Pašmāju uzņēmums Elvi un veikalu ķēde LaTS apsver iespējas savus veikalu tīklus paplašināt arī ārpus Latvijas robežām.

«Ir doma eksportēt šo ideju un šo pašu tīklu. Uz kuru valsti, es pagaidām nekomentēšu,» LTV1 raidījumā Sarkanā līnija norādīja SIA Latvijas Tirgotāju savienība (veikalu ķēde LaTS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

«Mums potenciāls ir, pārejot šai krīzei Latvijā mēs noteikt iesim arī tālāk, ārpus valsts robežām par latviešiem dzirdēsim,» uzsvēra V. Grigāne. «Mums bija laiks mācīties, izvērtēt savas iespējas un saprast, ka ir jāpaceļ sava galva augstāk, nedaudz jāpadarbojas elkoņiem un jānes savs vārds tālāk pasaulē, » teica arī R. Okmanis.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Šā gada 19.jūnijā tiks paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Trīs nominantu vidū ir arī Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games. Spēles autori pošas ceļam uz Hamburgu, lai pirmdien uzzinātu, vai latviešu spēle iegūs Oskaram pielīdzināmo balvu.

Ikgadējās balvas nominanti tika nosaukti šā gada 22. maijā, savukārt uzvarētāji būs zināmi 19. jūnijā. Nominēti ir vien trīs kandidāti, līdz ar to spēle Ice Cool jau ir ierindota šā gada trīs pasaulē labāko bērnu spēļu vidū.

Spēles ilustrators ir Latvijā zināmais mākslinieks Reinis Pētersons. Savukārt, kā autors uz spēles vāka norādīts Brian Gomez, kas patiesībā ir pseidonīms četru Brain Games darboņu komandai, kurā ietilpst Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Tieši viņi šobrīd pošas ceļam uz Hamburgu, kur 19. jūnijā plkst. 11.30 pēc Latvijas laika sāksies apbalvošanas ceremonija, lai noskaidrotu uzvarētājus. Interesntiem būs iespēja sekot līdzi tiešraidei Brain Games Facebook kontā https://www.facebook.com/BrainGamesPublishing/

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Latvijas medicīnas sistēmā ir daudz lietu, kuras nepieciešams uzlabot, tomēr nav šaubu, ka sistēma kopumā ir mūsdienīga – slimnīcās strādā augsti kvalificēti speciālisti un tās ir nodrošinātas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Vienlaikus, apzinoties Latvijas demogrāfisko situāciju, uzskatu, ka tālāka mūsu valsts medicīnas sistēmas attīstība iespējama tikai tad, ja ievērojami tiks attīstīts medicīnas eksports. Turklāt vēl labākus rezultātus pakalpojumu nodrošināšanā ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu iedzīvotājiem iespējams panākt, cieši sadarbojoties valsts un privātajam sektoram.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā jau tagad strādā vieni no labākajiem ārstiem pasaulē. Rīgas Stradiņa universitātes izglītības kvalitātes augstais standarts, kā arī tradīcijas ik gadu nodrošina jauno speciālistu skaita pieaugumu. Līdzīgi kā lidmašīnu piloti, arī kvalificēti ārsti ir pieprasīti visā pasaulē. Latvijas ķirurgi, anesteziologi un citi speciālisti pašlaik strādā labākajās pasaules slimnīcās. Svarīgi ir panākt, lai šie speciālisti savu nākotni un profesionālo izaugsmi saistītu ar Latviju, nevis savas zināšanas aizvestu uz citu valstu slimnīcām. Tas ļautu Latvijā nodrošināt speciālistiem Eiropas līmeņa atalgojumu, savukārt valsts un privātajām slimnīcām – veselīgu konkurētspēju un ienākumu pieaugumu.

Šobrīd daudzi augsti kvalificēti speciālisti un vadītāji sāk pamest Latviju un dodas strādāt uz Eiropu. Tas vairs nav mazkvalificētais darbaspēks, kas emigrēja uz Īriju pirms 3 – 4 gadiem, lai veiktu darbus, ko vairs par attiecīgo samaksu nevēlējās darīt Īrijas pilsoņi.

