Lielbritānija Eiropas Savienības budžetā ik gadu iemaksāja 10 miljardus eiro. Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējām Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāiemaksā lielākas summas, lai kompensētu iztrūkstošo summu un uzturētu ES ilgtermiņā plānotās programmas. Latvijai nāksies maksāt vairāk arī netieši, - kopējais ES tirgus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies.

Saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātu, ES ir sācies haoss un neskaidrība. Tā rezultātā tiks vājināta Eiropas ekonomika, tās pozīcijas pasliktināsies uz pārējo pasaules valstu fona cīņā par investīciju piesaisti. Labējie spēki arī Francijā var aicināt rīkot referendumus par izstāšanos no ES.

ES diemžēl vairs nebūs tik stabila, kā cerējām sākotnēji, Latvijai tajā iestājoties. Latvijas ekonomika tiek veidota saskaņā ar ES ekonomisko politiku, un mums jālūdz dievs, lai situāciju ES izdodas stabilizēt.

Pasaules tirgos jau nokritusies Lielbritānijas valūtas vērtība, uzņēmumu akcijas un valsts vērtspapīru vērtība. Politiskā spēlīte Anglijai izmaksās dārgi. Angļi ir pamodušies no skurbuma pēc ballītes un sāk apzināties, ko izdarījuši. Patiesībā neviens, tai skaitā paši Lielbritānijas vadošie politiķi, nopietni nerēķinājās ar šādu referenduma galarezultātu. Balsojums notika uz populisma viļņa un bija balstīts vairāk uz emocijām, nekā uz ekonomiskiem aprēķiniem un pragmatismu.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika augusi par 0,7%, tādējādi noslēdzot labāko gadu kopš 2007.gada, raksta Bloomberg.

Pērn izaugsmi piedzīvojušas gandrīz visas nozares, izņemot būvniecību.

Izaugsme pēdējā ceturksnī sekoja 0,8% kāpumam trešajā ceturksnī, liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati. Gandrīz pusi no izaugsmes pēdējā ceturksnī veidoja biznesa pakalpojumi un finanšu sektors.

Tiesa gan, IHS Global Insight ekonomists Hovards Arčers sacījis, ka, kaut arī Lielbritānijas ekonomika pērn piedzīvoja ievērojamāku izaugsmi nekā gaidīts, jāatceras, ka uzlabojums nāk no zemas bāzes un būtiski negatīvi faktori var to bremzēt.

Kopumā pagājušajā gadā ekonomika auga par 1,9%, kas ir straujākais temps kopš 2007. gada. Salīdzinot ar 2012.gada pēdējo ceturksni, Lielbritānijas ekonomika palielinājās par 2,8%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008. gada pirmā ceturkšņa.

Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika augusi par 0,8%, kas ir straujāks kāpums nekā pērnā gada pēdējā ceturksnī, kad izaugsme bija 0,7%, raksta MarketWatch.

Gada laikā ekonomikas izaugsme bijusi 3,2%.

Ceturkšņa laikā pakalpojumu sektora izaugsme bija 0,9%, ražošanas apjomi pieauga par 0,8%, bet būvniecības sektors – par 0,3%.

Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijas ekonomika gadu sākusi ar labiem rezultātiem, kas veicinās gaidas, ka šī valsts būs starp šā gada straujāk augošajām attīstīto valstu ekonomikām. Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka Lielbritānijas ekonomika šajā gadā augs par 2,9%, kas ir straujākais temps starp G7 valstīm.

Lielbritānijas ekonomika aug jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.

Straujāka izaugsme nozīmē, ka Anglijas Banka, visdrīzāk, būs pirmā lielā Rietumu centrālā banka, kura paaugstinās procentu likmes. Patlaban bāzes procentu likme ir 0,5% un tik zema tā ir kopš 2009. gada marta. Daļa tirgus dalībnieku paredz, ka Anglijas Banka paaugstinās bāzes likmi nākamā gada pirmajā pusgadā.

Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonākusi recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā, liecina statistikas dati.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Tiek uzskatīts, ka ekonomika nonākusi recesijā, ja divus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvota lejupslīde.

