Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

A/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas Bizness iegāde ir tikai un vienīgi investīciju darījums, un septiņu gadu laikā plānots gūt peļņu, šonedēļ tikšanās laikā Luksemburgā personīgi apliecināja abu mediju īpašnieka: Roulendu ģimenes pārstāvis Džonatans Roulends.

«Mēs saņēmām piedāvājumu, kuru izskatījām un akceptējām – esam nolēmuši investēt caur fondu, kas fokusējas uz Baltiju, Latviju, medijiem,» skaidro Dž. Roulends.

Jau ziņots, ka pagājšnedēļ kļuva zināms, ka a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pastarpināti pilnībā pieder Roulandu ģimenei no Lielbritānijas.

Šīs ģimenes aizdevums pārvērsts akcijās un šobrīd tai pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētā Nedela S.A., kas savukārt ir abu kompāniju īpašniece. A/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pārdošanas darījums noslēdzās šī gada 3.jūlijā. Iepriekš abu kompāniju īpašnieks bija zviedru Bonnier Business Press.

G4S inkasatora formā saģērbies viltvārdis, kas labi zinājis bankas darbības specifiku, dažu minūšu laikā ticis pie trīs miljonu kronu (aptuveni 130 tūkst. Ls) liela laupījuma, raksta Postimees.

Šo pirmdien 10 no rīta Igaunijas SEB bankas Rapla filiālē ienācis G4S inkasatora formā ģērbies vīrietis, vērsies uzreiz pie atbildīgā bankas darbinieka un, pārmijot ar to dažas vispārīgas frāzes igauņu valodā, atstāja bankas filiāli ar viņam kā inkasatoram nodoto naudu.

Db jau rakstīja, ka G4S inkasatori piedzīvojuši nedienas arī Latvijā. Pērn decembrī tiem tikuši nolaupīti vairāk nekā 100 tūkst. Ls, vienu no G4S inkasatoriem nāvīgi sašaujot.

Toties Francijā inkasatori ar sīkumiem nekrāmējas. Tur kopš vakardienas jau policija meklē nozagtu inkasatoru mašīnu ar 11 miljoniem eiro, ziņo RIA Novosti. Tur Loomis firmas inkasatori no Banque de France Lionā izveduši 38 maisus naudas. Pēc tam inkasatori iegājuši savā ofisā, atstājot automašīna tikai šoferi. Kad viņi atgriezušies, auto jau bija pazudis. Vasarā līdzīgs gadījums noticis arī Krievijā, tur no Sberbankas inkasators Aleksandrs Šūrmanis nolaupīja 250 milj. rubļu (vairāk nekā 4 milj. Ls).

Vācijas centrālā banka mājup vedīs gandrīz 700 tonnas smagās zelta rezerves, kas tiek glabātas Ņujorkā un Parīzē, ziņo pasaules mediji.

Lai pārāk neatvieglotu darbu tiem, kas plāno iejaukties zelta stieņu pārvešanas gaitā, Vācijas Bundesbank neatklāj, kādā veidā un kad dārgmetāls tiks pārvests. Tomēr tiek paredzēts, ka no Francijas zelts tiks pārvietots kravas mašīnā, bet no ASV – ar vairākām lidmašīnām – ik reisā pārvedot no trīs līdz piecas tonnas zelta, lai metālu varētu apdrošināt.

Pašlaik zināms, ka zelta pārvešana paredzēta līdz 2020. gadam. No Francijas paredzēts pārvest 374 tonnas 12,5 kilogramus smagu zelta stieņu. Pašlaik dārgmetāls tik glabāts Banque de France, un tā jaunās mājas būs glabātuvē, kas atrodas ēkā pie Bundesbank. Tajā pašā laikā uz Bundesbank paredzēts repatriēt 300 tonnas Vācijai piederoša zelta, kas atrodas Ņujorkā. Kopumā Ņujorkā pašlaik glabājas 1500 tonnas vācu zelta.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Francijas valdība ir devusi zaļo gaismu pārtikas palīdzības labdarības organizācijām valsts trūkumcietējiem izsniegt tūkstošiem atsaukto gatavo maltīšu, kuru sastāvā ir zirga gaļa, ziņo thelocal.fr.

Francijas lielveikali, ieskaitot saldētās pārtikas gigantu Picard, atsaukuši tūkstošiem gatavo ēdienu, jo tajos ir zirga gaļa, nevis liellopa gaļa, kā norādīts patērētājiem.