No mana paziņu lokā uz ārvalstīm ir devušies jau vairāki mārketinga un reklāmas speciālisti un vadītāji, kā arī spēcīgi personāla vadības speciālisti, kuri strādā tieši savā specialitātē. Vairāki labi profesionāļi ir atstājuši Latviju, lai dotos papildināt savu izglītību, un apsver iespēju Latvijā neatgriezties atbilstošu darba vietu trūkuma dēļ. Domāju, ka arī citi pazīst ne mazums IT profesionāļu, inženieru, medmāsu un ārstu, kuri devušies uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Franciju vai Vāciju.

No vienas puses, tās ir globalizācijas sekas, kad varam brīvi doties strādāt uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti. Tomēr iepriekš Latvijas vadītāji un speciālisti nemaz nebija tik mobili. Savā praksē esmu mēģinājusi piesaistīt vadītājus darbam ārvalstīs, kas bija tikpat kā neiespējami. Ģimene, bērni, draugi un ierastā vide atturēja viņus no vilinošām karjeras iespējām citviet. Taču tagad faktiski tieši ekonomiskā situācija valstī ir zināmā mērā piespiedusi cilvēkus kļūt mobilākiem un izskatīt darba iespējas jau citā valstī.

Vismazāk Latvijā pelna prāvests, kuram vidējā stundas likme ir 1,83 eiro, karstā metāla novācējs (no velmēšanas stāva), kurš vidēji stundā nopelna 1,86 eiro, kā arī apavu labotājs, kur darbinieks vidēji nopelna 1,87 eiro stundā.

Tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats. Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

Saskaņā ar vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikto pētījumu Baltijas valstīs, vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Turpretī Lietuvā 17%, bet, Igaunijā 13% aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Pētījuma dati parāda, ka situācija pēdējo četru gadu laikā Latvijā nav būtiski mainījusies. Lai arī darba ņēmēju īpatsvars, kas izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, samazinās, tas joprojām ir augsts – 2011. gadā 27%, 2013. gadā 26%, bet 2015. gadā 23%. Savukārt atgriezties Latvijā šī gada laikā paredz vien 9% no šobrīd strādājošajiem ārvalstīs.

Uz ārzemēm šī gada laikā iecerējuši doties ne tikai 33% bezdarbnieku, bet arī 21% studentu, 17% šobrīd strādājošu darbinieku, 9% pašnodarbināto un citi aptaujātie respondenti. Salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti - 34%, kvalificēti strādnieki 26%, un vidējā līmeņa vadītāji 17%. Tikai pēc tam seko augstākā un zemākā līmeņa vadītaji, katrs veidojot 6%, mazkvalificēti strādnieki 5%, asistenti 3%, bez pieredzes 1%.

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Neraugoties uz Latvijas tautsaimniecības atlabšanu kopš 2010. gada 1. ceturkšņa un nodarbināto skaita pieaugumu kopš 2010. gada 2. ceturkšņa, prognozējams, ka darba samaksas ceturkšņa pārmaiņas vēl kādu laiku būs negatīvas vai tuvas nullei inerces un augstā bezdarba dēļ.

Tādēļ noturīga algu pieauguma atsākšanās paredzama 2011. gadā, norāda Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts.

Jau vēstīts, ka 2010.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Tomēr tā saglabājas zemāka nekā pērn.

Darba samaksas gada krituma temps bija 6.3% - mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī (8.3%). Sabiedriskajā sektorā saglabājās straujāks stundu algas gada kritums (11.5%) salīdzinājumā ar privāto sektoru (2.7%). Salīdzinot ar maksimālo vērtību 2008. gada beigās, stundu algas kritums sabiedriskajā sektorā ir bijis 22%, tādējādi turpmākā izdevumu konsolidācija acīmredzot veicama uz funkciju audita rēķina, vienlaikus saglabājot labāko darbinieku atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru.