Pēdējo reizi šāda situācija Lielbritānijā bija vērojama 2009.gadā, kad pasaulē bija finanšu krīze.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Lielbritānijas ekonomika saruka par 2,2%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, iekšzemes kopprodukts samazinājies par 21,7%.

Atšķirībā no citām valstīm, Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs publisko datus ne tikai par ceturkšņiem, bet arī pa mēnešiem, un šie dati dod cerību, ka ekonomika sāk atkopties pēc dažu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Šā gada otrajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika auga par 0,8%, raksta BBC.

Gada laikā ekonomika augusi par 3,1%.

Kā liecina Lielbritānijas nacionālās statistikas biroja dati, tādējādi ekonomika ir par 0,2% priekšā pirmskrīzes augstākajam līmenim, ko tā sasniedza 2008. gada pirmajā ceturksnī.

Lielbritānijas pakalpojumu sektors ir vienīgā valsts ekonomikas daļa, kas ir pārsniegusi 2008. gada augstāko līmeni, taču tā aizņem 80% no kopējās tautsaimniecības. Citi galvenie sektori, piemēram, būvniecība, ražošana vēl pagaidām tiecas uz to, lai šo līmeni pārsniegtu.

Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, Lielbritānijas ekonomika šajā gadā starp G7 valstīm augs visstraujāk, un šajā gadā IKP kāpums varētu būt 3,2%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2,8%.

Lielbritānijas valdība svētdien brīdināja par gaidāmu nodokļu celšanu, jo īpaši turīgajiem, valdībai cenšoties novērst Lizas Trasas valdības radītās problēmas valsts finansēs.

Trasas pēctecis Lielbritānijas premjera amatā Riši Sunaks ir solījis ierobežot augošo inflāciju arī tad, ja tas skars jau tā ekonomikas grūtībās esošos patērētājus un uzņēmumus.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džeremijs Hants televīzijas kanālam "Sky News" sacīja, ka par ārkārtas budžetu paziņos ceturtdien un tas vairāk skars turīgākos.

"Mēs visi maksāsim nedaudz vairāk nodokļos," paziņoja Hants, atsakoties atklāt detalizētāku plānu.

Hants pieļāva, ka Lielbritānijas ekonomika ir recesijā pēc tam, kad jūlijā-septembrī tajā tika reģistrēts samazinājums, tomēr uzsvēra, ka "esam izturīga valsts un, godīgi sekot, vēstures gaitā esam saskārušies ar lielākiem izaicinājumiem".

Lielbritānijas ekonomika pērn pieauga par 1,4% salīdzinājumā ar 1,8% kāpumu 2017.gadā, tādējādi reģistrēta lēnākā izaugsme pēdējo sešu gadu laikā, pirmdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vien par 0,2%.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas centrālās banka - Anglijas Banka - pagājušajā nedēļā samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar globālās ekonomikas pieauguma tempa palēnināšanos un gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1,2%, nevis 1,7%, kā tika lēsts iepriekš. Ja šīs prognozes realizēsies, tad valsts ekonomikai būs vājākā izaugsme pēdējo desmit gadu laikā.

Savukārt nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognozi centrālā banka samazināja no 1,7% līdz 1,5%.

Lielbritānijas pilsoņu lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir bezprecedenta notikums, kura ietekmi uz ES un globālajiem procesiem faktiski nav iespējams prognozēt, taču no ekonomiskā viedokļa tas noteikti ir vērtējams negatīvi, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā rāda pagājušās nakts notikumi, tas jau ir paspējis radīt ārkārtīgi lielas svārstības pasaules finanšu tirgos un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku.

Īstermiņā šī referenduma rezultātā arī turpmākajās dienās un nedēļās gaidāma liela nenoteiktība un svārstības pasaules finanšu tirgos. Taču vienlaikus negribas ticēt, ka tas varētu novestu pie jaunas globālas finanšu krīzes, lai gan pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt. Kas skar Latvijas ekonomiku, tad pirmie šī lēmuma sekas izjutīs Latvijas eksportētāji, kuriem, dēļ Lielbritānijas mārciņas kursa straujā krituma, kļūs dārgāk eksportēt uz Lielbritāniju, taču īstermiņā šim lēmumam nevajadzētu ļoti būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku, paredz eksperts.

