Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās Brexit gadījumā.

Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās Brexit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par - 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru.

Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.

Tomēr pirmo reizi janvārī vienošanās tika noraidīta ar vēl lielāku balsu pārsvaru - 432 pret 202, kas bija rekordsmaga sakāve pie varas esošajai valdībai visā Lielbritānijas vēsturē.

Otrdien pret vienošanos balsoja 75 konservatīvie, kamēr janvārī pret balsoja 118 toriji.

Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, atkārtoti balsoja pret vienošanos.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Francijas valdība aktivizējusi plānus, lai risinātu bezvienošanās «Breksita» sekas, ceturtdien pavēstīja premjerministrs Eduārs Filips. Tas, ka no šādas situācijas izdosies izvairīties, kļūst «arvien mazticamāk».

Runājot pēc ministru sanāksmes, kas tika sasaukta, lai spriestu par «Breksita» vienošanās noraidīšanu Lielbritānijas parlamentā, Filips sacīja: «Esmu pieņēmis lēmumu aktivizēt plānu bezvienošanās »Breksitam«.»

Plāns paredz piešķirt 50 miljonu eiro lielas investīcijas Francijas ostām un lidostām, «kas acīmredzami būs vietas, kuras visvairāk skars nepieciešamās pārmaiņas» bezvienošanās «Breksita» gadījumā.

«Dažās ostās tiks izveidotas autostāvietas, citās tiks radīta infrastruktūra pārbaužu veikšanai,» sacīja premjers.

Francija jau iepriekš bija ieplānojusi pieņemt darbā papildu muitas darbiniekus un veterināros inspektorus.

Francijas parlaments ceturtdien, kā sagaidāms, pieņems likumu, kas valdībai pēc bezvienošanās «Breksita», kas potenciāli varētu izraisīt haosu abos Lamanša krastos, ļaus pieņemt lēmumus, izsludinot dekrētus.

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, valdot optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt britu mārciņas kurss pret ASV dolāru palielinājās pēc cerībām, ka tiks novērsts bezvienošanās «Breksits».

Tirgus vērotāji atzīmēja augošās cerības, ka Vašingtona un Pekina ir tuvu tirdzniecības vienošanās noslēgšanai, kas novērstu muitas tarifu paaugstināšanu.

Analītiķi norādīja uz laikraksta «The Financial Times» ziņu, ka ASV un Ķīna ir atrisinājušas lielāko daļu jautājumu un ka tirdzniecības sarunas, kas atsākas trešdien Vašingtonā, var būt «potenciāli vissvarīgākās».

«Ir skaidrs, ka akciju tirgus turpina skatīties uz šīm sarunām ar »glāze ir pa pusei pilna« mentalitāti,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Vadošajās Āzijas biržās akciju cenas pieauga par vairāk nekā 1%, un solīds kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās.

Londonas biržā un Volstrītā akciju cenu pieaugums bija pieticīgāks. Volstrītu ietekmēja tas, ka darbvietu skaitam ASV privātajā sektorā martā bija mazāks kāpums par prognozēto.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Īrija nākamo divu gadu laikā zaudēs vairāk nekā 70 000 darbavietu, ja notiks «neorganizēts bezvienošanās breksits», piektdien brīdināja Īrijas Centrālā banka.

Ceturkšņa biļetenā banka izklāstīja Īrijas ekonomikas prognozes diviem iespējamiem breksita scenārijiem. "Neorganizēta bezvienošanās breksita gadījumā galvenie kanāli, pa kuriem tiks ietekmēta ekonomika, būs šoks valūtas kursam, tirdzniecībai, patēriņam un investīcijām, kas novedīs pie acīmredzamas ekonomisko apstākļu pasliktināšanās,» norādīja banka.

Ja Lielbritānija un Eiropas Savienība panāks vienošanos, IKP pieaugums 2019.gadā būs 5%, 2020.gadā 4,3% un 3,9% 2021.gadā, prognozē banka. Bezvienošanās breksita gadījumā 2019.gadā IKP pieaugums būs 4,7%, 2020.gadā 0,8%, bet 2021.gadā 1,9%.

Līdz 2021.gada beigām tiks zaudēti aptuveni 73 000 darbavietu bezvienošanās breksita gadījumā, bet bezdarba līmenis 2020.gadā pieaugs līdz 5,8%, savukārt 2021.gadā līdz 6,9%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, atjaunojoties optimismam izteikumiem par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, un indekss «Standard & Poor»s 500» sasniedza jaunu rekordu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) atbalstīja breksita termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem līdz 31.janvārim, pieļaujot Lielbritānijas izstāšanos arī agrāk.

