piedāvājot savu redzējumu par Liepājas Universitātes attīstību un vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Memorandā uzsvērti vairāki LiepU darbības pilnveides virzieni: attīstīt studiju ciešāku saikni ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, par studiju pamatprincipu visos studiju virzienos nosakot pētniecībā balstītas studijas; veicināt pētniecības tēmu ciešāku sasaisti ar valsts un reģiona vajadzībām; aktīvāk pilnveidot sadarbību ar uzņēmējiem inovāciju ieviešanā; izstrādāt no dažādiem finanšu avotiem atbalstītu ilgtermiņa akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaistes programmu; paplašināt inženierzinātņu studiju un inovatīvās pētniecības attīstību svarīgu reģiona un Latvijas zinātniski tehnisku problēmu risināšanai.

Šie karjeras un darba portāla Irdarbs.lv 10 padomi noderēs darba meklētājiem vārda tiešajā nozīmē, nevis ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri īsti nemaz nevēlas atrast darbu.

Darba meklētājs ir cilvēks, kurš ir aktīvs darba tirgū, interesējas par jaunākajiem darba piedāvājumiem un pasaulē notiekošo, attīsta sevi, skaidro padomdevēji.

1) Sagatavojiet tādu CV, kādu Jūs pats vēlētos saņemt. Lai tas nepazustu lielajā pieteikumu gūzmā, atrodiet kā sevi īpaši izcelt, jo CV ir Jūsu darba instruments sava sapņu darba atrašanā, tā ir Jūsu vizītkarte un Jūsu pārdošanas prezentācija.

2) Uzsveriet ieguvumus, kādus Jūs varēsiet dot uzņēmumam. Darba devējs mēģinās izprast, ko Jūs spēsiet sniegt uzņēmumam. Pārdodiet sevi!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.