Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

Kādreizējais finanšu pasaules gigants Lehman Brothers pavēstījis par savu iziešanu no bankrota aizsardzības procedūras. Turpmākajos gados kompānijas pamatnodarbošanās būs naudas atmaksas kreditoriem un investoriem.

Lehman Brothers, kuras sabrukums 2008. gada septembrī tiek uzskatīs par pasaules finanšu krīzes augstāko punktu, izmaksas kreditoriem uzsāks šā gada 17. aprīlī. Kopumā Lehman Brothers plāno izmaksāt 65 miljardus ASV dolāru, bet aprīlī kreditori saņems pirmos 10 miljardus, vēsta Reuters.

Iziešana no bankrota aizsardzības arī nozīmē, ka kompānija drīks izpārdot sev atlikušos aktīvus un šo naudu izdalīt saviem kreditoriem. Kompānija turpinās darboties ēkā Manhetenā, kur tā atradās pirms bankrota, tomēr vairs neaizņems tik plašas telpas.

Kā norāda kompānijas pārstāvji, tad pašlaik Lehman Brothers ir lielāka rīcības brīvība – tai vairs nav jālūdz tiesas atļauja, par katru aktīva pārdošanas darījumu.

Balss pasta ziņa, iespējams, varēja izglābt Lehman Brothers, ja vien miljardieris Vorens Bafets (Warren Buffett) mācētu rīkoties ar to, ziņo Telegraph.

V. Bafets atzina, ka pirms Lehman Brothers bankrota ar viņu sazinājās Barclays banka ar lūgumu atbalstīt Lielbritānijas banku Lehman Brothers pirkšanā.

Izrādās, ka tikai pēc desmit mēnešiem V. Bafets sapratis, ka Barclays bankas izpilddirektors Bobs Dimonds (Bob Diamond) uz viņa mobilo telefonu bija nosūtījis balss ziņu ar šo informāciju.

Volstrīta burtiski «uzkārās» pēc tam, kad par bankrotu paziņoja ASV ceturtā lielākā banka Lehman Brothers. Tik krasu reakciju biržas nebija piedzīvojušas kopš 2001. gada 11. septembra terora akta dienas ASV. Pasaules ekonomikā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Milzīgie finanšu kompānijas Lehman Brothers parādi ir noveduši kompāniju līdz pilnīgam izmisumam. Lai norēķinātos ar kreditoriem, uzņēmums interneta izsoļu vietnē eBay pārdod priekšmetus ar korporatīvo simboliku - T-kreklus, lietussargus, kaklasaites u.c., raksta slon.ru.

Eksperti uzskata, ka diez vai tas palīdzēs kompānijai - lai izlīstu no parādiem, uzņēmumam vajadzētu apģērbt visus Ķīnas iedzīvotājus.

Lehman Brothers kopējie parādi bijuši bankrota paziņošanas brīdī, bija 613 miljardi dolāru. Tagad kompānijas parāds ir samazinājies un ir 250 miljardi dolāru.

Piemiņas lietu izsole notiks vismaz mēnesi un cenas ir pieņemamas. Piemēram, T-krekls maksā no 10 - 20 dolāriem, kaklasaite - 35 dolāri. Pildspalvu pāri var iegādāties par 6.75 dolāriem. Lehman Brothers plāno atvērt firmas veikalu Ņujorkā, Manhetenā, lai izpārdotu suvenīrus.

Lai nosegtu parādus, uzņēmumam būtu jāpārdod 2.5 miljardus T-kreklu, 1.4 miljardus kaklasaišu un 6.5 miljardus beisbola cepurīšu.

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Gadu pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers «sabrukuma», kompānija, kas pārskatīja tās maksātnespēju, sākusi pārstrukturizēt 900 hipotekāros aizdevumus, lai saglābtu 16 miljardu dolāru lielo nekustamā īpašuma portfeli, ziņo Wall Street Journal.

Nu jau bijušajā Lehman Brothers portfelī ir gan aizdevumi komercīpašumu projektiem, ieskaitot milzīgus daudzdzīvokļu namus un biroja ēkas, gan dažādiem privātmāju projektiem, piemēram, Maiami dzīvojamo ēku kompleksa kompozicionālais risinājums.

Veids, kā tiek veikta aizdevumu pārstrukturizācija, visticamāk, būs līdzīgs stratēģijai, kādu piekopj lielās ASV bankas, cīnoties ar savām aizdevumu un aktīvu problēmām. Atsevišķos gadījumos tie pat izsniegti jauni aizdevumi, vai pat pārpirkts hipotekārais kredīts, lai tikai palīdzētu esošajiem projektiem izdzīvot.

Lehman Brothers maksātnespējas administratora Alvarez & Marsal vadītājs Braiens Marsals (Bryan Marsal) norāda, ka patlaban nav labākais brīdis, lai kaut ko izdevīgi pārdotu, taču noskaņojums neesot pasīvs, un netiek gaidīts uz labākiem tirgus apstākļiem.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Pašreizējā krīze, kas piemeklējusi eirozonu var kļut par smagāku nekā pirms dažiem gadiem pieredzētā, kas sekoja pēc ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukuma. Tas var notikt tāpēc, ka Eiropas Savienībai (ES) nav mehānismu, lai izvairītos no krīzes izraisītiem, iespējamiem, banku nozares satricinājumiem, uzskata amerikāņu investors Džordžs Soross.

