Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.
«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.
Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.
«Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieredzē esam sakārušies ar sūdzībām, ka krāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos. Tāpat, ir bijuši gadījumi, kad internetbankas pieejas dati tiek nodoti citiem ģimenes locekļiem, piemēram, dzīvesbiedram, bērniem, kurus tie bez personas piekrišanas izmantojuši kreditēšanas pakalpojumu saņemšanai. Raugoties no šī viedokļa, jaunais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums ir instruments, kā cilvēki sevi var pasargāt un izvairīties no kredītu krāpniecības, protams, pie nosacījuma, ja kredītdevēji ņem vērā datubāzē sniegto informāciju,» atzīst PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu ir izstrādājis kredītbirojs Creditinfo Latvija. Pakalpojums ir bezmaksas, un to var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja platformā Mans Creditinfo, kurā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu. Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība – cilvēks sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu; šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus.
«Pretkrāpšanas pakalpojums Nevēlos ņemt kredītu galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā kredītņemšanas atkarības bremzes,» skaidro Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš. «Cilvēks, kurš ir reģistrējies pakalpojumam, no tā jebkurā laikā tiešsaistē var atteikties. Tomēr papildus drošībai pēc tam vēl 90 dienas reģistrā saglabāsies ieraksts, ka šāds pakalpojums ticis izmantots – tāpēc aizdevumu vai līzingu piešķīrēji varēs personas pieprasījumu izvērtēt atbilstoši savai kreditēšanas politikai.
Creditinfo grupas filiāle Lietuvā e-kredītu pretkrāpšanas pakalpojumu ieviesa jau 2012.gada oktobrī, un tas izraisīja ļoti lielu iedzīvotāju interesi, jo arī pie viņiem kredītu krāpniecība ir aktuāla tēma – krāpšana, ņemot kredītu uz citas personas vārdu, 2012.gadā ir trīskāršojusies: no 1274 gadījumiem 1. ceturksnī līdz 3559 gadījumiem 3. ceturksnī. Lietuvā e-kredītu krāpšana tiek uzskatīta par visstraujāk augušo krāpšanas veidu. Latvijā šādas statistikas nav.
Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija izveidojusi sistēmu, kas ļauj kredītņēmējam ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu. Šāds lūgums būs neatsaucams un tas būs spēkā pēc kredītņēmēja izvēles – vienu, divus vai trīs gadus.
Jaunā sistēma pasargās tos kredītņēmējus, kuriem ir grūtības ar savu personīgo finanšu plānošanu. Asociācija uzskata, ka tas ir instruments, lai klients patstāvīgi varētu nodrošināties pret vieglprātīgu vai nesaprātīgu aizņemšanos.