Nevēloties redzēt, kā tonnām pārtikas nonāk atkritumos, trīs pārtikas palīdzības labdarības organizācijas - Restos du Coeur, Secours Populaire un Banque Alimentaire - izteica interesi izsniegt šo ēdienu nabadzīgajiem.

Šī iniciatīva saņēmusi atbalstu, kas nozīmē, ka pārtika pie trūkumcietējiem nonāks, bet pirms tam būs jāmaina uz tās esošā informācija, norādot, ka tā satur zirga gaļu.

Tomēr šobrīd pastāv jautājums, vai labdarības organizācijām pietiks līdzekļu, lai izsniegtu saldētos ēdienus, kuru transportēšanai nepieciešams speciāls autotransports.

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Pirmdien eiro vērtība samazinājās līdz vājākajam līmenim kopš 2015.gada marta, reaģējot uz ziņām par Itālijas premjerministra Mateo Renci atkāpšanos pēc sagrāves konstitucionālajā referendumā, raksta Bloomberg.

Vienotās valūtas vērtība saruka pret visām 16 lielākajām valūtām.

«Tirgus patlaban pret vides izmaiņām reaģē ātrāk,» norāda Banque Audi SA eksperts Janniks Nauds, piebilstot, ka atkal pastāv iespēja, ka eiro ar dolāru sasniegs paritāti. Varbūt tas nenotiks tagad uzreiz, taču tas ir reāli.

Eiro kritums sasniedza 1,1% līdz 1,0548 dolāriem. Pirms tam eiro vērtība samazinājās par 1,5% līdz 1,0506 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2015.gada marta.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Šodien kļuvis zināms, ka a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pastarpināti pilnībā pieder kādai «Roulandu ģimenei no Lielbritānijas», norādīja Dienas Biznesa valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks. Šīs ģimenes aizdevums pārvērsts akcijās un šobrīd tai pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētā Nedela S.A., kas savukārt ir abu kompāniju īpašniece.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Lielbritānijā dzīvojošajai Roulandu (Rowland) ģimenei pieder investīciju uzņēmums Blackfish Group, tāpat tā darbojas nekustamo īpašumu biznesā un šovasar dibinājusi banku Luksemburgā Banque Havilland, kas dibināta uz bankrotējušās Īslandes bankas Kaupthing Bank Luxembourg pamatiem.

Ģimenes īpašumu vērtība tiek lēsta 500 - 630 milj. GBP.

Independent raksta, ka Roulandu ģimenes galva ir Džonatans Roulands (Jonathan Rowling), kurš ir Lielbritānijā zināma nekustamā īpašuma biznesa darboņa Deivida Roulanda (David Rowland) dēls. Deivids Roulands, būdams metāllūžņu tirgotāja dēls, savu bagātību ir uzcēlis praktiski no nekā, savu pirmo miljonu nopelnot 23 gadu vecumā.

Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.

«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.

Dienas mediju grupas izdevniecības Dienas žurnāli izdevums Ilustrētā Junioriem uzsācis savas lietojumprogrammas tirgošanu Apple oficiālajā interneta veikalā iTunes.

Ilustrētā Junioriem lietojumprogrammā pieejams žurnāla arhīvs, kā arī jaunākie izdevuma numuri, tāpat ir iespējama arī žurnāla abonēšana elektroniski.

Jaunā lietojumprogramma izmantojama viedtālruņos Apple ražotajos iPhone un planšetdatoros iPad.

Tāpat ierīcēs, kas darbojas, izmantojot iOS operētājsistēmu, lasāma arī laikraksta Dienas Bizness un žurnāla Lietišķā Diena elektroniskās versijas, tāpat žurnāls 5Diena, kā arī laikraksts Diena un lietojumprogramma Dienas Zirnis.

Izdevniecība Dienas žurnāli izdod 13 žurnālus - Sestdiena, Dienas ēdieni, Playboy, Citādā pasaule, Ilustrētā Junioriem, Una, Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Pasaules Vēsture, Leģendas, Veselība, Mūsmājas, Dārza Pasaule un Dari Pats.

Pašā Vecrīgas sirdī, 13.gadsimta pirmajā pusē celtajā Rāmera tornī (Trokšņu, 13) kopš šā gada marta durvis vēris pasaulē populārais escape quest formāta muzejs, kas ar vēsturi iepazīstina jaunā un daudz azartiskākā veidā, informē muzeja pārstāvji.

