Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.
«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.
Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.
Taujāts, vai reālākais scenārijs šobrīd ir sarunu pagarināšana, Sprūds minēja, ka bezvienošanās «Breksitu» neviens nav atcēlis. Viņš pauda - ja visas puses ir neieinteresētas esošajā situācijā, tad mazliet jāpagarina sarunu posms un jācenšas kaut ko panākt. Savukārt, ja tiktu atbalstīts bezvienošanās scenāriijs, tad Lielbritānija zaudētu sarunu pozīcijas un iespējas kaut ko panākt.
«Cik deputātu, tik viedokļu par vienošanos un to, kā būtu jāvirzās uz priekšu, tādēļ ir grūti panākt vairākumu, kur nu vēl vienprātību. Trešdien var nobalsot pret bezvienošanās »Breksitu« un ceturtdien nobalsot par pagarinājumu, bet nevar izslēgt, ka viss nonāks pie nevienošanās. Kādas ir garantijas, ka būs spēja vienoties vēlāk, ja to nevar izdarīt jaut tagad?» vaicāja eksperts.
Viņš tomēr uzsvēra, ka situācija, visticamāk, noslēgsies ar «Breksita» pagarināšanu un mēģinājumiem meklēt garantijas. Sprūds skaidroja, ka arī citās krīzes situācijās Eiropā, parasti ticis paprasīts pagarinājums, piemēram, finanšu krīzēm. «Šī likumsakarība varētu turpināt darboties. Kad nevar panākt vienošanos, tiek pagarināts vienošanās mēģinājums un beigu beigās kādu vienošanos panāk,» teica Sprūds.
LĀI direktors arī neizslēdza vēl viena referenduma rīkošanu, kas izskan kā viens no radikāliem scenārijiem, tomēr tam esot nepieciešams laiks. Tāpat atkārtots referendums padarītu kopējo politisko procesu un pirmo referendumu par neleģitīmu. «Ir jau arī arguments, ja vēlētāju pārstāvji nevar vienoties, tad jāatgriežas pie demokrātijas un jāļauj vēlreiz balsot vēlētājiem,» atzīmēja eksperts.
«Breksita» pagarināšana radītu arī virkni jautājumu, pārliecināts LĀI direktors. «Ja process tiek pagarināts uz mēnesi, vai tas ko izšķirs? Ja uz ilgāku laiku, tad rodas jautājums, vai tam nevajadzētu noslēgties līdz 23.maijam, lai nebūtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās? Situācija būtu diezgan dīvaina, ja Lielbritānija vēlētu savus pārstāvjus EP,» piebilda Sprūds.
Kā ziņots, ES «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien paudis šaubas, vai ir jēga atlikt Lielbritānijas izstāšanos no bloka, uzsverot, ka Lielbritānijas valdībai jāpamato šāds lūgums.
Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Lielbritānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums būs laikā ierobežots.
Tagad daļa eiroskeptiķu uzstāj, ka ES jāpamet bez vienošanās, taču Meja brīdinājusi, ka šis scenārijs radīs «ievērojamu ekonomisko šoku», un liels skaits deputātu viņai piekrīt.
Ja bezvienošanās «Breksits» šodien tiks noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.
Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par «Breksita» atlikšanu, tam vēl būs nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.