Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Norvēģu kompānija Orkla Foods kļuvusi par vienīgo igauņu šokolādes fabrikas Kalev akciju paketes īpašnieci, ziņo Igaunijas portāls ERR novosti.

4. maijā Orkla noslēgusi līgumu ar igauņu uzņēmējam Oliveram Krūdam piederošo Kalev Chocolate Factory. Saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, norvēģiem piederēs 100% Kalev akciju, ieskaitot rūpnīcu.

Kalev Chocolate Factory gada apgrozījums sasniedz 28 miljonus eiro, uzņēmumā strādā aptuveni 400 cilvēku.

Orkla Foods Fenno-Baltic izpilddirektors Klāss Jērans Hagstroms uzskata, ka pēc šī darījuma uzņēmums spēs paplašināt savu konditorijas izstrādājumu ražošanu Somijā un Baltijas valstīs.

Orkla jau kontrolē daļu Krievijas saldumu tirgus, kur tai pieder kompānija СладКо ar fabrikām Jekaterinburgā un Uļjanovskā. 2006. gadā Orkla iegādājās vairāk nekā 75% akciju lielā konditorejas fabrikā Pēterburgā.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

No šī gada 11. jūnija Kalev Chocolate Factory izpilddirektors Maits Nilsons pametīs savu amatu, tāpēc kompānija uzsākusi jauna vadītāja meklējumus, ziņo BBN.

Līdz jaunais izpilddirektors tiks atrasts Kalev vadītāja krēslā sēdīsies pašreizējais kompānijas valdes loceklis Marko Kaha.

M. Nilsons Kalev sāka strādāt 2005. gadā kā ražošanas vadītājs. Pēc kompānijas restrukturizācijas viņš kļuva par Kalev valdes locekli.

Kalev Chocolate Factory ir lielākais saldumu ražotājs Igaunijā. Kompānija nodarbina aptuveni 400 darbiniekus un gadā apgroza aptuveni 28 miljonus eiro.

Šā gada maijā Kalev nonāca starptautiskās kompānijas Orkla īpašumā un kļuva par vienu nu Orkla Foods Nordic uzņēmumiem.

Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.

Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Wealth Management plāno reorganizēt slēgto ieguldījumu fondu Nekustamā īpašuma fonds, lai tas varētu pārņemt problēmīpašumus un tos attīstīt.

Par to paredzēts lemt 18. martā plānotajā fonda ieguldītāju akcionāru sapulcē, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga un apliecināja SEB Bankā.

SEB uzskata, ka tuvāko 2 gadu laikā būs iespējams iegādāties aktīvus par cenām, kas atradīsies zem to ilgtermiņa vērtības, un kurus nākotnē, kad ekonomika būs atveseļojusies, būs iespējams pārdot ar vēlamo pelņu. Tādējādi galvenās izmaiņas fonda darbībā paredz koncentrēties uz problēmīpašumu (piespiedu pārdošanā esošie īpašumi) iegādi, mezzanine finansējums (aizdevums ar līdzdalību kapitālā) un ieguldījumiem kapitāla sabiedrībās. Problēmīpašumu iegāde, uz kuru koncentrēsies fonds, ir aktīvi, kuru problēma nav saistīta ar pašu īpašumu (nepareiza, neatļauta būvniecība, nepiemērota atrašanās vieta utt.), bet gan ar to, ka aktīva īpašnieks ir spiests tos pārdot. Šādus aktīvus fonds plāno iegādāties no finanšu institūcijām, no īpašniekiem, kuri savus aktīvus spiesti pārdot dēļ pārāk liela aizņemtā kapitāla, izsolēs, kā arī no citiem pārdevējiem, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nav spējīgi turēt šos aktīvus. Jau šobrīd esošajam fondam ir piedāvāti objekti par cenu, kas ir zem būvniecības izmaksām, līdz ar to sagaidām, ka piedāvājumu skaits nākotnē palielināsies, un būs iespēja izvēlēties labus aktīvus.

