Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Grieķijas galēji labējās partijas Zelta Rītausma (Chrysi Avgi) pārstāvji parādu nomocītās valsts ielās aizvien aktīvāk sāk pildīt tos uzdevumus, ar kuriem vajadzētu nodarboties likumsargiem, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Atēnu policija iedzīvotājiem nereti pat ierosina meklēt palīdzību pie partijas, kura dažkārt tikusi dēvēta kā neonacistiski noskaņota, biedriem. Arī daudzi Grieķijas noziegumu upuri pariju uzskata par vienīgajiem «aizstāvjiem».

Kāda Atēnu iedzīvotāja laikrakstam stāstīja, ka bijusi šokēta, kad policija nevēlējusies izmeklēt incidentu, kurā bija iesaistīti Albānijas imigranti, un ieteikuši viņai doties pie Zelta Rītausma partijas.

«Viņi [policija] atklāti sacīja – ja jautājums saistīts ar imigrantiem, jāiet pie Zelta Rītausmas,» sacīja Atēnu iedzīvotāja, kas vēlējusies palikt anonīma. Viņa arī norādīja, ka Grieķijas vidusšķiras iedzīvotāju vidū neesot drošības sajūtas un paļāvības policijai. Atsevišķi grieķi arī uzskatot, ka Zelta Rītausma pildot tās valsts funkcijas, kuras valsts vairs nespēj.

Pirms krīzes kamīni Grieķijā kalpoja par vidējās klases statusa simbolu, līdzīgi kā otra automašīna vai platekrāna televizors. Pašlaik, kad ekonomiskā situācija mainījusies, malkas kurināšana ir daudzu grieķu vienīgais glābiņš cīņā pret aukstumu, raksta AP.

Apkures izmaksu straujais pieaugums licis daudziem grieķiem atteikties no centrālās apkures un kā kurināmo izmantot malku. Pieprasījums pēc salīdzinoši lētākā kurināmā radījis vairākas citas problēmas – nelegālie malkas cirtēji posta mežus, kuri jau līdz šim cietuši svelmes radītos ugunsgrēkos. Tāpat valsts lielākajās pilsētās palielinājies piesārņojums, ko rada dūmi no krāsnīm, kā arī pieaudzis arī ugunsgrēku skaits.

Grieķijas galvenā medicīnas aģentūra jau pieprasījusi samazināt piesārņojumu, tomēr centieni mazināt smogu, kas naktīs pārklāj Atēnas, vienkārša iemesla dēļ tikuši ignorēti – malkas apkure ir aptuveni divas reizes lētāka nekā centrālās apkures pakalpojumu izmantošana.

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Neiestājoties finanšu disciplīnai eirozonā, sekas var būt augsta inflācija un nestabila valūta

Eirozonas vienotās valūtas eiro kurss pret ASV dolāru pakāpeniski, taču neatlaidīgi ir turpinājis dilt un pašlaik šo abu valūtu vērtība jau ir tikpat kā novienādojusies. No vienas puses tā ir laba ziņa eksportētājiem uz valstīm, kur norēķini notiek ASV dolāros. No otras puses eiro vājums traucē pilnvērtīgi izbaudīt lētās degvielas priekšrocības, jo šajā aspektā esošā valūtu attiecība nav izdevīga, proti, bākā lejamā degviela eirozonā atkal sadārdzinās. Neizdevīga esošā situācija ir arī tiem, kas iepērk preces par dolāriem, piemēram, minerālmēslus, kā arī nav paveicies tiem, kas ir krājuši naudu eiro. Taču jāatzīst, ka noguldītāju aptīrīšana jau kādu laiku ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas sekas. Ir par ko padomāt tiem, kas savulaik noticēja propagandai, ka nacionālās valūtas lata devalvācija būtu katastrofa un inde tautsaimniecībai, jo tagad šo procesu, tikai nu jau lielākas valūtas telpas ietvaros, mēs izbaudām uz savas ādas. Tagad, protams, tiek skaidrots, ka notiek nevis tā jau lēnās Eiropas ekonomikas indēšana, bet gan atveseļošana.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Maksātnespējas likuma grozījumos jānosaka skaidri detalizēta uzņēmumu valdes locekļu atbildība, pretējā gadījumā nekas vairāk par tiesu noslodzes palielināšanu nav sagaidāms

