Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Liepājniekus un Liepājas viesus šodien turpināja priecēt Kultūras tramvajs.

Kultūras tramvaja pasažierus šoreiz izklaidēja mīmi no Liepājas cirka studijas Beztemata, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Šogad Liepājā atkal kursē Kultūras tramvajs. Visu vasaru īpaši noformēts tramvajs, kursējot ierastajā maršrutā, ik ceturtdienu laikā no plkst.13 līdz 14 kļūst par vietu, kur notiek kultūras aktivitātes.

Projektu Kultūras tramvajs realizē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas Sabiedriskais transports sadarbībā ar SIA Liepājas Tramvajs, Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju.

SIA Liepājas Tramvajs pērn gadā strādājis ar 10,89% lielāku apgrozījumu nekā 2012.gadā, liecina uzņēmuma publicētie finanšu dati Lursoft.

Dati liecina, ka aizvadītajā gadā SIA Liepājas Tramvajs apgrozījis 1,277 miljonus eiro, savukārt tā zaudējumi palielinājušies vairāk nekā trīs reizes, pieaugot līdz 0,19 miljoniem eiro.

2013.gadā SIA Liepājas Tramvajs turpinājis darbus pie jaunās tramvaja līnijas izbūves un esošo sliežu posmu rekonstrukcijas un, kā norādīts iesniegtajā pārskatā, arī turpmākajos gados uzņēmums plāno veikt jaunus sliežu ceļu rekonstrukcijas darbus, kuriem jau izstrādāti tehniskie projekti un kuru būvniecības sākums paredzēts 2014.gada vasarā.

Laika periodā līdz 2023.gadam SIA Liepājas Tramvajs paredzējis veikt jaunas tramvaja līnijas izbūvi uz Ziemeļu priekšpilsētu, kā arī būvēt jaunu tramvaja depo un iegādāties jaunus tramvaja vagonus.

Pa Liepājas jaunbūvēto tramvaja līniju naktī uz 3.maiju pirmo reizi izbraucis tramvajs testa braucienā.

Naktī testēti jaunie kontakttīkli, dienā plānots pārbaudīt, kā darbojas elektriskās pārmijas. Liepājas tramvaja specifika ir tā, ka tramvaja vagoniem ir trīs veida pantogrāfi (elektriskās strāvas novadītāji). Naktī pārbaudīts viens no veidiem, testa braucienu plānoti arī abu pārējo veidu pantogrāfiem, informē SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis Aigars Puks.

Pirmajā testa braucienā, neskatoties uz vēlo nakts stundu, piedalījās būvniecībā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji, projekta vadītāji un Liepājas tramvaja darbinieki.

Db.lv rakstīja, ka jaunās tramvaja līnijas izbūvi veic SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 milj. Ls. Būvdarbi sākās 2012. gada maijā. Jauno tramvaja līniju plānots nodot ekspluatācijā līdz šā gada 1. jūnijam, kad būs labiekārtota jaunbūvētās līnijas apkārtne.

Liepājā tramvaja līnijas renovācijas darbi Brīvības ielā sāksies nākamajā nedēļā, aģentūrai BNS pastāstīja pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs projektu sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

Viņa informēja, ka otrdien parakstīts līgums ar būvuzņēmumu A.C.B. par tramvaja līnijas renovāciju Brīvības ielā posmā līdz Dzelzceļnieku ielai. Līguma kopējā summa ir 2,521 miljons eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots pabeigt pusgada laikā.

«Šis ir vēl viens solis mūsdienīgas un efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas infrastruktūras izveidē Liepājā. Tramvaja līnijas modernizācijā esam ielikuši ļoti stabilu pamatu – Ezerkrasta posma izbūvi. Pamazām virzāmies tālāk un mainām sliedes visā līnijas garumā, simboliski, ka tā ir Brīvības iela,» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Liepājas dome paredzējusi galvot SIA Liepājas tramvajs aizņēmumu Valsts kasē līdz 4,67 miljoniem eiro, liecina domes lēmumprojekts, kurš šodien pagaidām vēl netika apstiprināts.

