Šodien, 20. septembrī, Alta Capital Partners noslēdzis darījumu par Igaunijas piena pārstrādes un saldumu ražotāja Rubla un konfekšu un saldumu ražotāja Kalev akciju iegādi. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus).

Alta Capital Partners iegādājās šādus Kalev struktūrā esošos uzņēmumus - Kalev Paide Tootmine (piena produktu ražotājs), Kalev Jõhvi Tootmine (cepumu ražotājs), Kalev Chocolate Factory (vadošais šokolādes un konfekšu ražotājs), Vilma (cepumu ražotājs), Maiasmokk (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums), kā arī uzņēmumus Tere (piena produktu un siera produktu ražotājs) un Meieri Transport (piena savākšanas un piegādes uzņēmums), kuras kontrolē uzņēmums Rubla.Tere produktu klāstā ietilpst vairāk nekā 200 produktu. Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Norvēģu kompānija Orkla Foods kļuvusi par vienīgo igauņu šokolādes fabrikas Kalev akciju paketes īpašnieci, ziņo Igaunijas portāls ERR novosti.

4. maijā Orkla noslēgusi līgumu ar igauņu uzņēmējam Oliveram Krūdam piederošo Kalev Chocolate Factory. Saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, norvēģiem piederēs 100% Kalev akciju, ieskaitot rūpnīcu.

Kalev Chocolate Factory gada apgrozījums sasniedz 28 miljonus eiro, uzņēmumā strādā aptuveni 400 cilvēku.

Orkla Foods Fenno-Baltic izpilddirektors Klāss Jērans Hagstroms uzskata, ka pēc šī darījuma uzņēmums spēs paplašināt savu konditorijas izstrādājumu ražošanu Somijā un Baltijas valstīs.

Orkla jau kontrolē daļu Krievijas saldumu tirgus, kur tai pieder kompānija СладКо ar fabrikām Jekaterinburgā un Uļjanovskā. 2006. gadā Orkla iegādājās vairāk nekā 75% akciju lielā konditorejas fabrikā Pēterburgā.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

21. novembrī, apmierinot Alta Capital Partners filiāles Alta Food prasību, Harju apgabala tiesa uzlikusi arestu saldumu ražotāja AS Kalev aktīviem. Prasība tiesā iesniegta saistībā ar akciju pārdošanas darījumu, kas parakstīts 2007. gadā, ziņo BBN.

Parakstītais darījums ļauj Alta Foods vienpusīgi atteikties no AS Kalev akciju pirkšanas saistībā ar strauji pasliktinošos situāciju finanšu tirgos. Šādā gadījumā Alta Foods nav jāmaksā nekādas soda naudas, jo iemesls ir objektīvs, ņemot vērā globālā tirgus attīstību.

AS Kalev biržā norāda, ka par aktīvu arestu esot uzzināts tikai caur presi, un nekādi dokumenti no tiesas pagaidām neesot saņemti. Līdz ar to AS Kalev šo jautājumu varēs izskatīt un savu viedokli paust tikai pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas lēmumu.

No šī gada 11. jūnija Kalev Chocolate Factory izpilddirektors Maits Nilsons pametīs savu amatu, tāpēc kompānija uzsākusi jauna vadītāja meklējumus, ziņo BBN.

Līdz jaunais izpilddirektors tiks atrasts Kalev vadītāja krēslā sēdīsies pašreizējais kompānijas valdes loceklis Marko Kaha.

M. Nilsons Kalev sāka strādāt 2005. gadā kā ražošanas vadītājs. Pēc kompānijas restrukturizācijas viņš kļuva par Kalev valdes locekli.

Kalev Chocolate Factory ir lielākais saldumu ražotājs Igaunijā. Kompānija nodarbina aptuveni 400 darbiniekus un gadā apgroza aptuveni 28 miljonus eiro.

Šā gada maijā Kalev nonāca starptautiskās kompānijas Orkla īpašumā un kļuva par vienu nu Orkla Foods Nordic uzņēmumiem.

Pēc abpusējas vienošanās ar uzņēmumu akcionāriem 1. aprīlī a/s Laima un a/s Staburadze valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš beidzis pildīt savus amata pienākumus.

Kā liecina uzņēmumu paziņojums, tuvākie Normunda Ozoliņa profesionālās dzīves plāni nav saistīti ar NP Confectionary AB grupas uzņēmumiem.

Līdz jauna valdes priekšsēdētāja ievēlēšanai, valdes priekšsēdētāja funkcijas pagaidām pildīs valde, uzsver Laimas un Staburadzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Daumants Vītols.

Nākamnedēļ plānota Laimas un Staburadzes valdes sēde, kur, iespējams, tiks skatīts jautājums par jaunu valdes priekšsēdētāju, informē kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.

Latvijas saldumu un piena produktu lielākie ražotāji – Laima un Rīgas piena kombināts saķīvējušies par preču zīmju piederību. RPK pauž, ka Laimai piederošās preču zīmes reģistrējis labu nodomu vadīts.

