Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis, liecina AS Latvijas Zaļais punkts un pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju.
Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji, bet vismazāk – Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.
«Pētījuma dati parāda, ka iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi ir jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā pie tā, lai atkritumu šķirošana kļūst par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu un kopā ir jārada iespējas, lai iedzīvotājiem patiešām būtu pieejamas iespējas šķirot, un viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. 54% rīdzinieku atzīst, ka šķirošanas iespējas galvaspilsētā ir sliktas. Ja mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, tad centrā publiski pieejamas ir tikai pāris vietas. Tā, iespējams, ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena. Jāatzīst, ka šobrīd reģionu pašvaldības t.sk. Pierīgas, ir krietnu soli priekšā galvaspilsētai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas šķirot,» uzsver Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.
Iedzīvotāji atzīst, ka samazināt apkārtējās vides piesārņošanu var izvietojot lielāku skaitu atkritumu konteineru t.sk. šķirotajiem atkritumiem (58%), kā arī izglītojot sabiedrību (38%) un piespriežot lielākas soda naudas par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās (37%). 63% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nešķiro, jo tuvumā nav konteineru šķirotajiem atkritumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: «Būtisks priekšnoteikums iedzīvotāju vēlmei šķirot atkritumus ir iespējas saņemt pārdomātu un kvalitatīvu dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu. Ar ES finansējuma atbalstu visā Latvijā ir izveidoti 3071 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti. Darbs pie infrastruktūras attīstības tiek turpināts, plānots šim mērķim piesaistīt 5,5 miljonus eiro ES finansējuma. Tomēr jāsaprot, ka, liela loma pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā ir tieši pašvaldībām, kuru pienākums ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Latvijā ir pašvaldības, kas ar šo uzdevumu ir lieliski tikušas galā, piemēram Ziemeļvidzemē. Tajā pašā laikā ir atsevišķas pašvaldības, kur šis jautājums nav risināts gadiem, piemēram Rīgas pilsēta. Ceru, ka jau tuvākajā laikā Rīgas pilsēta spēs pieņemt atbildīgus lēmumus, lai nodrošinātu, ka visiem tās iedzīvotājiem ir iespējas šķirot atkritumus un darīt to viņiem ērtā veidā.»
Rīgā 54% iedzīvotāju atkritumu šķirošanas iespējas vērtē kā sliktas un tikai 36% - kā labas. Rīgā koncentrējas gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.
Praktiski ikvienā Eiropas lielpilsētā arī vecpilsētās un kultūrvēsturiskās vietās ir pieejami publiskie atkritumu šķirošanas punkti un tas nebojā ainavu. Ja atkritumu šķirošanu vēlamies izvirzīt kā ikdienas kultūras sastāvdaļu, tad šīs iespējas iedzīvotājiem ir jānodrošina.
Dati un prakse pierāda, ka atkritumus labi šķirto tur, kur infrastruktūra ir iedzīvotājiem pieejama un ērta. Visvairāk iedzīvotāji atkritumus šķiro Vidzemē – to dara 55% iedzīvotāju, kas skaidrojams ar to, ka lielāko daļa Vidzemes teritorijas apkalpo SIA ZAAO, kas ir radījis veiksmīgu infrastruktūru, lai iedzīvotājiem atkritumu šķirošana būtu pieejama un ērta.
Iedzīvotāju aptauju par atkritumu šķirošanu veica pētījumu centrs SKDS pēc AS Latvijas Zaļais punkts pasūtījuma. Pētījuma laikā visā Latvijā ar tiešās intervija metodi tika aptaujāti 1043 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos.