Kā liecina DB apkopotā informācija par valdes locekļu atbildības apjomu Eiropā, pašlaik Latvijā valdes atbildības līmenis nav augstāks vai zemāks kā kaimiņvalstīs. Galvenā atšķirība ir tur, ka dažās valstīs valdes atbildība ir formulēta samērā vispārīgi, bet citviet šī atbildība ir uzskaitīta ļoti detalizēti. Tas nebūt nav slikti, jo ļauj izvairīties no tiesāšanās par prasībām, kuru pamatā ir kāda globāla kataklizma vai pārāk liels biznesa risks, nevis apzināta ļaunprātība vai nolaidība. Taču tādus brīnumus, kādus tukšā palikušie kreditori un ārvalstu investori cenšas virzīt Latvijā, ka SIA valdes loceklim ar savu mantu varētu nākties personīgi atbildēt par jebkādiem biznesa riskiem, DB citviet Eiropā gan neizdevās atrast.

Lai veicinātu neapdomīgas aizņemšanās samazināšanu un cilvēku neiedzīvošanos pārlieku lielās kredītsaistībās, valdība ir nolēmusi virzīt tālāk uz Saeimu apstiprināšanai dažādas normas, kas turpmāk ierobežotu nebanku kredītdevējus. Runa ir par nozari, kas Latvijā jau ilgstoši tiek apspriesta emociju līmenī.

Proti, vieni konsekventi lieto jēdzienu «augļotāji», otri piesauc Satversmes tiesu, kas automātiski nozīmē, ka attiecīgā joma tiek saistīta ar iespējamiem konstitucionālo tiesību pārkāpumiem. Realitātē nebanku kreditēšana ir viena no daudzām nozarēm. No vienas puses, tas nozīmē, ka šis bizness nebūt nav jāaizliedz – ja ir personas, kas saskata iespēju tādējādi pelnīt naudu, tajā nav nekā nosodāma. No otras puses, arī šim biznesam ir jābūt regulētam no valsts puses. Respektīvi, valstij ir tiesības pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kantrā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi – arī firmas, kas izsniedz patērētājiem salīdzinoši nelielus kredītus.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Eirozona varētu tikt galā ar Grieķijas aiziešanu no vienotā valūtas bloka, tomēr, ja grieķi pametīs eirozonu, tas prasīs daudz līdzekļu,» norādīja Vācijas kancelers Angelas Merkeles koalīcijas partneris un bijušais ekonomikas ministrs Rainers Brūderle (Rainer Bruderle).

«Pretēji situācjai, kas bija pirms diviem gadiem, tagad eirozona varētu tikt galā ar situāciju, ja vienotās valūtas bloku grieķi pamestu,» laikrakstam Handelsblatt norādīja R. Brūderle.

Viņš norādīja, ka grieķiem pašiem būtu jāizlemj, kurš variants – palikšana eirozonā vai tās pamešana – būtu labāks valsts ekonomikas atveseļošanai.

Grieķu aiziešana no eirozonas vairāk varētu ietekmēt patlaban nestabilākas eirozonas valstis, kā Itāliju un Spāniju.

Jau vēstīts, ka doma, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, tiek aplūkota no dažādām pusēm jau ilgāku laiku. Tā, piemēram, britu premjerministrs Deivids Kamerons trešdien pauda viedokli, ka eirozonas blokam ir «jāizlemj, vai tas vairāk sliecas uz potenciālas šķiršanās pusi».

Eiropas līderiem ir jābūt gataviem eirozonas sabrukuma gadījumam, pavēstījis Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja (Erkki Tuomioja). Viņš arī norādīja, ka Somijas amatpersonas jau ir izveidojušas plānus visiem gadījumiem.