Saldumu ražotāja a/s Laima Rīgas apgabaltiesā iesniegusi prasību pret a/s Rīgas piena kombināts, jo tas kā piena produktu un bezalkoholisko dzērienu preču zīmes piereģistrējis konfekšu Miks, Vāverīte, Serenāde, Lācītis, Sarkanā Magone, Rudzupuķe, Hooper preču zīmes. Laima šīs preču zīmes reģistrējusi konfektēm, šokolādēm, konditorejas izstrādājumiem.

emLaima/em un emRīgas piena kombināts/em uz kara takas

RPK sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimševiča Db.lv pauda, ka uzņēmums vēlējies pasargāt Latvijā populāras preču zīmes no agresīviem ārvalstu tirgus spēlētājiem, kas nesen it kā esot atklājuši, ka iecerējuši burtiski iekarot Latvijas saldējuma tirgu.

Zvērināts advokāts Māris Miķelsons sola vērsties tiesā ar sūdzību pret Laimas un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi un uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Ritu Voronokovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu izplatīšanu.

Tiesas draudi uzņēmumam esot gadījumā, ja R. Gulbis un R. Voronkova neatsauks 17. jūnijā masu medijiem sniegto informāciju par reiderisma mēģinājumu, kas vēsrts pret Laimu, Staburadzi un citiem NP Foods grupas uzņēmumiem.

Kā iepriekš informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Olivers Krūda (Oliver Kruuda), kurš bija vakar, 20. septembrī, pārdotās Igaunijas kompānijas Kalev lielākais akciju īpašnieka, apgalvo, ka turpmāk viņš centīsies attīstīt pats savu mediju biznesu, raksta Igaunijas laikraksts Aripaev.

Kompāniju Kalev pārdeva investīciju kompānijai Altia Capital Partners. Tagad bijušais Kalev īpašnieks O. Krūda plāno uzsākt jaunu biznesu, un dibināt savu ziņu aģentūru, un ziņu portālu zem nosaukuma kalev.ee.

O. Krūda intervijā pastāstījis, ka saredz vairākus trūkumus jau esošajās Igaunijas ziņu aģentūrās, kurus kalev.ee aizpildīs. "Mēs lasītājus nepiesaistīsim ar virsrakstiem," saka. O. Krūda.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

15. janvāra rītā Igaunijas kompānija Elveso pārtraukusi ūdens apgādi saldumu ražotājam Kalev. Latvijas saldumu ražotāja AS Laima konkurents Igaunijā ilgstoši nebija maksājis rēķinus par ūdensapgādi, ziņo BBN.

Elveso pārstāvis Tomass Heinaru (Toomas Heinaru) norādījis, ka Kalev neizrāda ne mazāko iniciatīvu, lai nomaksātu parādu un atrisinātu problēmu. "Viņi [Kalev] nav ar mums kontaktējušies nedz šorīt, nedz vakar vakarā," skaidro T. Heinaru.

Kalev pārstāve Karina Lēmete (Karin Leemet) apgalvojusi, ka uzņēmumā turpinās ražošana. "Mēs bez ūdens varam turpināt ražošanu kaut vai bezgalīgi, taču mēs dabūsim ūdeni citur," sacījusi K. Lēmete.

Kalev kopējā parāda summa kompānijai Elveso bija 0.83 miljonus kronu (37.3 tūkst. latu), no tās 0.45 miljonus kronu (20 tūkst. latu) uzņēmums samaksāja 14. janvārī.

Igaunijas lielākais saldumu ražotājs Kalev savu finanšu gadu beidzis ar 113 miljonu Igaunijas kronu (5.07 miljonu latu) lielu peļņu, kuru galvenokārt veido Iegūtā kompensācija no Alta Capital, ziņo BBN.

Peļņu Kalev nodrošināja saņemtā kompensācija no kompānijas Alta Capital, kura piekrita pārpirkt Kalev no Igaunijas uzņēmēja Olivera Krūdas (Oliver Kruuda) un citiem uzņēmuma akcionāriem, taču galu galā to neizdarīja.

Alta Capital bija solījusi saldumu ražotāja Kalev un piena pārstrādes uzņēmuma Tere pārpirkšanu pabeigt šī gada maijā, taču nespēja nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Kalev 2007./2008. finanšu gada apgrozījums sasniedza 1.3 miljardus kronu (58.4 miljonus latu), kas ir par 44% vairāk nekā kompānijas 2006./2007. finanšu gadā.

Igauņu saldumu ražotājs Kalev arī šā gada augustā un septembrī bijis Baltijas šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu tirgus līderis, ziņo bbn.

Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem Kalev tirgus daļa apjoma ziņā palielinājusies par 0.6 un apgrozījuma ziņā par 0.8 procentu punktiem līdz attiecīgi līdz 15.5% un 13.9%.