Volstrītas investorus uzmundrināja arī cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien īstenos vēl vienu procentlikmju pazemināšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti pauda pārliecību, ka ASV un Ķīna virzās uz daļēju tirdzniecības vienošanos, kuru viņš paredz noslēgt APEC samita laikā Santjago novembra vidū.

«Tirgus šķiet sakām, ka starp centrālās bankas [kvantitatīvo] mīkstināšanu un soļiem uz pietiekamu tirdzniecības vienošanos tarifu kāpšanas apturēšanai pasaules ekonomika grasās stabilizēties,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Bezvienošanās breksits Lielbritānijā bāzētajiem autoražotājiem varētu izmaksāt līdz pat 70 miljoniem sterliņu mārciņu (78 miljoniem eiro) dienā, ņemot vērā ražošanas kavējumus, otrdien brīdināja Lielbritānijas Automobiļu ražotāju un tirgotāju apvienība (SMMT).

SMMT lēš, ka Lielbritānijas autorūpniecības nozarei, kurā darbojas arī tādi ārvalstu autoražotāji kā «Ford», «Honda» un «Nissan», sliktākais scenārijs izmaksātu 50 000 mārciņu minūtē.

«Autorūpniecība ir svarīga Lielbritānijas tirdzniecībai un ekonomikai, un, ja tiek pieņemti pareizi lēmumi, tad gaidāma spoža nākotne,» SMMT ikgadējā konferencē Londonā norādīja apvienības vadītājs Maiks Heivss. «Taču bezvienošanās breksits saglabājas kā skaidras un pašreizējas briesmas. Mēs jau redzam sekas, ko rada neskaidrība un bažas par vienošanās nepanākšanu.»

«Nākamajam premjerministram kā pirmo darbu amatā nepieciešams panākt vienošanos, kas saglabā netraucētu tirdzniecību, jo mūsu nozarei bezvienošanās breksits nav opcija un mums nav daudz laika,» uzsvēra Heivss.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās pēc ziņas, ka Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons plāno ar likumu noteikt, ka pārejas periods pēc breksita nedrīkst stiepties ilgāk par 2020.gada beigām, jo šī ziņa atjaunoja bažas par bezvienošanās Brexit iespējamību.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka par apmēram 1,5%. Tā pagājušonedēļ bija pieaugusi pēc Džonsona pārstāvētās Konservatīvās partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās, izcīnot pārliecinošu vairākumu breksita īstenošanai. Eiropas līderi apšaubījuši, vai 2020.gada decembris nav pārāk īss termiņš, lai paspētu noslēgtu visaptverošu vienošanos, un Lielbritānijas lielākā opozīcijas partija leiboristi paziņojuši, ka Džonsona ierosinājums var novest pie tā, ka vienošanās netiek noslēgta.

"Bažas par bezvienošanās Brexit pārejas perioda beigās rada spiedienu uz mārciņu," sacīja valūtu apmaiņas firmas "Caxton" analītiķis Maikls Brauns.

"Plāns pieņemt likumu, lai noteiktu [pārejas periodu], dažiem bija negaidīts un vēlreiz ir radījis bažas par bezvienošanās Brexit," piebilda XTB analītiķis Deivids Čītems.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Lielbritānijas valdība trešdienas vakarā, pildot likumdevēju prasību, publicējusi dokumentu par ministru kabineta prognozēm bezvienošanās Brexit situācijai, brīdinot par iespējamu medikamentu trūkumu, nekārtībām pilsētu ielās un ilgu kavēšanos uz robežām.

Valdības pārstāvji gan norāda, ka tas esot sliktākā varianta scenārijs bezvienošanās Brexit gadījumam, nevis prognozes par to, kas varētu notikt.

Biedējošā aina ir valdības «pragmātisks sliktākā varianta scenārijs» situācijai, ja Lielbritānija Eiropas Savienību (ES) 31.oktobrī pametīs bez vienošanās, skaidro kabineta pārstāvji.

Valdība trešdienas vakarā bija spiesta publicēt dokumentu, kad to bija pieprasījuši likumdevēji.

Dokuments par operāciju «Yellowhammer», kas ir valdības koda nosaukums Brexit sagatavošanai, liecina, ka premjerministrs Boriss Džonsons nevērīgi izturas pret izstāšanos no ES bez vienošanās, norāda opozīcija.