Lielbritānijas lielākās bankas spēs izturēt smagākā Brexit scenāriju, liecina jaunākie Anglijas Bankas stresa testi, kurā pārbaudīta Lielbritānijas finanšu sistēma.

Bankas pēdējā pārskatā centrālā banka secinājusi, ka Lielbritānijas septiņas lielākās kredītiestādes spētu turpināt kreditēšanu pat, ja Lielbritānija pamestu Eiropas Savienīb 2019.gadā.

«Cilvēki Lielbritānijā var dzīvot ar pārliecību, ka viņiem būs pieeja finanšu pakalpojumiem, kuri viņiem būs nepieciešami attīstībai nākotnē,» norāda Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs.

Testa rezultāti liecina, ka Lielbritānijas lielākās bankas ir stipras pret scenāriju, kas ir daudz smagāks nekā pasaules finanšu krīze. Pēdējā testā tika imitēts scenārijs, kad Lielbritānijas ekonomika sarūk par 4,7%, pasaules ekonomika – par 2,4%, bezdarba līmenis sasniedz 9,5%, bet mājokļu cenas sarūk par trešdaļu un procentu likmes aug līdz 4%.

Pēc datu publicēšanas, kas liecināja, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī spējusi tikt ārā no recesijas, Eiropas akciju tirgi piedzīvoja ar nelielu kāpumu.

Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,2%. Eiropas akciju tirgu raksturojošais indekss kopš 24. jūnija ir pieaudzis jau par 12%, reaģējot uz labākiem ekonomikas datiem, nekā iepriekš gaidīts, kā arī centrālo banku ziņām, ka bāzes likmes tiks saglabātas zemā līmenī vēl kādu laiku, raksta Bloomberg.

Vācijas DAX 30 pieauga par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, bet Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,2%.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Lielbritānijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājusies pr 19,8%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums par sākotnēji lēsto, liecina koriģētie statistikas dati.

Sākotnēji tika ziņots, ka Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī saruka par 20,4%.

Taču, neskatoties uz datu koriģēšanu, Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādījusi straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1955.gadā.

Turklāt valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā pēdējos 11 gados.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Lielbritānijas IKP otrajā ceturksnī sarucis par 21,5%, nevis 21,7%, kā tika lēsts iepriekš.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Ceturtdien Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg.

Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs augustā norādīja, ka likmes paaugstināšana tiks sasaistīta ar bezdarba līmeni, un uzsvēra, ka patlaban nekavēs izaugsmi ar stingrākas monetārās politikas ieviešanu.

Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Savukārt Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns uzsvēris, ka Lielbritānijas ekonomikas plāns darbojas, taču viss darbs vēl nav padarīts, un ekonomika jāpasargā vēl ilgāku laika periodu. Viņš sacīja, ka šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 0,6% līdz 1,4%, bet nākamā gada ekonomikas izaugsme prognoze paaugstināta no 1,8% līdz 2,4%. Tāpat Dž. Osborns norādījis, ka Lielbritānijas ekonomika aug straujāk nekā jebkura cita liela ekonomika, tomēr pastāv riski saistībā ar tirdzniecības partneru vājo ekonomiku.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Eiropas Savienība (ES) pieprasījusi Lielbritānijai par 1,7 miljardiem mārciņu (2,1 miljardu eiro) palielināt iemaksas savienības budžetā, jo Apvienotās Karalistes tautsaimniecībai pēdējo gadu laikā sekmējies labāk, nekā prognozēts.

Tādējādi Lielbritānijas ikgadējās kopējās iemaksas, kas šobrīd sasniedz 8,6 miljardus mārciņu, palielināsies par piektdaļu.

Avots Lielbritānijas valdībā jaunās budžeta prasības nodēvēja par «nepieņemamām».

Ņemot vērā eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) panākumus vēlēšanās, arvien aktīvāk izskan premjerministram Deividam Kemeronam adresētie aicinājumi pārskatīt Lielbritānijas un ES attiecības.