Aizņemties paredzēts uz laiku līdz 22 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» īstenošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Ar tramvaju projektu īstenošanu Rīgai, Liepājai un Daugavpilij veicas dažādi, pirmrindniekos pagaidām izrāvusies Liepāja

Lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu, trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā – kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju, tiek īstenoti projekti šī transporta veida attīstībai. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās tiks izbūvēti vai uzlaboti kopumā astoņi kilometri tramvaju līniju. DB jau iepriekš rakstīja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts nosaka pasākumam plānoto kopējo Kohēzijas fonda (KF) finansējuma apjomu 96 milj. eiro apmērā. Jāmin, ka KF līdzfinansējums nepārsniedz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, līdz ar to pārējo naudu projekta īstenošanai pašvaldības meklē pašas.

Liepājas tramvajs, LEO pētījumu centrs un Bezizmešu mobilitātes centrs grasās sadarboties, lai pētītu iespējas uz Liepājas tramvaja elektrotīkla bāzes izveidot bezvadu bateriju uzlādes sistēmu.

Pētījumā iesaistītās puses cer izstrādāt tādu elektriskās piedziņas sistēmu, «kas ļautu saglabāt priekšrocības, ko sniedz elektrība kā dzinējspēks (jauda, efektivitāte, zemākas izmaksas), kā arī ļautu izmantot jau esošo līdzstrāvas sabiedriskā transporta elektropadeves tīklu», skaidro Liepājas tramvaja pārstāvji.

Patlaban pasaules pilsētās pieejamās brīvās elektrotīklu jaudas ir ierobežotas, norādīja Bezizmešu mobilitātes centra valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Viņš skaidroja, ka tādēļ bezvadu uzlādes staciju uzstādīšana pilsētu centros var būt neiespējama, ja vien netiek veiktas ārkārtīgi lielas investīcijas elektroinfrastruktūras palielināšanā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Tallinas Centra rajona pašvaldība šonedēļ izvietojusi tūristu iecienītākajās vecpilsētas vietās brīdinājuma zīmes, kurās aicina neizmantot nelegālo velorikšu pakalpojumus.

«Uzmanību! Lūdzu turēties tālāk no velorikšām! Viņi te strādā nelikumīgi,» vēsta uzraksti igauņu un angļu valodā.

«Problēmas ar velotakšiem pastāv jau vairākus gadus,» atzinis Centra rajona pašvaldības vadītājs Tāvi Puks. «Kauns, ka mēs joprojām nespējam pilnībā kontrolēt viņu darbību, bet prieks, ka drīzumā mums šo problēmu palīdzēs risināt likums, taču diemžēl tā augļus redzēsim tikai nākamajā tūrisma sezonā. Pagaidām, kamēr pašvaldībām nav juridisku tiesību regulēt šo transportlīdzekļu darbību, esam spiesti spert citus soļus, lai pasargātu talliniešus un mūsu pilsētas ciemiņus no velorikšu nelikumīgās darbības.»

Igaunijas valdība jūlijā apstiprināja un nodeva Rīgikogu vērtējumam jaunu likumprojektu, kas regulēs sabiedrisko transportu. Ja parlaments to apstiprinās, velotakšu vadītājiem būs jāiegūst sertifikāts, jāapņemas garantēt pasažieru drošību un jāpilda vēl citi noteikumi.

Līdz šīs nedēļas nogalei Liepājā uzstādīs visus paredzētos Ziemassvētku rotājumus. Tie iemirdzēsies šīs nedēļas nogalē, taču viss krāšņums kļūs redzams pakāpeniski, nākošās nedēļas laikā, atsaucoties uz Liepājas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Tas publicējis foto no rotājumu uzstādīšanas procesa ceturtdien Liepājas centrā.