Ierastās muzeja apskates vietā apmeklētājus gaida interaktīva spēle, kur noteiktā laikā, liekot lietā savas prasmes un zināšanas, dalībniekiem jāspēj izkļūt no slēgtas telpas. Spēle aptver visus četrus viduslaiku torņa stāvus. Lai to veiksmīgi izietu, spēles dalībniekiem jāatmin mīklas, jāatrod slēptuves un jāmeklē likumsakarības, kā spēles elementus izmantojot muzeja eksponātus – viduslaiku artefaktus.

Bagāto viduslaiku tranzītpilsētu Rīgu no iebrukumiem sargāja aizsargmūris ar 25 torņiem, līdz mūsu dienām saglabājušies divi – Pulvertornis un Rāmera tornis. Pulvertonī mūsdienās apskatāma Latvijas Kara muzeja ekspozīcija, bet Rāmera tornī nupat mājvietu radis muzejs, kas viduslaikus atklāj ar interaktīvas spēles palīdzību, radītu pēc senas torņa leģendas motīviem.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Centieni pārdot kapavietu virs Holivudas filmu zvaigznes Merilinas Monro (Marilyn Monroe) atdusas vietas «izgāzušies» otro reizi, vēsta BBC.

Otrajā izsolē neviens nav izteicis vēlmi iegādāties šo kapavietu, informējis izsoles organizators Ēriks Gazins (Eric Gazin). Tagad ģimene apsverot, ko darīt tālāk.

Izsole pirmoreiz neveiksmīgi noslēdzās augustā.

Sākotnējā cena izsolēs bijusi 500 000 ASV dolāru.

E. Pončere sola pārapbedīt savu vīru citā vietā, lai «atbrīvotu vietu jaunam iemītniekam» Vestvudas kapsētā Losandželosā.

Atraitne šādi cerot iegūt pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu 1.6 miljonu ASV dolāru lielo kredītu, kas ņemts savrupmājas iegādei Beverlihilsā.

Ričards Pončers (Richard Poncher) miris pirms 23 gadiem 81 gada vecumā.

Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

Teicām – Adrians Dāvis, domājām – Latvijas gāze, teicām – Andris Oskars Brutāns, domājām – Valmieras stikla šķiedra

Līdz ar skaistā pavasara mēneša maija beigām jārunā arī par zināmu noslēgumu vienam no Latvijas biznesa posmiem. Par savu aiziešanu no līdzšinējiem amatiem paziņoja divu lielu uzņēmumu vadītāji – a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. Abi uzņēmumi ir ļoti būtiski Latvijas tautsaimniecībā, bet to līdzšinējie vadītāji ilgās darba pieredzes un arī personīgo īpašumu dēļ ir Latvijas biznesa leģendas.

Viņi ar saviem vadītajiem uzņēmumiem ir «saauguši» tik ļoti, ka, sakot, Adrians Dāvis», mēs patiesībā domājam a/s Latvijas gāze, bet Andris Oskars Brutāns mums asociējas ar a/s Valmieras stikla šķiedra. Būtībā Latvijā var runāt par zināma gadu gājuma cilvēku varas grožu nodošanu citās rokās. Pie viņiem var pieskaitīt arī pašreizējo Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš ir nolēmis uz nākamo periodu šajā amatā vairs nekandidēt.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Vienmēr bija sapnis reiz nokļūt Havaju salās, jo leģendas par to dabas skaistumu bija dzirdētas jau bērnībā, mītu un intrigu uzturēja arī amerikāņu filmās paustais, ka atpūta Havaju salās ir kā paradīze zemes virsū. Ar vīru nospriedām, ka šis galamērķis varētu būt mūsu ikgadējā jaunā gada brauciena vērts. Esam kaismīgi ceļotāji un savām acīm redzējuši daudz, un mums jāatzīst, ka Havaju salās dabas skati ir patiesi skaisti un vareni.

Kad turp braukt?

Havaju salās pavadījām trīs nedēļas. Laiks bija perfekts, un gaisa temperatūra bija apmēram 30 grādu. Lietus nebija nevienu dienu. Arī mans uzticamais ceļojuma pavadonis grāmata Lonley planet vēsta, ka ieteicamākais laika periods, kad doties uz Havaju salām, ir no decembra līdz aprīlim un no jūnija līdz augustam. Šajā periodā ir arī pateicīgākais laiks vaļu vērošanai.