«Tas ir nepieņemami - mainīt iemaksas par iepriekšējiem gadiem un pieprasīt tās atpakaļ, savlaicīgi nebrīdinot,» sacīja avots.

«Eiropas Komisija (EK) necerēja uz šo naudu, un tai šī nauda nav vajadzīga, un mēs strādāsim kopā ar citām valstīm, kas ir skartas līdzīgā veidā, un darīsim visu iespējamo, lai to apstrīdētu,» norādīja avots.

Neiekasētie nodokļi ir niecīga problēmas daļa. Lielākā problēma ir tā, ka ēnu ekonomika nedod biznesam stimulu pieaugt

To intervijā DB saka Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vai Latvijai ir reāli tuvākajos desmit gados sasniegt vismaz Eiropas Savienības vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju?

Tas ir teicams mērķis, bet to ir grūti sasniegt. Tagad Eiropā izaugsmes temps ir zems. Mūsu izaugsme ir nedaudz lielāka nekā daudzās citās valstīs. Tomēr tās nestāv uz vietas. Un mums taču vajag sasniegt nevis tādu līmeni, kāds, teiksim Lielbritānijā, ir šodien, bet kāds tas būs pēc desmit gadiem, jo laiks nestāv uz vietas. Tā nav neiespējamā misija, bet tas nav vienkārši. Lai to izdarītu, mums IKP izaugsmei 10-15 gadus vajadzētu būt krietni lielākai nekā citām Eiropas valstīm. Ja skatās valstu ekonomisko salīdzinājumu, tad to pozīcijas caurmērā parasti nemainās pat gadsimta laikā. Mēs redzam, ka līderu tabulas augšgalā faktiski ir tās pašas valstis. Ir tikai nedaudzas, kas spējušas savu pozīciju uzlabot, – tāda ir Īrija, tāda ir Somija. Un ir dažas, kā, piemēram, Lielbritānija, kas ir gājušas uz leju. 1938. gadā Lielbritānija bija 1. vietā Eiropā, bet tagad tā ir tikai vidējā līmenī ekonomikas attīstības ziņā. Lielbritānija daudz zaudēja laikā no kara beigām līdz Tečeres laikam – astoņdesmitajiem gadiem. Tagad Lielbritānijas kritums vairs nenotiek. Tomēr uzsveru, ka ir tikai dažas valstis, kas ir spējušas uzlabot savu salīdzinošās attīstības līmeni ar citām valstīm. Ļoti interesants piemērs ir Singapūra. Tā ir salīdzinoši ļoti maza valsts, kuras atšķirība tā, ka tur ir vismaz trīs pamattautības, tātad trīs valodas, bet izglītības un biznesa valoda ir angļu valoda. Un tas dod milzu priekšrocību. Uzskatu, ka arī Latvijai līdzīgs modelis dotu priekšrocību. Savukārt tas, kas būtu pārņemams no Vācijas, ir profesionālās izglītības sistēma. Tāpēc Vācijā ir tik augsti attīstīta rūpniecība, ka viņiem ir augsti kvalitatīva profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina ar labu darbaspēku. Tuklāt Vācijā profesionālās izglītības sistēma māca ne tikai apieties ar mašīnām un ierīcēm, bet iemāca arī biznesa pamatus, kas ļauj cilvēkam uzsākt biznesu pašam. Teiksim, atvērt auto servisu.

Trešajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika piedzīvojusi straujāko pieaugumu vairāk nekā trīs gadu laikā, jo atveseļošanās turpinājās visās galvenajās nozarēs, raksta Bloomberg.

Lielbritānijas IKP pieauga par 0,8%, salīdzinot ar 0,7% iepriekšējā ceturksnī. Tādējādi tas ir straujākais kāpums kopš 2010. gada otrā ceturkšņa.

«Esmu nedaudz pārsteigts, ka pieaugums ir tikai 0,8%, kaut arī tas ir ļoti labs skaitlis,» aģentūrai Bloomberg sacīja Societe Generale ekonomists Braiens Hiljards. Tiesa gan, viņš uzsvēris, ka atveseļošanās uzņem tempu, tomēr ceturtajā ceturksnī var gaidīt nelielu palēninājumu.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, Lielbritānijas ekonomika ir pieaugusi par 1,5%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā mēnesī gūtais 1,3% kāpums. Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka Lielbritānijas ekonomikas izaugsme šajā gadā būs 1,4%.