Tā kā Ziemassvētku egli liepājnieki iedegs šo svētdien, 30. novembrī, tā Rožu laukumā pilnībā sliesies dienu iepriekš, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nedēļas nogalē, šā gada Adventes priekšvakarā, izbrauks arī viens no Ziemassvētku vēstnešiem – tramvajs – ar jaunu svētku noformējumu; savukārt Rožu laukumā iedegsies pirmā Adventes svece.

Svētku rotājumi jau ir izvietoti un nostiprināti skvērā pie Liepājas Universitātes, uz tiltiem pāri Tirdzniecības kanāliem un citviet pilsētā.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Jaunos tramvaja vagonus Liepājai vēlas piegādāt trīs ražotāji no Horvātijas, Polijas un Lietuvas, informē SIA Liepājas tramvajs sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

20.martā noslēdzās pieteikšanās sarunu procedūrai Tramvaja vagonu iegāde videi draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai Liepājā.

Pieteikumi saņemti no Horvātijas uzņēmuma Končar- Electric Vehicles Inc., Lietuvas uzņēmuma Railvec UAB un Polijas uzņēmuma Modertrans Poznan Sp.zo.o.

Liepājas tramvaja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Aigars Rauda pieļauj, ka pieteikumu izvērtēšana ilgs aptuveni mēnesi un tad būs zināms, ar kuriem uzņēmumiem turpināma sarunu procedūra, uzaicinot iesniegt jau konkrētu tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Lai nodrošinātu uzsākto transporta un infrastruktūras uzlabošanas projektu īstenošanu un sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma apguvi, otrdien, 19.maijā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) ierosināto finansējuma pārdali.

Tas nozīmē, ka darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ietvaros aktivitātēm pieejamie KF un Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi tiks savstarpēji pārdalīti, informē Satiksmes ministrija.

Proti, SIA Liepājas tramvajs jaunas tramvaja līnijas izbūves un esošo sliežu posmu rekonstrukcijas projektam tiek pārdalīti 4,35 miljoni eiro. Savukārt AS Pasažieru vilciens dīzeļvilcienu modernizācijas projektam tiek pārdalīti 7,58 miljoni eiro.

Tāpat 5,5 miljoni eiro tiek pārdalīti Liepājas ostas padziļināšanas projektam, savukārt 1,18 miljoni eiro tiek novirzīti Ventspils brīvostas pārvaldes projektu īstenošanai.

Vēsturiskas fotogrāfijas dod iespēju salīdzināt, kā mainījusies Latvijas trešā lielākā pilsēta.

18. gadsimta nogalē Liepāja uzplauka līdz ar ostas darbības paplašināšanos, kā arī tirdzniecības un amatniecības attīstību. Pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga līdz teju pieciem tūkstošiem. 19. gadsimtā Liepāja kļuva par industriāli attīstītu centru.

1899. gadā Liepājā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. Lielu nospiedumu pilsētas arhitektūras veidošanā atstājis vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči, kurš strādāja par Liepājas galveno arhitektu no 1871.-1902. gadam. P.M.Berči projektētās ēkas lielākoties piedzīvojušas rekonstrukciju un tiek izmantotas vēl šodien.

SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Konkursā tika saņemti trīs piedāvājumi.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

SIA Liepājas tramvajs izsludinājis konkursu par tramvaja līnijas posmu renovāciju Liepājā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn maijā ekspluatācijā tika pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā «Ezerkrasts». Jaunā tramvaja līnija ir pašreizējās līnijas atzars 3,6 km garumā līdz Ezerkrasta dzīvojamam masīvam. Tā virzās pa Tukuma ielas posmu no Klaipēdas ielas līdz Ventas ielai, pa Ventas ielu – posmā no Tukuma ielas līdz Ganību ielai, pa Ķempes ielu, un noslēdzas ar apli Slapjajā ielā. Tehnisko projektu izstrādājusi a/s UPB. Jaunās tramvaja līnijas izbūvi veica SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 miljoniem latu, neskaitot PVN.

#Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard. Līdz ar to ELG vēlas nostiprināt savu uzņēmējdarbību Krievijas tirgū un uzlabot apgrozījumu, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītājs Silvers Puks (Silver Pukk).

ELG vadītājs Pīters Partma (Peter Partma) norāda, ka šis darījums būs laba platforma turpmākai izaugsmei Krievijā un NVS valstīs, jo Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, un Avangard kā izplatītājam tajā ir neatsverama loma. Arī ELG valdes locekle Diāna Suprunoviča atzīmā, ka ar Avangard palīdzību uzņēmums vēlas palielināt Krievijas apakšveļas ražotājiem pārdoto materiālu apjomu un ieviest jaunus medicīnas produktus, jo ir svarīgi ne tikai ražot labus produktus, bet arī savlaicīgi tos piegādāt. Iegādājoties Avangard, tiks iegūta kontrole pār piegādes ķēdi un klientiem Krievijā varēs piedāvāt centralizētus loģistikas pakalpojumus.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Igaunijas Drošības policija (KaPo) aizdomās par kukuļņemšanu otrdienas rītā arestējusi opozīcijas Centra partijas līderi un Tallinas mēru Edgaru Savisāru, vēsta nacionālā raidsabiedrība ERR.

Savisārs kukuļus atkārtoti pieņēmis 2014. un 2015.gadā, norādīja KaPo. To kopējā vērtība lēšama vairākos simtos tūkstošu eiro.

Tallinas mērs tiek turēts aizdomās, ka kukuļus pieņēmis kā īpašumu, tā atlaižu formā.

Šodien apsūdzības par palīdzību kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kā arī starpniecību kukuļošanā izvirzītas arī vairākām citām personām.

Visi aizdomās turamie ir Igaunijas pilsoņi.

Mediji ziņo, ka šodien, iespējams, saistībā ar šo lietu arestēts arī būvniecības koncerna Rand&Tuulberg īpašnieks Aivars Tūlbergs.

Prokuratūra apstiprināja, ka Tūlbergs arestēts, bet atteicās izteikties par to, vai tas ir saistīts ar Savisāra aizturēšanu.

«Pirms 11 gadiem izveidoju bērnudārzu, jo tieši pirmsskolas vecums bērniem ir vissvarīgākais – tajā laikā veidojas viņu personība. Daudz domāju par apkārtējo vidi, piemēram, logi tika projektēti tā, lai bērni pa tiem varētu labi redzēt. Padomju laikos būvētajos bērnudārzos viņiem nebija tādas iespējas, bērni pavadīja dienas, neredzot, kas notiek ārā. Uzskatu, ka vienus 50% veido vide, bet otrus 50% – cilvēki,» intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Izglītības iestāde darbību uzsāka 2007. gadā. Sākotnēji, kā pirmsskolas izglītības iestāde, bet jau ar 2010. gada 1. septembri durvis vēra sākumskola, kurā ir iespējas mācīties no 1. – 6. klasei.

Fragments no intervijas

Kāpēc bērnudārzu būvējāt Babītē?

Tāpēc, ka šeit dzīvo mana ģimene un šeit ir ļoti pretimnākoša pašvaldība. Ja tā tāda nebūtu, mēs nevarētu nodrošināt šādus pakalpojumus, bet vecāki par tiem nespētu samaksāt. Ja nav valsts un pašvaldības atbalsta, privātās mācību iestādes nevar izdzīvot.

Kāpēc Vinnijs?

Par nosaukumu domāju kopā ar pedagogiem. To izvēlējāmies, jo Vinnijs Pūks ir brīnišķīgs tēls – mīļš lācis, kuram piemīt gan filozofiskais, gan delverīgais aspekts. Viņam ir draugi, viņš ir tik dzīvs un dabisks, mēdz kļūdīties, piedzīvo veiksmes un neveiksmes. Līdzīgi iet arī mums visus šos vienpadsmit gadus.