Iepriekš tās bija mazas tērcītes, taču nu jau pārvērtušās par krietni lielākām straumēm. Darbinieku aizplūšana no ministrijām ir uzņēmusi apgriezienus, un nekas neliecina, ka tā varētu apsīkt, vēsta laikraksts Diena.

Speciālisti nenoliedz - ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi. Ja ātri netiks rasts risinājums, kā apturēt aizejošo darbinieku straumi, esot apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi - Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde, norāda izdevums. «Maza tā ir,» uzskata Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte. Bet vai profesionāla? Tas ir sāpīgāks jautājums, jo pašlaik notiekot kurss pretējā virzienā. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pēdējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa pasaules vieglatlētikas čempionātā, kas jau šonedēļ sāksies Londonā, startēs ne tikai septiņcīņā, bet arī tāllēkšanā, pastāstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) Komunikācijas vadītāja Ieva Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāta tāllēkšanas sacensību normatīvs bija 6,75 metri, bet Ikauniece-Admidiņa šosezon spējusi lēkt 6,64 metrus. Tā kā normatīvu nebija izpildījušas pietiekami daudzas sportistes, iespēja piedalīties meistarsacīkstēs piedāvāta arī vienai no pasaules labākajām septiņcīņniecēm.

Zīmīgi, ka Ikauniecei-Admidiņai piedāvāts pasaules čempionātā startēt arī 100 metru barjersprintā, kur viņa no normatīva atpalika par 0,12 sekundēm, tomēr šo iespēju sportiste neizmantos.

«Vienojoties ar treneri, Laura saprata, ka tāllēkšana netraucēs daudzcīņai,» teica Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāts Londonas Olimpiskajā stadionā sāksies jau šajā piektdienā. Septiņcīņas sacensības, kur viena no galvenajām favorītēm uz medaļu būs arī Ikauniece-Admidiņa, risināsies sestdien un svētdien, bet kvalifikācija tāllēkšanā dāmām, kur no Latvijas startēs arī Lauma Grīva, gaidāma nākamajā trešdienā.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu pēc jaunā hibrīdmodeļa Prius, japāņu ražotājs nolēmis palielināt modeļa ražošanu vismaz par 25 %. Uz Latviju Prius pošas tikai septembrī.

Sākot no jūnija, 40 tūkstošu Prius vienību vietā Toyota plāno izlaist vismaz 50 tūkstošus jauno Prius, kurš sobrīd aktīvi tiek tirgots gan Ziemeļamerikā, gan Rietumeiropā. Jaunais Prius joprojām ir viens no reāli pieejamām hibrīdtehnoloģijām. Jaunākās paaudzes Hybrid Synergy Drive sistēmā ir veikti daudzi uzlabojumi. 90 % no hibrīda agregāta komponentiem ir pārveidoti, lai panāktu vieglāku un kompaktāku sistēmu, koncentrējoties uz lielākas jaudas nodrošināšanu, degvielas patēriņa samazināšanu reālās dzīves situācijās un uzlabotu darbību aukstā laikā. Sistēmas jauda ir palielināta par 22 %, degvielas patēriņš samazināts par 14 %, bet CO2 izmešu līmenis samazināts līdz pat 89 g/km. Efektīga, ECO-ICON koncepcijas stilā ieturēta virsbūve ar pārsteidzoši zemu aerodinamiskās pretestības koeficientu (Cd=0,25) slēpj jaunu, ergonomisku salonu ar novatorisku divzonu instrumentu paneli un savā segmentā unikālām tehnoloģijām, kas sniedz vadītājam papildu ērtības, piemēram, attēla projicēšanu uz vējstikla, Touch Tracer automobiļa informācijas sistēmu, ventilācijas sistēmu, ko darbina saules enerģija, un gudru automobiļa stāvvietā novietošanas palīgsistēmu. Diemžēl Latvijā jaunais Prius sola ierasties tikai septembrī.