Ja Ukraina nenorēķināsies par dabasgāzi līdz šī gada 7. martam, Krievijas premjers Vladimirs Putins atkal piedraudējis ar gāzes atslēgšanu.

Par to ziņo newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins izrādījis lielu satraukumu par ukraiņu bruņotās specvienības rīcību, ieņemot nacionālo akciju sabiedrību Naftogaz. Turklāt Putins vēl izdzirdējis, ka nemiernieki, iespējams, arestējuši Ukrainas teritorijā esošo dabasgāzi, pret ko viņš nevarējis palikt vienaldzīgs. «Ja Ukraina visu šo nekārtību rezultātā nenorēķināsies par saņemto dabasgāzi līdz 7. martam, būsim spiesti dabasgāzes padevi atkal pārtraukt gan pašai Ukrainai, gan Eiropas dabasgāzes lietotājiem, kas dabasgāzi saņem caur šo valsti,» tā V. Putins. Vienlaikus viņš izteicies, ka notikumi ap Naftogaz kārtējo reizi liek apšaubīt Ukrainas kā enerģētisko projektu partnera uzticamību.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

Spānijas policijai izdevies notvert krāpnieku grupējumu, kuri izmantoja internetu, lai pārdotu parastas automašīnas, kas bija pārveidotas tā, lai līdzinātos luksusa modeļiem, ziņo AFP. Policija Valensijā arestējusi vairākus cilvēkus un konfiscējusi automašīnas - viltotus Ferrari un Aston Martin.

Krāpnieki, izmantojot stikla šķiedru, pārveidojuši automašīnas, kuras pēc tam pārdevuši tiešsaistē par krietni zemāku cenu, nekā citām atbilstošo zīmolu automašīnām tirgū.

Policija pārmeklējusi divas garžās, kur notikušas automašīnu pārvērtības. Tā arestējusi astoņus cilvēkus, kuri tiek turēti aizdomās par spēkratu pārveidošanu un pārdošanu, kā arī konfiscējusi 19 automašīnas - 17 viltotus Ferrari un 2 Aston Martin imitācijas.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Igaunijas lielākais saldumu ražotājs Kalev savu finanšu gadu beidzis ar 113 miljonu Igaunijas kronu (5.07 miljonu latu) lielu peļņu, kuru galvenokārt veido Iegūtā kompensācija no Alta Capital, ziņo BBN.

Peļņu Kalev nodrošināja saņemtā kompensācija no kompānijas Alta Capital, kura piekrita pārpirkt Kalev no Igaunijas uzņēmēja Olivera Krūdas (Oliver Kruuda) un citiem uzņēmuma akcionāriem, taču galu galā to neizdarīja.

Alta Capital bija solījusi saldumu ražotāja Kalev un piena pārstrādes uzņēmuma Tere pārpirkšanu pabeigt šī gada maijā, taču nespēja nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Kalev 2007./2008. finanšu gada apgrozījums sasniedza 1.3 miljardus kronu (58.4 miljonus latu), kas ir par 44% vairāk nekā kompānijas 2006./2007. finanšu gadā.

Igauņu saldumu ražotājs Kalev arī šā gada augustā un septembrī bijis Baltijas šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu tirgus līderis, ziņo bbn.

Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem Kalev tirgus daļa apjoma ziņā palielinājusies par 0.6 un apgrozījuma ziņā par 0.8 procentu punktiem līdz attiecīgi līdz 15.5% un 13.9%.

Kalev mārketinga un pārdošanas vadītāja Monika Heinrāde (Monika Heinrand) sacījusi, ka Kalev tirgus daļa palielinājusies, pateicoties apjoma un apgrozījuma pieaugumam Latvijā.

Kalev galvenokārt eksportē produktus uz Latviju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm un Krieviju.

