Pievienošanas ES liek igauņiem draudzēties ar latviešu tūrismu, jo TaxFree vietā būs jāattīsta kvalitatīvi jauns tūrisma piedāvājums. Katru gadu Latviju apmeklē vai šķērso vairāk kā pusmiljons igauņu ceļotāju. Igauņu investīcijas tūrisma firmu un naktsmītņu veidā Latviju ir jau sasniegušas, taču tagad tiek plānota arī igauņu ceļotāju ciešāka piesaiste Latvijas tirgum. Katrs ceturtais Latvijas viesis ir igaunis, taču līdz šim ceļotāju apmaiņai netika pievērsta īpaša uzmanība. Igaunijas tūrisma firmas interesējas par Latviju kā tūrisma zemi. Tam par iemeslu ir vairāki faktori: Igaunijas labvēlīgais ekonomiskais klimats ir veicinājis iekšzemes un ārvalstu tūrisma attīstību, kur mēs kā dienvidu kaimiņš esam ieguvēji. Darījumu tūrisms starp Igauniju un Latviju ir viens no ilglaicīgākajiem un stabilākajiem tūrisma veidiem. Somijas tūristu interese par Latviju ir veicinājusi arī igauņu tūrisma firmu ienākšanu Latvijas tirgū, kur līdztekus somiem tiek organizētas arī igauņu ceļotāju grupas. Igauņu tūristu iespējas Latvijā tiek aktīvi apspriestas ne tikai no mūsu puses, bet arī igauņu tūrisma firmas veic priekšdarbus, lai aktivizētu organizēto tūristu plūsmu uz Latviju. Šogad, 19. maijā, Latvijas vēstniecība Tallinā un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēja pasākumu “Kas tead ainult “saldējums”?” Igaunijas tūrisma profesionāļiem un mēdijiem. Tieši šajā pasākumā igauņi liecināja par jaunām tendencēm ziemeļu kaimiņa ceļojumu biznesā attiecībā uz Latviju. Igauņu tūrisma bizness ar somiem līdz šim risinājās pēc ļoti vienkāršas sistēmas, jo somi Tallinā ieradās galvenokārt lētās iepirkšanās dēļ, kuras pamatā ir TaxFree veikali. Nākošajā gadā šim ienesīgajam biznesam var rasties šķēršļi, jo abas valstis atradīsies ES. Tāpēc igauņu kolēģi ir sākuši laicīgi interesēties par sava biznesa tālāku attīstību un viens no variantiem ir tūrisma produkta veidošana, iesaistot abu valstu resursus. Igauņu interese saistās ne tikai ar Rīgu, bet arī ar Latvijas novadu tūrisma atrakcijām. Veiksmīgā Latvijas prezentācija radīja igauņos pārsteiguma jūtas, jo Latvijas tūrisma mārketings Tallinā bija piesaistījis visus Latvijas novadus, Rīgu, Jūrmalu, viesnīcas Gūtenbergs servisu un igauņu valodā runājošu TAVA sabiedrisko attiecību speciālisti Zani Zeļenkovu, kura patīkami pārsteidza pasākuma viesus, presi un televīziju. Igauņu tūrisma profesionāļi izteica vēlmi, ka šādām pulcēšanām ir jānotiek biežāk, jo igauņi un latvieši dzīvo kā pieklājīgi kaimiņi, bet tikai aizmirst viens otru ielūgt ciemos. Latvijā šajā gadā ir sagatavoti trīs tūrisma bukleti Ventspilij, Kurzemei un Vidzemei igauņu valodā. Sevišķi interesanta sadarbība var veidoties Vidzemei, kurai jau tagad ir vairāki pašvaldību projekti tūrisma jomā pierobežā. Igauņi atzīst, ka informācija Igaunijā par Latviju ir pārāk lietišķa. Liela problēma ir arī valodai, jo krievu valoda ir jau piemirsusies, bet “jaunā” angļu valoda vēl nav iedzīvojusies. Pēc igauņu avīzes Eesti Päevaleht un Postimees datiem vidējo igauņu tūristu var raksturot: katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot pa Igauniju katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot uz ārzemēm ārzemju ceļojumiem tiek dota priekšroka vasarā ja pagājušā gadā ceļojumu uz ārzemēm plānoja 28% iedzīvotāji, tad šogad 38% ceļojumiem uz ārzemēm priekšroku dod jaunieši vecumā grupā 15-24 ārzemju ceļojumu plānoja katrs otrais, bet pensionāru vidū tikai katrs ceturtais 44% pilsētnieku un 28% laucinieku vēlas doties uz ārvalstīm kļūst iecienītāki t.s. pakešu jeb standartizētie ceļojumi ģimenēm iecienītākie galamērķi - Zviedrija, Vācija populārākie ceļojuma galamērķi skolnieku grupām – Latvija, Lietuva, Čehija Pēc tūrisma firmas Impro datiem igauņiem vislielākā interese Latvijā saistās ar dabas pieminekļiem, mazpilsētām, Siguldas apkārtni un Rīgā – motormuzejs, Akvalandija, Zooloģiskais dārzs, Lido Krastmalas komplekss, Vecrīga un LNO. Galvenās tūristu grupas no Igaunijas ir biznesa cilvēki, individuālt

2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Šodien, 20. septembrī, Alta Capital Partners noslēdzis darījumu par Igaunijas piena pārstrādes un saldumu ražotāja Rubla un konfekšu un saldumu ražotāja Kalev akciju iegādi. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus).

