Eiropas Savienība (ES) pieprasījusi Lielbritānijai par 1,7 miljardiem mārciņu (2,1 miljardu eiro) palielināt iemaksas savienības budžetā, jo Apvienotās Karalistes tautsaimniecībai pēdējo gadu laikā sekmējies labāk, nekā prognozēts.
Tādējādi Lielbritānijas ikgadējās kopējās iemaksas, kas šobrīd sasniedz 8,6 miljardus mārciņu, palielināsies par piektdaļu.
Avots Lielbritānijas valdībā jaunās budžeta prasības nodēvēja par «nepieņemamām».
Ņemot vērā eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) panākumus vēlēšanās, arvien aktīvāk izskan premjerministram Deividam Kemeronam adresētie aicinājumi pārskatīt Lielbritānijas un ES attiecības.
«Tas ir nepieņemami - mainīt iemaksas par iepriekšējiem gadiem un pieprasīt tās atpakaļ, savlaicīgi nebrīdinot,» sacīja avots.
«Eiropas Komisija (EK) necerēja uz šo naudu, un tai šī nauda nav vajadzīga, un mēs strādāsim kopā ar citām valstīm, kas ir skartas līdzīgā veidā, un darīsim visu iespējamo, lai to apstrīdētu,» norādīja avots.
Papildu maksājumi pieprasīti pēc tam, kad EK statistikas aģentūra Eurostat pārskatīja dalībvalstu tautsaimniecību sniegumu kopš 1995.gada un koriģēja katras dalībvalsts veikto ieguldījumu pēdējo četru gadu laikā, balstoties datos par to izaugsmi.
Papildu maksājumi ir jāveic līdz 1.decembrim.
Atbilstoši jaunajiem aprēķiniem Lielbritānija un Nīderlande tiek lūgtas veikt papildu iemaksas, savukārt Francijai un Vācijai paredzēts naudu atmaksāt.
Kemerons tiksies ar Nīderlandes kolēģi Marku Ruti, lai spriestu par to, kā šīs prasības apstrīdēt.
EK preses pārstāvis Patricio Fiorilli norādīja, ka prasība pēc papildu maksājumiem «atspoguļo bagātības pieaugumu».
«Tieši tāpat kā Lielbritānijā jums nodokļu dienestam ir jāmaksā vairāk, ja palielinās jūsu ienākumi,» viņš sacīja.
Lielbritānijas konservatīvo eiroparlamentāriešu vadītājs Sieds Kamals pauda pārliecību, ka Lielbritānija tiek sodīta par saviem taupības pasākumiem.
«EK soda Lielbritāniju par smagu lēmumu pieņemšanu, ilgtermiņa tautsaimniecības plāna ieviešanu un to, ka tai ES ir visveiksmīgākā ekonomika, bet Francija faktiski tiek apbalvota par tās vārgulīgo ekonomiku,» viņš sacīja.
«Deivids Kemerons rīkojas pilnīgi pareizi, iestājoties pret šo ES īstenoto laupīšanu gaišā dienas laikā,» uzsvēra Kamals. «Tas ir šokējoši un kaitē ES attiecībām ar Lielbritāniju. Tādos laikos kā tagad EK ir lielākais ienaidnieks pati sev.»
UKIP runasvīrs budžeta jautājumos Džonatans Arnots - EP Budžeta komisijas loceklis - ES prasību nodēvēja par «pārsteidzošu».
«Lielbritānijas valdību tā nostāda ļoti sarežģītā situācijā,» viņš atzina.
Kaut arī Kemerons mēģinās sarunās panākt risinājumu, augstākais, uz ko viņš var cerēt, ir «Pirra uzvara», piebilda Arnots.
Kā pavēstīja avoti, Kemerons jau piektdien ES samitā pieprasījis sasaukt ES finanšu ministru sanāksmi saistībā ar Briseles jaunajām prasībām.
Kemerons ar šo jautājumu konfrontējis EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.
«Premjerministrs sacīja Barrozu, ka viņam nav ne vismazākās nojausmas par to, kāda varētu būt [šo prasību] rezonanse,» sacīja avots. Kemerons teicis, ka tas «nav tikai sabiedrības viedoklis, tie ir divi miljardi eiro».
UKIP līderis Naidžels Farāžs savukārt pauda pārliecību, ka Kemerons papildu iemaksas lietā ir bezspēcīgs.
«Deivids Kemerons reiz apgalvoja, ka viņš ir samazinājis ES budžetu, bet Apvienotās Karalistes ieguldījums palielinājās, un tagad, gluži vai neticami, mūsu ieguldījums tiek palielināts jau otro reizi. Tas ir vienkārši šausminoši,» atzina UKIP līderis.
«ES ir kā izslāpis vampīrs, kas mielojas ar Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju asinīm. Mums nevainīgie upuri, kas esam mēs, jāaizsargā.»
