SIA ZAAO sniegs atbalstu Moldovas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijai, informē ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane.

ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un Moldovas Reģionālās attīstības un būvlietu ministrijas Ziemeļu reģiona attīstības aģentūras direktors Ions Bodrugs (Ion Bodrug) ir noslēguši sadarbības līgumu par ZAAO atbalstu Moldovas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizācijā.

Vienošanās paredz abu pušu sadarbību turpmākajos 10 gados, lai veiksmīgi ieviestu Eiropas Savienības direktīvas atkritumu apsaimniekošanas jomā Moldovas Ziemeļu reģionā, modernizējot esošo sistēmu. Ir paredzēts Moldovas konkrētā reģiona atkritumu apsaimniekošanā ieviest labākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī attīstīt kopīgus projektus, piesaistot ārējo finansējumu.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Gatavojoties Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu 100 darbi Latvijai un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā.

100 darbi Latvijai mērķis ir sapost Latviju uz tās nozīmīgo jubileju, mudināt iedzīvotājus padarīt skaistāku savu apkārtējo vidi un izcelt tos pozitīvos un paliekošos darbus, kas stiprinās Latvijas dabas vērtības nākotnē. Visi darbi tiks apkopoti vienotā kartē iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv, vērienīgākie un oriģinālākie tiks iemūžināti īpašos video žurnālos, bet projekta noslēgumā taps Latvijas simtgadei veltīts vides tūrisma ceļvedis, stāsta ZAAO valdes priekšēdētājs Aivars Sirmais.

ZAAO ir apņēmies šos labos vides darbus apkopot, un, uzrunājot pēc iespējas plašāku sabiedrību, savest kopā tos, kuriem ir idejas, resursi un amata prasmes. Sadarboties vides darbu realizācijā apliecinājušas jau 28 Vidzemes un Latgales puses pašvaldības. Interesi par šo projektu izrādījuši arī uzņēmēji, kuri ir gatavi ieguldīt savus resursus apkārtējās vides uzlabošanā.

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Valmieras pilsētas pašvaldība uzsver, ka Valmieras pilsētā nav notikusi pārmaksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Valsts kontrole savā ziņojumā nav vērtējusi atkritumu dalīto vākšanu, tās izmaksas un izmaksu ietekmi uz kopējo atkritumu apsaimniekošanas maksu. Valmieras pilsētas pašvaldība piekrīt, ka valstī nav vienotas metodikas un izpratnes par cenas/tarifa veidošanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, uz ko Ziemeļvidzemes pašvaldības ir norādījušas jau kopš 2011.gada, aicinot maksas apmēra regulējumu paredzēt normatīvajos aktos.

Pašvaldība piekrīt, ka ar atbilstošas likumdošanas palīdzību ir nepieciešams izstrādāt visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem vienotu atkritumu savākšanas maksas metodiku, kas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas nodrošinātu gan pakalpojuma kvalitāti, gan veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu.

Raunas novadā, Parka ielā piektdien, 31.jūlijā tiks atklāts EKO laukums jeb šķiroto atkritumu pieņemšanas vieta, informē uzņēmumā.

Atkritumu šķirošanas infrastruktūra tiek attīstīta, balstoties uz Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Mērķis ir panākt, lai otrreizējai pārstrādei tiktu nodotas pēc iespējas vairāk izejvielas un iedzīvotāji varētu samazināt savus rēķinus par nešķirotu atkritumu izvešanu.

EKO laukumā no privātpersonām bez maksas tiks pieņemti tie atkritumu, kas ir derīgi otrreizējai pārstrādei - papīrs un kartons, dzērienu kartona iepakojums (tetrapakas un elopakas), polietilēna plēve, PET dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepakojums, pudeļu un burku stikls, sadzīves metāla priekšmeti, neizjauktas sadzīves elektriskās un elektroniskās iekārtas, kā arī noteikti veidi sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Valmierā Annas 4; 6; 8; Upīša 17b un Graudu ielas 6a daudzdzīvokļu namu pagalmā SIA Valmieras namsaimnieks iedzīvotājiem lietošanā nodevis modernu atkritumu konteineru laukumu, kurā izvietoti četri pazemes konteineri, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Konteineru laukumā ir divi konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī konteiners otrreiz pārstrādājamiem materiāliem: papīram, PET pudelēm, polietilēnam, metālam un konteiners pudeļu stiklam. Otrreiz pārstrādājamā iepakojuma konteineru tukšošanu SIA ZAAO nodrošina bez maksas.