Alta Capital Partners iegādājās šādus Kalev struktūrā esošos uzņēmumus - Kalev Paide Tootmine (piena produktu ražotājs), Kalev Jõhvi Tootmine (cepumu ražotājs), Kalev Chocolate Factory (vadošais šokolādes un konfekšu ražotājs), Vilma (cepumu ražotājs), Maiasmokk (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums), kā arī uzņēmumus Tere (piena produktu un siera produktu ražotājs) un Meieri Transport (piena savākšanas un piegādes uzņēmums), kuras kontrolē uzņēmums Rubla.Tere produktu klāstā ietilpst vairāk nekā 200 produktu. Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Norvēģu kompānija Orkla Foods kļuvusi par vienīgo igauņu šokolādes fabrikas Kalev akciju paketes īpašnieci, ziņo Igaunijas portāls ERR novosti.

4. maijā Orkla noslēgusi līgumu ar igauņu uzņēmējam Oliveram Krūdam piederošo Kalev Chocolate Factory. Saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, norvēģiem piederēs 100% Kalev akciju, ieskaitot rūpnīcu.

Kalev Chocolate Factory gada apgrozījums sasniedz 28 miljonus eiro, uzņēmumā strādā aptuveni 400 cilvēku.

Orkla Foods Fenno-Baltic izpilddirektors Klāss Jērans Hagstroms uzskata, ka pēc šī darījuma uzņēmums spēs paplašināt savu konditorijas izstrādājumu ražošanu Somijā un Baltijas valstīs.

Orkla jau kontrolē daļu Krievijas saldumu tirgus, kur tai pieder kompānija СладКо ar fabrikām Jekaterinburgā un Uļjanovskā. 2006. gadā Orkla iegādājās vairāk nekā 75% akciju lielā konditorejas fabrikā Pēterburgā.

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam strādājis ar neto apgrozījumu 2,459 miljonu eiro apmērā, kas bija par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

Taču pretēji peļņai gadu iepriekš, 2017./2018. finanšu gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījuma pieaugumu izdevies sasniegt, jo uzņēmums aktīvi īstenojis mārketinga aktivitātes un ieguvis jaunus klientus. Savukārt zaudējumi radušies, jo pārskata periodā palielinājās izejvielu cenas un darba spēka izmaksas, vienlaikus arī samazinājās darbinieku skaitam.

Uzņēmums atzīmē, ka 2018.gada 31.maijā tā pašu kapitāls bija negatīvs un tā īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 544 tūkstošiem eiro. SIA «Skrīveru saldumi» gan plāno turpināt darbību.

Uzņēmums izvērtējis faktorus produktivitātes paaugstināšanai un efektīvākai ražošanas izmaksu kontrolei. Saldumu ražotājs strādā pie jaunu produktu izveides, kurus plānots ieviest ražošanā tuvākajā nākotnē. Tāpat izstrādāts ilgtermiņa plāns, lai pakāpeniski segtu iepriekšējo gadu zaudējumus.

Igaunijas Kalev un Tere Food Groups iegāde Alta Capital Partners meitas uzņēmumam a/s Rīgas Piensaimnieks pavers lielākas eksporta iespējas.

Ekskluzīvā intervijā Db a/s Rīgas Piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsver, ka notikušais darījums ir apliecinājums tam, ka turpināsies piena pārstrādes nozares konsolidācija Baltijas mērogā, kurā aktīvu dalību ņem viņa vadītā kompānija un tās akcionāri.

Alta Capital Partners iegādājies 100% piena produktu ražotāju Kalev Paide Tootmine, 100% vadošo šokolādes un konfekšu ražotāja Kalev Chocolate Factory, 99,1% cepumu ražotāja Kalev Jõhvi Tootmine, 100% cepumu ražotāja Vilma, 81,26% sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Maias­mokk daļas, kā arī piena un siera produktu ražotāju Tere un piena savākšanas un piegādes uzņēmumu Meieri Transport, kurus kontrolē uzņēmums Rubla. Kalev Paide Tootmine kontrolē 65,6% Valmetek Invest, kas nodarbojas ar siera produktu ražošanu un izplatīšanu, daļas. Šī darījuma summa ir vairāk nekā 56 miljoni eiro (39,4 milj. Ls), savukārt Tere un Meieri pārdošanas cenu darījuma puses ir vienojušās neizpaust. Darījums tiks pilnībā noslēgts, saņemot Igaunijas Konkurences Padomes lēmumu. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus). Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties SIA Skrīveru saldumi ražošanas procesos.