«Tā nav lieta, par kuru kaut viens, ieskaitot Īstos somus [eiroskeptiska partija], Somijā atklāti iestātos. Tomēr mums ir jābūt gataviem,» intervijā britu laikrakstam The Daily Telegraph, sacīja E. Tuomioja. «Pašlaik nav noteikumu, kādā veidā eirozonu iespējams pamest. Tomēr tas ir tikai laika jautājums,» pieļāva Somijas ārlietu ministrs.

Somijas ministrs norādīja, ka atdalīsies vai nu Dienvideiropas, vai Ziemeļeiropas valstis, jo pašlaik vienotās valūtas «apspiestā žakete» izraisot postu miljoniem eiropiešu un iznīcinot Eiropas nākotni. Tā ir pilnīga katastrofa. «Turpinot šādu ceļu, mums beigsies nauda. Taču neviens Eiropā nevēlas būt pirmais, kurš izstājas no eirozonas, un saņemt pārējo nosodījumu,» sacīja ārlietu ministrs. Ministrs arī uzsvēra, ka eirozonas sabrukums nenozīmējot Eiropas Savienības (ES) beigas. «Tas varētu pat uzlabot ES darbību,» sacīja E. Tuomioja.

Pēc Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadības un pilotu arodbiedrības sarunām, pilotu apvienība pavēstījusi, ka streiks, kurš, saskaņā ar Estonian Air vadības pausto, ļaunākajā gadījumā varētu izraisīt aviokompānijas bankrotu, tiks atcelts par vienu dienu, informē BBN.

Piloti norādīja, ka streiks dienu vēlāk nekā plānots - otrdien, 8. janvārī - sāksies gadījumā, ja līdz tam laikam netiks parakstīts jauns kolektīvais nolīgums starp lidsabiedrības vadību un pilotu apvienību. Pirms nolīguma parakstīšanas to jāapstiprina Estonian Air padomei.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālās aviokompānijas piloti solīja streiku sākt jau 7. janvārī. Paziņojums par pilotu streiku jau pagājušajā nedēļā negatīvi iespaidoja lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem. Turklāt Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers norādīja, ka gadījumā, ja streiks notiks, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke norādīja, ka streiks vēl nenozīmētu maksātnespējas iestāšanos, tomēr varētu izveidoties ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Grieķijas politiskie spēki nav spējuši vienoties par jaunas valdības veidošanu, kas nozīmē, ka valstī tiks rīkotas atkārtotas vēlēšanas, tādējādi pagarinot neskaidrības periodu eirozonā, vēsta AP.

Paredzēts, ka Grieķijā tiks izveidota pagaidu valdība, kas valsti vadīs līdz jūnijā paredzētajām vēlēšanām. Jūnijā Grieķijai ir jāveic kārtējie budžeta tēriņu samazinājumi, kuri nepieciešami starptautiskās finanšu palīdzības programmas saņemšanai.

Jau vēstīts, ka Grieķijas valdību bija uzticēts veidot partijas PASOK līderim Evangelam Venizelam. Pirms viņa valdību centās izveidot radikālās partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs un Jaunās Demokrātijas līderis Antons Samantis. Iepriekš ārpuskārtas vēlēšanās Grieķijas parlamentā ievērojamu pārstāvniecību nodrošināja partijas, kuras iebilst pret valsts taupības režīmiem.

Eiro ieviešana ir neatgriezenisks process, norādījis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tādējādi nostājoties aizsardzības pozīcijā pret izteikumiem, kas šo faktu noliedz, raksta Bloomberg.

«Eiro ir neatsaucams,» viņš uzsvēris gan itāļu, gan angļu valodā, piebilstot, ka tās ir saistības.

M. Dragi šo faktu jau atkārtojis iepriekš, taču nu jautājums aktualizējies pēc tam, kad Francijas prezidenta kandidāte Marina Lepēna izteikusies, ka viņas ievēlēšanas gadījumā Francija izstātos no eirozonas. Par eiro pamešanu izteikumi izskanējuši arī Itālijā.