Ko tur redzēt?

Vispirms ieradāmies Oahu (O’ahu). Tur atrodas arī salu galvaspilsēta Honolulu. Tā ir salu lielākā pilsēta, kurā ir arī slavenā Vaikiki pludmale, kas iekļauta pasaules top 10 pludmaļu sarakstā. Tiesa, pludmale realitātē bija briesmīga – netīra un pilna ar bezpajumtniekiem, kas turpat uz soliņiem ieturēja maltīti un kopā ar atpūtniekiem mazgājas Klusajā okeānā. Izskaidrojums šādai situācijai ir tāds, ka Havaju salās pirms dažiem gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ļoti daudz ļaužu zaudēja darbu un kļuva par bezpajumtniekiem. Tā nu viņi dzīvo zem klajas debess līdzās tūristiem. Esmu daudz ceļojusi, bet tik daudz bezpajumtnieku vienuviet neesmu redzējusi nekur. Valsts likumdošana neļauj ierobežot šo cilvēku brīvību pat tad, ja viņi bojā slavenās pludmales tēlu un tūristu atpūtu.

Uzņēmējdarbībā ir pieņemta prakse, ka kompānija tērē tik daudz naudas cik tā var atļauties. Proti, ja ir laba peļņa, tiek pirktas veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem, «uzsaukta» kafija, nodrošināts transports uz ražotni utt. Savukārt, ja peļņas daļa ir sanākusi maza, vai arī uzņēmums spiests kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, darbinieki paši apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, pusdienas, kafiju un ceļa izdevumus.

Protams, valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, taču ir nepieņemami, ka Saeima joprojām ir apņēmības pilna dzīvot gana izšķērdīgi, neraugoties uz faktu, ka sen bija tas mēnesis, kad izdevās izpildīt nodokļu iekasēšanas plānu. Varētu gari un plaši diskutēt, kāpēc ir sanācis tā, ka Saeimas deputātu algas nav jāgriež vispār, kaut gan tas ir jādara ar minstru un Valsts prezidenta atalgojumu, nemaz jau nerunājot par daudzās nozarēs strādājošajiem. Diez vai kādam varētu iestāstīt, ka deputāta darbs ir svarīgāks par to, ko padara, piemēram, labs ārsts. Taču interesantākais ir tas, ka deputātiem joprojām tiks maksāti vairāk nekā 100 lati reprezentācijas izdevumiem, bet tautas kalpi — nerīdzinieki tiks arī pie kompensācijas par dzīvokļa īri Rīgā. Turklāt ir dzirdēts par gadījumiem, kad deputāti šos dzīvokļus īrē no saviem bērniem par milzīgām summām. Ir, protams, leģendas, ka pirms daudziem gadiem bērni savus novecojušos tētus un mammas ragaviņās uz mežu veduši, bet tagad laiki mainījušies un arī jaunā paaudze kļuvusi advancētāka — no vecākiem par tiesībām dzīvot siltā mājoklī plēš deviņas ādas.

Ar atjaunoto Gaujas Nacionālā parka (GNP) tūrisma zīmolu - Enter Gauja - plānots izaicināt Rīgu kā tūrisma objektu Latvijā, kā arī padarīt GNP par Top 5 tūrisma objektu Baltijā, šodien jaunā zīmola prezentācijā uzsvēra zīmola izstrādātāja - aģentūras SIA McCann Rīga - pārstāvji.

Kā pasākumā norādīja aģentūras McCann Rīga vadītājs Gatis Mūrnieks, jaunajam GNP tūrisma zīmolam jākļūst par tādu, kas vēl pēc 20 gadiem liktu atcerēties un apmeklēt GNP.

Savukārt McCann Rīga stratēģiskais plānotājs Edgars Arnītis atzīmēja, ka ar šī zīmola palīdzību plānots veicināt gan vecākās, gan jaunākās paaudzes vēlmi apmeklēt Gaujas Nacionālā parka tūrisma objektus, kas nozīmē to, ka zīmolam jābūt spēcīgam ne vien ierastajā vidē, bet arī digitālajā vidē.

Arnītis skaidroja, ka patlaban GNP apvieno vairāk nekā 60 dažādus tūrisma objektus. Tāpēc, lai gan vietējiem, gan ārvalstu apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties, zīmola izstrādes gaitā ir izveidotas četras galvenās sadaļas - daba, kultūra, vēsture un aktīvā atpūta.