Šajā reizē uzņēmumu apmeklējām Ēnu dienā, tādēļ kopā ar portāla žurnālisti un fotogrāfu ražotni apciemoja arī skolnieces Terēze Cēbele un Kristīne Tukre.

Uzņēmums Skrīveru saldumi ir dibināts 2005.gadā, tādēļ šajā gadā svin 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā kompānija ir ievērojami paplašinājusies, jo sākotnēji tika ražotas tikai gotiņas, taču tagad Skrīveru saldumos top vairāk nekā 100 veidu saldumi.

SIA Skrīveru saldumi ir ģimenes uzņēmums un Skrīveru ražotnē strādā vairāk nekā 50 cilvēki, stāsta filiāles vadītāja Dace Vītoliņa. Skrīveros ražo gan Skrīveru Gotiņas, gan visus šokolādes gardumus. Otra ražotne ir Lizumā, kur arī tiek ražotas konfektes Skrīveru Gotiņas. Pirktākie produkti uzņēmumā ir plūmes šokolādē, marcipāns šokolādē un konfektes Gotiņa.

Vienā novadā leģendāro piena konfekti – gotiņu – ražo divi uzņēmumi: SIA Skrīveru saldumi un SIA Skrīveru Pārtikas kombināts. Abi ražotāji nu sākuši cīņu par preču zīmi Skrīveru Gotiņa. Konfliktā iesaistās arī pašvaldība, raksta Diena.

Skrīveru pārtikas kombināts atsācis darbu pēc vairāku gadu ilgas klusēšanas. Tā tagadējais īpašnieks Aigars Lūsis cer atjaunot leģendārās rūpnīcas vārdu un atsākt saldumu ražošanu, bet, kamēr rit ēku sakopšanas darbi, piena konfekte, ko daudzi pazīst ar vārdu «gotiņa», top mājražošanas apstākļos.

Tajā pašā laikā nosaukumu Skrīveru gotiņa izmanto arī uzņēmums Skrīveru saldumi, kurš darbību uzsāka 2005. gadā – vienu gadu pēc tam, kad darbību pārtrauca Skrīveru Pārtikas kombināts. Skrīveru saldumi vadītāji, SIA Dimdiņi īpašnieki Iveta un Normunds Audziši, norādīja Dienai, ka lēma paplašināt darbību pēc tam, kad Skrīveru Pārtikas kombināts darbību pārtrauca, pieņemot darbā arī Skrīveru Pārtikas kombināta atlaistos darbiniekus. Iepriekš viņiem jau bija gotiņkonfekšu ražotne Lizumā, kas 2005. gadā tika paplašināta.

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

Laima uzskata, ka lielākais Igaunijas saldumu ražotājs Kalev ar apvainojumiem cenšas saglabāt savus patērētājus. Kalev pārmet Latvijas saldumu ražošanas uzņēmumam a/s Laima rūpniecisko spiegošanu, atsaucoties uz Kalev vadītāju Oliveru Krūdu, ziņo Äripäev. O. Krūda atzinis, ka Kalev plānojis pielīdzināt savas produkcijas cenas Eiropas tirgum un vēlāk veikt atlaižu kampaņu populārākajiem produktiem. «Man šķiet, ka Laimas vadība noskaidrojusi mūsu plānus un pielietojusi tieši tādu pašu taktiku,» sacījis O. Krūda. Laimas un Staburadzes valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis uzsver, ka prognozējot situāciju pirms iestājas ES, paredzēts, ka konkurence saasināsies arī starp vietējiem ražotājiem, kas jau gadiem strādā šajos tirgos. Sekmīgāk strādāšot tie, kuri savlaicīgi spēšot reaģēt uz tirgus konsolidāciju, kā arī samazināšot savas ražošanas pašizmaksas, lai piedāvātu saviem patērētājiem labvēlīgāku cenu. «Acīmredzot precīzās prognozes un mūsu panākumus Igaunijas tirgū Kalev vadība vērtē kā «rūpniecisko spiegošanu». Jāteic, ka mūsu konkurenti izvēlējušies spilgtu ieroci — publisku apvainojumu, lai saglabātu savu līdzšinējo patērētāju lojalitāti. Pieļauju, ka Igaunijas tirgū tas varētu būt zināmā mērā iedarbīgs,» atzīst J. Jonaitis. Februāra sākumā Laima par 7—25% procentiem pazemināja 30 savu produktu cenas Igaunijā. O. Krūda apgalvojis, ka Kalev nereaģēs uz Laimas paziņojumu par cenu pazemināšanu daudziem produktiem. Viņš pārliecināts, ka vairums Igaunijas pircēju tāpat priekšroku dos Kalev produkcijai, un cenu pazemināšana ir viltīgs gājiens, kā pievērst mediju uzmanību. A/s «Laima» 2003. gada otrajā pusē Igaunijā pilnībā reorganizēja produkcijas izplatīšanas sistēmu, ieviešot tiešo piegāžu sistēmu. Rezultāts -— būtiski samazinātas produkcijas izplatīšanas izmaksas, ievērojami uzlabota produkcijas izplatība un nostiprinātas pozīcijas Igaunijas tirgū.