Iepriekš jautājums bija aktuāls 2015.gada vasarā, kad Grieķija saskārās ar problēmām saistībā ar nosacījumu izpildi starptautiskajam aizdevumam, tomēr runas norima un tā arī netika definēts, kādas procedūras jāveic saistībā ar izstāšanos no eirozonas.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

«Esmu saņēmusi trīs soda kvītis,» jautāta, vai pati vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus un vai ir «cietusi» arī no fotoradariem, atklājusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

Pētersone - Godmane pirms pāris gadiem «stāvēja pie fotoradaru ieviešanas projekta šūpuļa», jo vadīja iepirkuma komisiju, kad fotoradaru ieviešanu uzticēja uzņēmumam Vitronic.

«Mums ar Ivaru [Ivars Godmanis] mājās ir gandrīz kā loterija: katru reizi, saņemot kvīti, spriežam, kurš tad šoreiz būs vainīgais. Diemžēl visas trīs reizes bijušas manējās,» stāstījusi Pētersone - Godmane.

Uz jautājumu, vai I. Godmanis ir ļoti apzinīgs autobraucējs, viņa atbildējusi: «Viņš ir ļoti apzinīgs, vienmēr brauc prātīgi.»

Runājot par to, vai fotoradaru ieviešanas veids nav sabojājis labo ideju par satiksmes drošības uzlabošanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre norādījusi: «Ideja nav sabojāta. Jāskatās, kādēļ viss notika tā, kā notika. Latvija tolaik bija uzņēmusies starptautiskās saistības, Eiropas Savienībai bija solīts samazināt pārkāpumu un bojāgājušo skaitu. Kā viens no instrumentiem bija paredzēti fotoradari. Bija noteikti termiņi, bet sākās krīze, un mums nācās ievērot Starptautiskā Valūtas fonda noteikumus, kas neļāva uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības. Tādēļ tika izraudzīts modelis, kurā valstij nekas nebija jāiegulda. Taču mēs nebijām rēķinājušies ar privātā investora negodprātīgu attieksmi. Nevarējām iedomāties, ka ES valstī privātais partneris noslēdz līgumu ar valsti, bet nedomā pildīt savas saistības. To nevarējām iedomāties pat ļaunākajā murgā!»

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air uzsākusi sarunas ar pilotu apvienību ELA cerībā apturēt briestošo streiku, kura sākums paredzēts jau 7. janvārī un kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie lidsabiedrības maksātnespējas, citējot Äripäev, raksta BBN.

Šo sarunu rezultāts lielā mērā varētu noteikt turpmāko aviokompānijas likteni, ziņo medijs. «Ja mēs nespēsim vienoties un piloti uzsāks streiku, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt,» atzina Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers.

Paziņojums par pilotu streiku jau tagad ir negatīvi iespaidojis lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem.

Aviokompānijas un pilotu arodbiedrības vidutājs Henns Parns (Henn Pärn) pauda, ka attiecības starp abām pusēm ir juceklīgas.

Piloti pieprasa 2008. gada kolektīvā nolīguma noteikumu pieņemšanu. Piloti un aviokompānija sarunas uzsāka 2008. gadā, taču 2010. gadā tās tika pārtrauktas. Pašlaik gaisa kuģu vadītāji uzstādījuši ultimātu aviokompānijai parakstīt jaunu nolīgumu, tomēr, saskaņā ar J. Palmera teikto, tas nekad nenotiks, jo kompānijai nav nekādu iespēju piekāpties un parakstīt šādu vienošanos.

Ukrainas un Eiropas konflikts ar Krieviju, kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie dabasgāzes piegāžu pārtraukuma, ļautu no jauna pārdalīt pasaules gāzes tirgu, dodot labas izredzes ASV.

Jau labu laiku mēs lasām par enerģētikas revolūciju, ko Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) dažu gadu laikā izdevies panākt ar savu slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību. Jaunākie Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka 2013. gadā ASV enerģijas neto imports sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, par ko jāpateicas tieši vietējās slānekļa gāzes un naftas ieguvei. Turklāt maksimums šajā ziņā vēl nav sasniegts. ASV līdz pilnībai noslīpētās tehnoloģijas arī vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Francijai, Vācijai un Ukrainai ļāvušas sapņot par savas slānekļa gāzes industrijas attīstību, tikai... Tirgus jau ir sadalīts.