Lielbritānijas ekonomikas izaugsme pērn bija 2,6%, kas ir straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps šajā valstī kopš 2007.gada, liecina otrdien publicētie oficiālie statistikas dati.

IKP - visu valsts ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu vērtība - pērn pieauga, neskatoties uz izaugsmes palēninājumu ceturtajā ceturksnī, paziņoja Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Ekonomisti norādīja, ka statistiķu paziņojums ir apsveicams rezultāts konservatīvo un liberālo demokrātu koalīcijas valdībai laikā, kad sākusies simts dienu atskaite līdz maijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Pagājušā gada ekonomikas izaugsmes sniegums bija labāks par 2013.gadā uzrādīto pieaugumu 1,7% apmērā un tas atbilda tirgus gaidām. Lielbritānijas valdība gan bija prognozējusi IKP pieaugumu 2014.gadā 3,0% apmērā.

Lielbritānijas IKP pašlaik ir par 3,4% lielāks nekā augstākajā punktā pirms krīzes 2008.gadā.

Janvārī Lielbritānijas mājokļu cenas pieauga jau 13. mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko līmeni gandrīz sešu gadu laikā, liecina Lielbritānijas Nacionālās Būvnieku asociācijas dati.

Tas ir kārtējais signāls, ka Lielbritānijas ekonomika ir uzņēmusi izaugsmes tempus, raksta Bloomberg.

Vidējā mājokļa cena janvārī, salīdzinot ar decembri, pieauga par 0,7% līdz 176,5 tūkstošiem mārciņu, kas ir augstākā cena kopš 2008. gada aprīļa.

Pieprasījumu daļēji ir veicinājusi valdības programma, kas garantē aizdevumus tiem kredītņēmējiem, kuri var atļauties vienīgi nelielu ikmēneša maksājumu. Kā liecina statistika, lielākoties tirgus izaugsmi veicina cilvēki, kas mājokļus iegādājas pirmo reizi. Lielbritānijā decembrī hipotekāru kredītu apstiprinājumu skaits pieauga līdz 72,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 70,76 tūkstošiem mēnesi iepriekš.

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Lielbritānijas ekonomika pašlaik nav gatava tam, ka nākamajā mēnesī valsts varētu pamest Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās, ceturtdien brīdināja Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - vadītājs Marks Kērnijs.

«Lai ari liela daļa uzņēmumu pastiprina savus ārkārtas plānošanas pasākumus, ekonomika kopumā joprojām nav gatava pamest ES bez vienošanās,» žurnālistiem norādīja Kērnijs.

Viņš skaidroja, ka neskaidrības saistībā ar «Breksitu» izraisījušas nepastāvību finanšu tirgos un ekonomikā, kā arī nemierīgus laikus uzņēmumiem.

«Lielbritānija pamet ES, nevis Eiropu, un cenšas panākt ambiciozu un plašu ekonomikas un drošības partnerību,» sacīja Kērnijs, piebilstot, ka precīzs šīs partnerības veids vēl nav skaidrs.

Jau ziņots, ka Anglijas Banka ceturtdien samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Piektdien Eiropas biržu indeksi svārstījās, gaidot datus par ASV mājokļu tirgu.

Jāpiebilst, ka ceturtdienu Stoxx Europe 600 noslēdza ar lielāko kritumu pēdējo piecu nedēļu laikā. Piektdienu indekss sāka ar kritumu 0,23% apmērā.

Vācijas DAX 30 indekss saruka par 0,2%, Francijas CAC 40 – par 0,02%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Gada pirmajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,3%. Arī Eiropas Savienības valstu ekonomika ceturkšņa laikā pieaugusi par 0,3%. Kā liecina Eurostat dati, gada griezumā tomēr aizvien bijis kritums – eirozonas ekonomika sarukusi par 0,3%, bet ES – par 0,1%.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.