Aizsardzības ministrs Bens Voless ceturtdien sacīja, ka valdība «tērē naudu, lai paveiktu lielus darbus» un nepieļautu šo prognožu piepildīšanos.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Vairāki simti Lielbritānijas policistu tiks apmācīti iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju, pastāvot bažām par nekārtībām, kas var izraisīties bezvienošanās «Breksita» gadījumā, piektdien vēsta laikraksts «The Guardian».

Sagaidāms, ka jau šomēnes iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju apmācības sāks teju 1000 Anglijas un Skotijas policistu.

Britu policijas nodaļas aicinātas nosūtīt brīvprātīgos apmācībām, pēc tam kad Ziemeļīrijas Policijas dienests lūdzis papildspēkus, lai tiktu galā ar nekārtībām, kas varētu izraisīties, ja pēc «Breksita» uz robežas ar Īriju tiks izvietoti kontrolpunkti.

Ziemeļīrija kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti pametīs Eiropas Savienību (ES) 29.martā, bet Īrijas Republika paliks ES sastāvā.

Jautājums par to, kā pēc «Breksita» paturēt atvērtu robežu Īrijā, kļuvis par galveno klupšanas akmeni Lielbritānijas sarunās ar ES.

Nacionālā Policijas priekšnieku padome, kas koordinē «savstarpējās palīdzības» programmu policijas struktūru starpā, norādīja, ka Ziemeļīrijas policija oficiālu lūgumu nav izteikusi.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, atsākoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES), savukārt britu mārciņas vērtība svārstījās pirms «Breksitam» veltīta ES samita.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt muitas nodevas līdz 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā dažiem Eiropas Savienības (ES) produkcijas veidiem, atbildot uz subsīdijām, kuras saņēmis Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus».

Šis paziņojums norādīja uz ASV iespējamu pievēršanos smagām sarunām ar ES pēc tam, kad būs atrisināts tirdzniecības strīds ar Ķīnu.

«Vairums cilvēku priecājās par to, ka mēs esam tuvu tirdzniecības strīda atrisināšanai ar Ķīnu,» sacīja «CFRA Research» galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols. «Tagad mums ir jāiztur tirdzniecības strīds ar Eiropu.»

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3,5% līdz 3,3%, norādot uz tirdzniecības nesaskaņām, «Breksitu» un citām neskaidrībām, kas apdraud globālo ekonomiku.

Arvien uzstājīgāk Lielbritānija virzās uz iespējamo Brexit bez vienošanās, kas ir britu uzņēmumu lielākais bieds. Ko tas īsti nozīmē biznesam?

Ja 29. martā Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, tad britu eksportētājiem uz ES tas nozīmē, ka viņu precēm tiek piemērotas tās pašas muitas procedūras un tarifi, kas trešajām valstīm saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas standartiem. Eksperti lēš, ka tas izraisīs strauju preču cenu pieaugumu, tādējādi mazinot to konkurētspēju, kā arī radīs iespējamus preču piegādes trūkumus gan Lielbritānijā, gan ES. Briti īpaši uztraucas par importa trūkumu. Jāteic, ka uzraugošās institūcijas bankām un aptiekām, kā arī farmācijas firmām jau savlaicīgi ieteikušas gatavoties bezvienošanās Brexit.

Tas nozīmē, ka, piemēram, farmācijas kompānijas veido zāļu krājumus papildu sešiem mēnešiem iespējamu medikamentu piegāžu pārtraukšanas gadījumā. Savas bažas jau izteikušas vairākas pacientu organizācijas, jo ir pacienti, kuriem nepieciešamas un derīgas tikai konkrētas ES ražotas zāles. Savukārt bankas jau ir pārvietojušas darbiniekus uz meitasuzņēmumiem kontinentā, lai nodrošinātu darbības kontinuitāti. 30. janvārī Augstākā Tiesa atļāva britu bankai Barclays pārcelt vērtspapīrus 190 miljardu eiro apmērā no Londonas uz Dublinu. Tas vien jau liecina par satraukumu britu finanšu tirgos. Vieglāk neklājas arī citām nozarēm. Faktiski visi mazumtirgotāji veido krājumus, lai, viņu vārdiem runājot, pēc 29. marta plaukti nebūtu tukši.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka pabeigusi gatavošanās darbus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.

«Tā kā ir arvien vairāk iespējams, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) ir šodien pabeigusi sagatavošanos bezvienošanās ["Breksitam"],» teikts EK paziņojumā.

Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par «Breksitu". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.

Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.