21. novembrī, apmierinot Alta Capital Partners filiāles Alta Food prasību, Harju apgabala tiesa uzlikusi arestu saldumu ražotāja AS Kalev aktīviem. Prasība tiesā iesniegta saistībā ar akciju pārdošanas darījumu, kas parakstīts 2007. gadā, ziņo BBN.

Parakstītais darījums ļauj Alta Foods vienpusīgi atteikties no AS Kalev akciju pirkšanas saistībā ar strauji pasliktinošos situāciju finanšu tirgos. Šādā gadījumā Alta Foods nav jāmaksā nekādas soda naudas, jo iemesls ir objektīvs, ņemot vērā globālā tirgus attīstību.

AS Kalev biržā norāda, ka par aktīvu arestu esot uzzināts tikai caur presi, un nekādi dokumenti no tiesas pagaidām neesot saņemti. Līdz ar to AS Kalev šo jautājumu varēs izskatīt un savu viedokli paust tikai pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas lēmumu.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

No šī gada 11. jūnija Kalev Chocolate Factory izpilddirektors Maits Nilsons pametīs savu amatu, tāpēc kompānija uzsākusi jauna vadītāja meklējumus, ziņo BBN.

Līdz jaunais izpilddirektors tiks atrasts Kalev vadītāja krēslā sēdīsies pašreizējais kompānijas valdes loceklis Marko Kaha.

M. Nilsons Kalev sāka strādāt 2005. gadā kā ražošanas vadītājs. Pēc kompānijas restrukturizācijas viņš kļuva par Kalev valdes locekli.

Kalev Chocolate Factory ir lielākais saldumu ražotājs Igaunijā. Kompānija nodarbina aptuveni 400 darbiniekus un gadā apgroza aptuveni 28 miljonus eiro.

Šā gada maijā Kalev nonāca starptautiskās kompānijas Orkla īpašumā un kļuva par vienu nu Orkla Foods Nordic uzņēmumiem.

Igauņu saldumu ražotājs Kalev arī šā gada augustā un septembrī bijis Baltijas šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu tirgus līderis, ziņo bbn.

Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem Kalev tirgus daļa apjoma ziņā palielinājusies par 0.6 un apgrozījuma ziņā par 0.8 procentu punktiem līdz attiecīgi līdz 15.5% un 13.9%.

Kalev mārketinga un pārdošanas vadītāja Monika Heinrāde (Monika Heinrand) sacījusi, ka Kalev tirgus daļa palielinājusies, pateicoties apjoma un apgrozījuma pieaugumam Latvijā.

Kalev galvenokārt eksportē produktus uz Latviju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm un Krieviju.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jau pieredzējuši uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Papildus garantija sniedz drošību un pārliecību par ieguldījumu, norāda Kristīne Murjāne, SIA Skrīveru saldumi mārketinga vadītāja, piebilstot, ka iegādātie ExpertBook sērijas datori pilnībā attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Mēs esam ļoti apmierināti, jo, salīdzinot ar citiem ražotājiem, ASUS iekārtas ir gan konkurētspējīgas, gan arī cenas ziņā pieejamas, norāda K.Murjāne.

Atrod piemērotu modeli katram

Šobrīd esam iegādājušies desmit ExpertBook sērijas datorus, stāsta K.Murjāne. “Izvēloties datorus ikdienas darbam, mūsu prioritāte bija ilgmūžīgi modeļi ar trīs gadu garantiju, tāpēc lēmām par labu astoņu ExpertBoook B1 un viena ExpertBoook B5 iegādei. Ar šiem datoriem ikdienā strādā mūsu darbinieki, kuri iekārtas izmanto gan biroja vajadzībām, piemēram e-pastu sūtīšanai un dokumentu apstrādei, gan lieto tās arī ražošanas cehā, kur datori pakļauti būtiskai vides ietekmei. Šī iemesla dēļ īpaši augstu vērtējam to, ka visas Expertbook sērijas ierīces ir aprīkotas ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem,” atzīmē K.Murjāne, kura pati ikdienā strādā ar ExpertBook B9.