15. janvāra rītā Igaunijas kompānija Elveso pārtraukusi ūdens apgādi saldumu ražotājam Kalev. Latvijas saldumu ražotāja AS Laima konkurents Igaunijā ilgstoši nebija maksājis rēķinus par ūdensapgādi, ziņo BBN.

Elveso pārstāvis Tomass Heinaru (Toomas Heinaru) norādījis, ka Kalev neizrāda ne mazāko iniciatīvu, lai nomaksātu parādu un atrisinātu problēmu. "Viņi [Kalev] nav ar mums kontaktējušies nedz šorīt, nedz vakar vakarā," skaidro T. Heinaru.

Kalev pārstāve Karina Lēmete (Karin Leemet) apgalvojusi, ka uzņēmumā turpinās ražošana. "Mēs bez ūdens varam turpināt ražošanu kaut vai bezgalīgi, taču mēs dabūsim ūdeni citur," sacījusi K. Lēmete.

Kalev kopējā parāda summa kompānijai Elveso bija 0.83 miljonus kronu (37.3 tūkst. latu), no tās 0.45 miljonus kronu (20 tūkst. latu) uzņēmums samaksāja 14. janvārī.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Itālijas finanšu policija arestējusi aktīvus kopumā 73.3 miljonu eiro vērtībā bankās Dexia un Bank of Amreica (BoA) saistībā ar iespējamu krāpšanas gadījumu Apūlijas reģionā, Itālijā, ziņo Business Week.

Valsts finanšu policija patlaban izmeklē radušos zaudējumus, kas saistīti ar Apūlijas obligāciju pārdošanu 2003. un 2004. gadā 870 miljonu eiro vērtībā. Prokurors norāda, ka bankas maldinājušas pašvaldību attiecībā uz darījuma ekonomiskajām priekšrocībām un slēpa to izmaksas. Līdz ar to prokurors arī lūdzis BoA liegt Itālijas pašvaldību finansējumu turpmāko divu gadu laikā.

Apūlijas reģions pievienojas vairāk nekā 519 citām Itālijas pašvaldībām, kurām, pēc prokurora domām, banku maldināšanas dēļ radušies zaudējumi kopumā 990 miljonu eiro vērtībā.

Milānā prokurori jau pērn aprīlī arestēja aktīvus četrās bankās, ieskaitot JPMorgan Chase & Co., kā arī UBS. Tiesas noklausīšanās sākās šomēnes.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Uzņēmumam Kalev, kas pieder Oliveram Krūdam, pēc Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmuma būs jāatmaksā 103 miljoni igauņu kronu (4.6 miljoni latu) investīciju kompānijai Alta Capital, kas tika iemaksāti kā priekšapmaksa pārtikas ražotāja iegādei, raksta Postimees.

Kalev, kas tagad jau ir a/s Luterma, maksās Alta Capital ne tikai minēto priekšapmaksu par nenotikušu darījumu, bet arī procentus. Tiesas lēmums nav apstrīdams.

Uzņēmums Alta Capital Partners bija iecerējuši iegādāties pārtikas ražotāju Kalev un a/s Tere. 2008. gada februārī kompānija samaksāja priekšapmaksu, taču līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu kompānijai radās problēmas ar darījuma finansēšanu. Kalev, izmantojot situāciju, atteicās turpināt pārrunas.

Pārdošanas apjoma un tirgus daļas pieaugums palielinājis Igaunijas saldumu ražotāja AS Kalev pārdošanas ieņēmumus par 11%, un kompānija 2011. gadā nopelnījusi 618 tūkstošus eiro, vēsta baltic-course.com.

2010. gadā Kalev zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro.

Kalev apgrozījums 2011. gadā audzis par gandrīz 11% līdz 28,8 miljoniem eiro.

Kompānija pārdevusi 5000 tonnas saldumu, kas ir par 425 tonnām vairāk nekā 2010. gadā.

54% no pārdošanas apjomiem bijušas konfektes un 33% - šokolādes batoniņi.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?