«Tagadējā krīze var kļūt ļaunāka nekā tā, kas sekoja pēc Lehman Brothers sabrukuma,» sarunā ar laikrakstu The New York Times pavēstījis Džordžs Soross, norādot, ka ES nav nepieciešamo mehānismu, kas tiktu galā ar nopietnu banku krīzi.

«Tāpēc šī problēma ir tik nopietna. Ir vajadzīga krīze, lai Eiropā rastos politiskā griba izveidot šādu mehānismu, taču joprojām nav izpratnes, ko šāda iestāde darītu,» klāsta Dž. Soross.

ES cīnoties ar parādu krīzi, pieaugušas bažas, ka varētu sabrukt kāda no bloka lielākajām bankām, kas izraisītu pamatīgu finanšu paniku, līdzīgu tai, kāda sekoja pēc pēc Lehman Brothers kraha 2008. gadā, raksta The New York Times.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Ernst & Young cieta klusu, kamēr banka Lehman Brothers mēģināja noslēpt savas finanšu nedienas no investoriem līdz tās sabrukumam, tiesā iesniegtā prasībā apgalvo Ņujorkas štata prokurori, ziņo telegraph.co.uk.

Šī prasība, ko otrdien iesniedzis Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo, kurš nākamajā mēnesī kļūs par štata gubernatoru, ir pirmā, kura apsūdz lielu grāmatvedības kompāniju par tās lomu finanšu krīzē.

Ernst & Young, viena no pasaules lielā četrinieka grāmatvedības firmām, kā tiek apgalvots, apstiprinājusi arvien biežāku grāmatvedības prakses Repo 105 izmantošanu.

Taču Ernst & Young savā paziņojumā akcentē: «Īsumā, Lehman bankrotu neizraisīja nekādi grāmatvedības jautājumi».

Saskaņā ar tiesai iesniegtajiem dokumentiem Ernst & Young nopelnījusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, veicot Lehman auditu laika posmā no 2001.gada līdz 2008.gadam.

Db piedāvā iepazīties ar audio ierakstu no lugas The Day That Lehman Died.

Leģendārās ceturtās lielākās ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots ir iedvesmojis režisoru, par šo pasaulei tik svarīgo brīdi, izveidot lugu BBC.

Drāmas nosaukums ir The Day That Lehman Died un tās režisors ir Metjū Solons (Matthew Solon).

Lugas pamatā ir 2008. gada 15. septembra notikumi, kad par bankrotu paziņoja Lehman Brothers, kā arī kā tas ietekmēja Pasaules ekonomiku, kurā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

ASV investīciju bankas Merrill Lynch bijušās amatpersonas dažus mēnešus pirms Lehman Brothers sabrukuma brīdinājušas ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisiju (SEC) un ASV centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par to, ka Lehman Brothers kļūdaini aprēķina savu likviditātes stāvokli, vēsta Financial Times.

Bijušie Merrill darbinieki ar atbildīgajām amatpersonām sazinājušies pēc tam, kad 2008.gada pirmajā ceturksnī Lehman publiskojusi likviditātes novērtējumu. Ar šiem cipariem Lehman partneriem un investoriem apliecinājusi, ka atrodas spēcīgākā pozīcijā nekā daži konkurenti. Savukārt bijušās Merrill amatpersonas norādījušas, ka, pēc viņu domām, Lehman aprēķini atšķiras no citu banku veiktajiem likviditātes aprēķiniem.

SEC šo informāciju atteikusies komentēt, norādot, ka atbildīgie cilvēki komisijā vairs nestrādā, savukārt FRS nevarot pārbaudīt, vai šāda saruna ar Merrill Lynch darbiniekiem ir notikusi.

Swedbank šodien paziņojusi par 1,3 miljardu Zviedrijas kronu (104 milj. Ls) lieliem vienreizējiem ieņēmumiem, kas saistīti ar līdzekļu atguvi pēc Lehman Brothers bankrota un ar labāku kredītu kvalitāti Baltijā un Austrumeiropā, raksta Reuters.

Kopumā Swedbank ziņo, ka 720 miljonus kronu (57,6 milj. Ls) tā ieguvusi saistībā ar pozitīvu darījumu par nelaimīgi bankrotējošās bankas Lehman Brothers īpašumu pārdošanu.

«Mēs esam ļoti laimīgi pēc tam, kad esam guvuši pozitīvu finansiālu rezultātu no mūsu aizdevumiem Lehman. Tas sniedz labumu gan pašai bankai, gan mūsu akcionāriem,» piebilst Swedbank galvenais riska menedžeris Gorans Bronners. Tāpat Swedbank paziņoja, ka janvārī un februārī bankas vienreizējie ieņēmumi no aizdevumu atgūšanas labākas kredītu kvalitātes dēļ Baltijā un citur Austrumeiropā lēšami 540 milj. kronu (43,2 milj. Ls) apmērā.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.