Kalev mārketinga un pārdošanas vadītāja Monika Heinrāde (Monika Heinrand) sacījusi, ka Kalev tirgus daļa palielinājusies, pateicoties apjoma un apgrozījuma pieaugumam Latvijā.

Kalev galvenokārt eksportē produktus uz Latviju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm un Krieviju.

Tirdzniecībai atvēlētajās platībās Jelgavā daudzviet nomnieki mainās bieži. Rodas jaunas tirgotavas, vecās dažādu iemeslu dēļ tiek slēgtas. Decembrī savu garšvielu veikalu atvēra Inna un Uvis Legzdiņi. Specifiskā joma – garšvielu tirdzniecība – viņus nebiedē, raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Tā kā Uvis 15 gadu nostrādājis banku sektorā, biznesa risku novērtēšana viņam nav sveša.

«Uz papīra jebkuru uzņēmumu var viegli radīt un viegli nogremdēt,» secina Uvis, atzīstot, ka īstās problēmas redzēs ikdienas darbībā.Tomēr Legzdiņus nebiedē jautājumi par veikala šauro specializāciju, saimnieki ir pārliecināti, ka arī Jelgavā un tās apkārtnē netrūkst cilvēku, kas aizraujas ar ēdienu gatavošanu un labprāt izmēģina jaunas garšas nianses.

Viņi spriež, ka iemeslus, lai neko nesāktu darīt, var atrast vienmēr, un ir apņēmušies iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar plašo garšaugu pasauli.

Igaunijas kompānijas Kalev un Tere Food sāks sarunas ar citiem potenciālajiem pircējiem, jo darījums ar Alta Capital Partners ir atcelts, raksta Dienas bizness.

Tagad būšot iespējams sākt sarunas par Kalev un Tere Food pārdošanu citiem interesentiem, norādījis Krūda. Tomēr Alta Capital Partners paziņojis — lai gan darījums cietis neveiksmi, investīciju fondam joprojām esot interese par Kalev un Tere Food Groups iegādi un tas cer panākt jaunu vienošanos.

"Durvis Alta vēl aizvien būs atvērtas, taču viņi kompensēs mūsu izdevumus," Krūdas teikto citē Bloomberg. Saskaņā ar sākotnējo vienošanos par darījuma atsaukšanu Alta Capital Partners maksās kompensāciju 140.8 milj. EEK (6.3 milj. latu) apmērā.

Uzņēmumam Kalev, kas pieder Oliveram Krūdam, pēc Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmuma būs jāatmaksā 103 miljoni igauņu kronu (4.6 miljoni latu) investīciju kompānijai Alta Capital, kas tika iemaksāti kā priekšapmaksa pārtikas ražotāja iegādei, raksta Postimees.

Kalev, kas tagad jau ir a/s Luterma, maksās Alta Capital ne tikai minēto priekšapmaksu par nenotikušu darījumu, bet arī procentus. Tiesas lēmums nav apstrīdams.

Uzņēmums Alta Capital Partners bija iecerējuši iegādāties pārtikas ražotāju Kalev un a/s Tere. 2008. gada februārī kompānija samaksāja priekšapmaksu, taču līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu kompānijai radās problēmas ar darījuma finansēšanu. Kalev, izmantojot situāciju, atteicās turpināt pārrunas.

Pārdošanas apjoma un tirgus daļas pieaugums palielinājis Igaunijas saldumu ražotāja AS Kalev pārdošanas ieņēmumus par 11%, un kompānija 2011. gadā nopelnījusi 618 tūkstošus eiro, vēsta baltic-course.com.

2010. gadā Kalev zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro.

Kalev apgrozījums 2011. gadā audzis par gandrīz 11% līdz 28,8 miljoniem eiro.

Kompānija pārdevusi 5000 tonnas saldumu, kas ir par 425 tonnām vairāk nekā 2010. gadā.

54% no pārdošanas apjomiem bijušas konfektes un 33% - šokolādes batoniņi.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Saldumu ražotājas Laima, kā arī pārējo NP Foods piederošo uzņēmumu pārdošana norvēģu koncernam Orkla ir globalizācijas procesu rezultāts, kas nozīmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas uzņēmumiem ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

«Tendence, ka Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti, ir globalizācijas sekas, jo ienāk investori, kurus interesē tirgus daļas. Arī šajā gadījumā skaidrs, ka norvēģi pērk tirgus daļu, jo viņus neinteresē Laimas vecās ražošanas ēkas. Investori pērk uzņēmumus, kuri nav sadrumstaloti, un šajā gadījumā visi minētie Latvijas zīmoli ir ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju. Labāk, lai pārdot tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» sacīja Gulbe.

Viņa arī prognozēja, ka Laimai un pārējiem grupas uzņēmumiem notikušais darījums «nāks tikai par labu». Savukārt Latvijas tirgū paliks nišas saldumu ražotāji, kuru starpā konkurence aizvien palielināsies.