Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Korupcijas skandālos ierautā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) kreditori nevēlas finansēt jaunus projektus, tāpēc, piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkumu tagad varētu finansēt Čehijas kredītiestāde «Česka sporitelna», vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Šie kreditori vairs nevēlas finansēt zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā pirms trim gadiem uzvarēja Čehijas koncerns «Škoda Transportation». Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdevusi valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezies no Pilzenes, kur ar banku «Česka sporitelna» apspriedis iespējamo sadarbību, vēsta raidījums.

Pēc vairākām neveiksmīgām astoņu lietotu tramvaju izsolēm pašvaldības AS «Daugavpils satiksme» gatava pārdot īpašumu par pretendentu piedāvāto cenu un izjauktā veidā, liecina pārvadātāja publiskotais paziņojums par kustamās mantas atsavināšanu.

«Daugavpils satiksme» piekrīt vagonu izjaukšanai uzņēmuma teritorijā Jātnieku ielā 90, taču manta no teritorijas ir jāizved divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Tāpat pretendentam saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem jāuzņemas pēc vagonu izjaukšanas atlikušā nederīgā utilizācija.

Prasības neizslēdz, ka lietotie tramvaji pēc izjaukšanas var tikt nodoti metāllūžņos.

Līgums tiks noslēgts ar pretendentu, kurš piedāvās visaugstāko cenu. Piedāvājumus var iesniegt līdz 11.oktobrim.

Jau vēstīts, ka divām «Daugavpils satiksmes» astoņu tramvaju vagonu «RVR-6M2» izsolēm nebija pietecies neviens pretendents. Līdz ar to izsoles atzītas par nenotikušām.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

No rītdienas, plkst.5, tiks atjaunota tramvaju kustība pār Brasas tiltu, tomēr būvdarbi uz tilta vēl netiks atsākti, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) saņemts atzinums, kas atļauj atjaunot tramvaju kustību pār tiltu. Pār pārvadu varēs kursēt visu modeļu tramvaji, tostarp, arī zemās grīdas tramvaji.

Tāpat pa uz pārvada esošajām tramvaja sliedēm varēs braukt autobusi un vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Aizliegta būs gājēju kustība.

Lēmumu atjaunot tramvaju satiksmi pašvaldība un BVKB pieņēmuši, balstoties uz būvdarbu projektētāju un neatkarīgu ekspertu veiktajām analīzēm un pārbaudēm par tilta tehnisko stāvokli.

«Rīgas satiksme» informē, ka līdz ar tramvaju kustības atjaunošanu atsāks kursēt arī retro tramvajs, kas pasažierus pārvadā brīvdienās un svētku dienās.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Rīgas pilsētas pašvaldība un uzņēmums «Škoda Transportation» turpinās pārrunas, lai atrastu «pieņemamu tiesisku risinājumu piegādes jautājumos» sabiedriskā transporta iepirkumos, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) otrdien tikās ar Čehijas vēstnieku Latvijā Miroslavu Koseku, «Škoda Transportation» pārdošanas viceprezidentu Zdeneku Majeru un valdes locekli un sabiedrisko attiecību viceprezidentu Staņislavu Staneku.

Kā teikts pašvaldības paziņojumā, tikšanās laikā dalībnieki uzsvēruši, ka informācija saistībā ar iespējamiem likumpārkāpumiem pēdējo iepirkumu organizēšanā «bija šoks Rīgas domei un uzņēmumu grupai »Škoda Transportation«». Ušakovs un uzņēmumu grupas jaunās vadības pārstāvji apliecinājuši ieinteresētību, lai pilnībā tiktu izmeklēti visi jautājumi, kas saistīti ar pēdējiem trolejbusu un zemās grīdas tramvaju iepirkumiem.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Ministru kabinetā (MK) 7.janvārī akceptētie grozījumi paredz papildu finansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai.

Sliežu transporta attīstībai valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kurus plānots īstenot līdz 2023. gada beigām 4.5.1.1.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Šo projektu īstenošanai pieejamais Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir 74 795 760 eiro.

Atbilstoši potenciālo finansējuma saņēmēju sniegtajai informācijai ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu ietvaros Rīgā paredzēts iegādāties 10 zemās grīdas tramvajus un pārbūvēt infrastruktūru tramvaju maršruta posmā indikatīvi 7 km garumā, Daugavpilī plānots iegādāties 12 tramvajus un izbūvēt jaunu tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 4 km garumā, savukārt Liepājā plānots iegādāties vismaz divus tramvajus un pārbūvēt tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 1 km garumā.