Grieķijas galēji labējās partijas Zelta Rītausma (Chrysi Avgi) pārstāvji parādu nomocītās valsts ielās aizvien aktīvāk sāk pildīt tos uzdevumus, ar kuriem vajadzētu nodarboties likumsargiem, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.
Atēnu policija iedzīvotājiem nereti pat ierosina meklēt palīdzību pie partijas, kura dažkārt tikusi dēvēta kā neonacistiski noskaņota, biedriem. Arī daudzi Grieķijas noziegumu upuri pariju uzskata par vienīgajiem «aizstāvjiem».
Kāda Atēnu iedzīvotāja laikrakstam stāstīja, ka bijusi šokēta, kad policija nevēlējusies izmeklēt incidentu, kurā bija iesaistīti Albānijas imigranti, un ieteikuši viņai doties pie Zelta Rītausma partijas.
«Viņi [policija] atklāti sacīja – ja jautājums saistīts ar imigrantiem, jāiet pie Zelta Rītausmas,» sacīja Atēnu iedzīvotāja, kas vēlējusies palikt anonīma. Viņa arī norādīja, ka Grieķijas vidusšķiras iedzīvotāju vidū neesot drošības sajūtas un paļāvības policijai. Atsevišķi grieķi arī uzskatot, ka Zelta Rītausma pildot tās valsts funkcijas, kuras valsts vairs nespēj.
Pēc parlamenta vēlēšanām, Zelta Rītausmas biedri pārstāv arī Grieķijas likumdevējvaru. Tas ekstrēmistus, visticamāk, iedrošinājis un pēdējā laikā Grieķijā pieauguši uzbrukumi imigrantiem no Āfrikas un Āzijas.
Tikmēr paši Zelta Rītausmas biedri uzskata, ka daudziem grieķiem kļuvuši par jaunu cerību. «Valsts neko nedara,» iepriekš izteicās viens no Zelta Rītausmas parlamenta deputātiem, norādot, ka viņa partija ir vienīgā, kas palīdz grieķiem, kurus nomocījis augstais bezdarba līmenis.
Partija arī īsteno vairākas sociālas programmas, kuru ietvaros nabadzīgajiem tiek izdalītas drēbes un pārtikas preces. Šāda stratēģija ekstrēmistiem atmaksājas, un sabiedriskās domas aptaujas liecina par augstu Grieķijas sabiedrības atbalstu Zelta Rītausmas partijai.
Aizvadītajā nedēļā veiktajā sabiedriskās domas aptaujā secināts, ka labvēlīgi noskaņoti pret Zelta Rītausmu ir 22% respondentu. Savukārt vēl maijā Zelta Rītausmu atbalstīja tikai 12% respondentu.
Db.lv jau vēstīja, ka jaunākie dati rāda – Grieķijā recesija turpināsies arī 2013. gadā un tiek prognozēts, ka valsts ekonomika nākamgad samazināsies par 3,8 procentiem. Savukārt šogad valsts iekšzemes kopprodukts varētu samazināties par 6,5%.
Tikmēr valsts valdība cenšas vienoties ar saviem starptautiskajiem kreditoriem par taupības pasākumiem 11,5 miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu nākamo aizdevuma maksājumu. Iecerēts, ka daļu no ietaupītās naudas varētu iegūt, samazinot algas valsts sektorā strādājošiem, kā arī «griežot» pensijas un sociālos pabalstus.