«Pazemes konteinerus ierīkojam mūsu apsaimniekoto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmos, jo tie aizņem mazāk vietas - konteinera lielākā daļa atrodas zem zemes, kā arī ir vairākas reizes ietilpīgāki. Turklāt konteinera vēsais mikroklimats samazina nepatīkamu smaku veidošanos un izplatīšanos,» norāda SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.

Lai godinātu labākos uzņēmumus vides jomā, no šī gada Valsts vides dienests (VVD) ieviesis apbalvojumu Zaļās izcilības balva. Augstāko vērtējumu saņēmusi atkritumu apsaimniekotāja SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

ZAAO saņēma 14 punktus, kas ir maksimālais iespējamais novērtējums.

13 punktu novērtējumu saņēma tādi uzņēmumi kā SIA AGA, SIA Cemex, AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuve un AS Valmieras stikla šķiedra.

12 punkti piešķirti uzņēmumiem SIA Avoti SWF, SIA Intergaz, AS Latvenergo par Tec - 1 un Tec - 2 darbību, SIA Rubate Metal, SIA Ulbroka, AS Latvijas Finieris meitasuzņēmumam RSEZ SIA Verems, SIA Vika Wood un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī.

11 punktus saņēmuši tādi uzņēmumi kā SIA Baltimar VT, SIA Daugavpils ūdens, SIA EuroMaint Rail, SIA HGF Rīga, SIA Neste Latvija par divu automātisko degvielas uzpildes staciju darbību Ventspilī, RSEZ AS Rēzeknes dzirnavnieks un AS Rīgas siltums par visu desmit siltumcentrāļu un katlumāju darbību.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

15.50 – 16.00 Noslēgums

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.

Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.

Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

"SEB bankas" īstenotajā uzņēmumu Izaugsmes programmā šogad saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, no kuriem izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kuri ekspertu vadībā strādās pie inovatīvu produktu vai pakalpojumu izveides, lai veicinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi.

Programma šogad norisināsies attālināti un noslēgsies janvārī. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas, un "SEB banka" programmas īstenošanā šogad ieguldīs 40 tūkstošus eiro.

Šis būs jau piektais programmas cikls, un tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas.

Izaugsmes programmā šogad piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm un reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu: SIA "City Playgrounds" (skeitparku un ekstrēmo sporta veidu infrastruktūras projektēšana un būvniecība), SIA "Dabas burka" (nefasētu pārtikas produktu un videi draudzīgu sadzīves preču tirdzniecība), SIA "XTM" (monolītā betonēšana, industriālo grīdu un parketa ieklāšana), SIA "TESLA" (elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība un elektroinstalāciju ierīkošana), kā arī SIA "ZAAO", kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu 27 Vidzemes un Malienas reģiona pašvaldībās.

Cēsīs piektdien, 8.janvārī atklāts vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekts, ierīkojot vienota stila pazemes un virszemes konteinerus, informē novada pašvaldībā.

Projekts realizēts, pamatojoties uz Cēsu novada pašvaldības un SIA ZAAO savstarpēji noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

Vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā investēti 38 000 eiro. Projektam finanšu aizdevumu izsniedza Nordea banka.

Līdzšinējo vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kad atkritumu savākšanas mašīna konkrētās dienās un laikos piebrauca pie mājām, aizstājuši pieci konteineru laukumi, kuros uzstādīti konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Konteineru tukšošana organizēta divas reizes nedēļā.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis, liecina AS Latvijas Zaļais punkts un pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju.

Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji, bet vismazāk – Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.

«Pētījuma dati parāda, ka iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi ir jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā pie tā, lai atkritumu šķirošana kļūst par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu un kopā ir jārada iespējas, lai iedzīvotājiem patiešām būtu pieejamas iespējas šķirot, un viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. 54% rīdzinieku atzīst, ka šķirošanas iespējas galvaspilsētā ir sliktas. Ja mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, tad centrā publiski pieejamas ir tikai pāris vietas. Tā, iespējams, ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena. Jāatzīst, ka šobrīd reģionu pašvaldības t.sk. Pierīgas, ir krietnu soli priekšā galvaspilsētai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas šķirot,» uzsver Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.