Desmit Latvijas poligonu infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.
Pateicoties Eiropas finansējumam, katrs poligons vidēji saņēmis ap 10 milj. Ls; līderis ir Piejūras poligons ar 18,7 milj. Ls, kam seko Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ar 14,6 milj. Ls, vismazāk - 6,22 milj. Ls - ticis Zemgalei. Par šo naudu vecās izgāztuves rekultivētas, iegādāta tehnika, izveidotas atkritumu šķirošanas līnijas. Oriģinālāki pasākumi veikti, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas datiem uzstādīta arī reversās osmozes iekārta infiltrāta attīrīšanai, Liepājas un Pierīgas reģionos uzstādītas enerģētisko šūnu iekārtas. Rīgas pašvaldības poligons Getliņi kļuvis slavens arī ar saviem aitu un tomātu audzēšanas projektiem, kam gan nesaņēma ES finansējumu.
«Pamatkļūda visā Latvijā ir tā, ka poligoni ir uztaisīti par mežonīgu naudu un šausmīgi lielam atkritumu apjomam. Es nezinu, ko tur cilvēki ir ēduši vai pīpējuši, kad veidoja poligonu atkritumu pieauguma līknes, kas parasti ir uzzīmētas teju vai vertikāli, lai gan reālā situācija ir tāda, ka atkritumu apjoms pēdējos divus gadus ievērojami sarūk. Līkne arī turpmāk būs lejupejoša, jo iedzīvotāji atkritumus šķiro, tad kāpēc ir uzbūvētas tādas jaudas?» neizpratnē ir a/s Zaļais punkts valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. «Daudzviet ir uzbūvētas šķirošanas līnijas, kas šobrīd tiek nodarbinātas labākajā gadījumā pāris reižu nedēļā. Ir poligoni, kur infrastruktūras uzlabojumi ir veikti ar kaut kādu realitātes sajūtu, bet citur ir Dieva zīmes. Turklāt cilvēki no reģioniem pārvācas uz dzīvi Rīgā vai pat citā valstī. Atkritumu apjoms turpinās samazināties, un mēs neko tur nevarēsim izdarīt līdz brīdim, kad neievedīsim ķīniešus. Ja vietā, kur dzīvo 150-200 tūkst. cilvēku, tiek īstenots 30 milj. Ls vērts projekts, tad sanāk 100 Ls uz katru iedzīvotāju, kas ir ieguldīti atkritumu infrastruktūrā. Tur nav nekādas ekonomikas loģikas,» uzskata M. Simanovičs.