Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Šodien, 17.septembrī ekonomikas ministrs Jurijs Strods, Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols tikās ar Japānas uzņēmēju apvienības "International Friendship Exchange Council" pārstāvjiem. Japānas pusi pārstāvēja 12 uzņēmēji no Japānas vadošajiem biznesa uzņēmumiem, tai skaitā no 2.lielākās aviokompānijas ANA, Nippon Paper Industries, East Japan Railway Company, Mitsubishi Logistics Cooperation, kā arī bijušais Japānas vēstnieks Vācijā Kunisada Kume.

Latviju un Japānu jau kopš 1919.gada vieno teicamas divpusējās attiecības, ko veicināja Japānas vēstniecības atklāšana Rīgā 2000.gadā un Latvijas vēstniecības atvēršana Tokijā 2006.gadā. Turklāt, abu valstu veiksmīgo dialogu papildina arvien pieaugošā ekonomiskā sadarbība un uzņēmēju aktivitātes.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka atzinīgi novērtējama ir Latvijas sadarbība ar Japānas ārējās tirdzniecības organizāciju JETRO. J.Strods atzina, ka "Pastāvošā tirdzniecības dinamika, no vienas puses, kā arī Latvijas un Japānas ekonomiskās attīstības stabilitāte un izaugsme, no otras, rada pārliecību, ka mūsu sadarbība slēpj plašu, vēl līdz galam neatklātu attīstības potenciālu".

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saskaņā ar vairāku pētījumu rezultātiem, Tokija ir pasaules dārgākā vai vismaz viena no dārgākajām pilsētām. Bijušās Google darbinieces un LaunchBit līdzdibinātājas Elizabete Jina (Elizabeth Yin) izmaksas, dzīvojot Tokijā, bija nedaudz lielākas par 25 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 15,7 tūkst. Ls) gadā.

Uzreiz pēc koledžas pabeigšanas E. Jina Tokijā nodzīvoja gandrīz gadu. Viņa stāsta, ka neizstrādāja speciālu taupības stratēģiju, tomēr viņai izdevās ietaupīt krietnu naudas apjomu, raksta Startup Adventures Abound.

Aptuvenās ikmēneša izmaksas Tokijā veido 2,1 tūkstoti ASV dolāru mēnesī:

1. Mājoklis + gāze + ūdens + elektrība – aptuveni tūkstotis ASV dolāru

2. Ēdieni un dzērieni – 600 ASV dolāri

3. Telefona izmaksas – 50 ASV dolāru

4. Mājokļa iekārtošana ar mēbelēm – 40 ASV dolāri (sadalot kopējo summu ar 12)

5. Tualetes piederumi – 50 ASV dolāri

6. Izdevumi atpūtai atvaļinājuma laikā – 60 ASV dolāri (Gadā tika ņemts viens atvaļinājums, kas izmaksāja 700 ASV dolārus)

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Valūtu svārstības un to vērtību samazināšanās viesušas pamatīgas pārmaiņas pasaules dārgāko pilsētu sarakstā, liecina pēdējais kompānijas Mercer pārskats.

Tokija dzīves dārdzības ziņā ir apsteigusi Maskavu, kas pirmo vietu ieņēma trīs gadus pēc kārtas. Otrajā vietā, pakāpjoties no devītās vietas pērn, tagad ir Osaka, savukārt Maskava ieņem trešo vietu dārgāko pilsētu sarakstā. Tai seko Ženēva un Honkonga. Vislētākā dzīve 2009. gadā ir Johannesburgā, kas nomainījusi Asunsjonu Paragvajā.

Piecdesmit dārgāko pilsētu sarakstā Rīga nav iekļuvusi, lai gan vēl pērn Rīga bija šī topa 46. vietā.

Pētījumā iekļautas 143 pilsētas visā pasaulē. Tiek vērtētas vairāk nekā 200 dažādas izmaksas, ieskaitot mājokļus, transportu, pārtiku, apģērbu, mājturības preces un izklaidi. Pētījumā teikts, ka daudzviet pasaulē novērots izteikts izmaksu samazinājums, pretstatē iepriekšējo gadu kāpumam.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīt, 5.februārī, Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Polijā ietvaros notiks Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Polijā atklāšana. Pārstāvniecība Polijā sniegs tiešu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, apgūstot tirgu ar vairāk nekā 38 miljoniem iedzīvotāju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Pārstāvniecības vadītājs Polijā ir Rolands Lielbriedis. R.Leilbriedis 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu mārketinga un menedžmenta zinībās. Kopš tā laika strādājis vairākos uzņēmumos gan Polijā, gan Latvijā. Pirms kļūšanas par Pārstāvniecības Polijā vadītāju, R.Lielbriedis strādāja par komercdirektoru SIA Tenax.

LR prezidents V. Zatlers oficiāli atklās jaunizveidoto pārstāvniecību Varšavā. Atklāšanas pasākumā kopā ar prezidentu piedalīsies arī Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols un Polijas uzņēmēji.

Pārstāvniecības uzdevums ir meklēt Latvijas uzņēmumiem potenciālos sadarbības partnerus Polijā, veicot mārketinga aktivitātes un organizējot vizītes, kā arī informēt Latvijas uzņēmums par Polijas uzņēmumu biznesa piedāvājumiem, palīdzot organizēt biznesa tikšanās gan Polijā, gan Latvijā. Paralēli eksporta veicināšanai, pārstāvniecības uzdevums ir arī identificēt potenciālos investorus un veicināt to interesi investēt Latvijā, nodrošinot nepieciešamo informāciju projektu īstenošanai, kā arī konsultēt Polijas kompānijas par sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmumiem.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais viceministrs Motome Takisawa trešdien, 18.janvārī, Tokijā parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, informē Finanšu ministrijā.

Konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuras galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.

Parakstot konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem.

Latvija pašlaik neparedz līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvniecības atvēršanai Silīcija ielejā un plāno izmantot igauņu pieredzi, pievienojoties Igaunijas biznesa inkubatora Tehnopol organizētajam braucienam, kas IT nozares uzņēmumu pārstāvjus vedīs pie potenciālajiem investoriem.

«Patlaban Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvinecības atvēršana ASV netiek plānota – šobrīd līdzekļi šādai aktivitātei no Latvijas puses nav paredzēti,» Db.lv norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Vorovko. Par vienas nozares pārstāvniecības atvēršanu, piemēram, IT nozares biroja atvēršanu Silīcija ielejā, lēmums jāpieņem kontekstā ar kopējo Latvijas Ārējās ekonomisko pārstāvniecību tīkla lietderību, ņemot vērā arī finansiālās iespējas, viņa skaidroja. «Lai nodrošinātu atbalstu Latvijas uzņēmumiem ASV Silīcija ielejā, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas Tehnopol Startup inkubatoru un Wiseguys akseleratoru organizē tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju,» stāstīja E. Rubesa-Vorovko.

Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas zīmoli Riga Collection, Munio Candela un Madara piedalās projektā Design Tide Tokyo 2011, kas ir pārstāvēta vienā no galvenajiem Japānas lielveikalu ķēdes veikaliem Tokijā Mitsukoshi, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)

Latvijas uzņēmumu dalība projektā tiek īstenota ar LIAA pārstāvniecības Japānā un Latvijas vēstniecības atbalstu.

Ikgadējais mūsdienu dzīves stila un interjera preču projekts Design Tide Tokyo 2011 turpināsies līdz šā gada 8.novembrim. Projekta laikā Mitsukoshi lielveikalā, kas atrodas Tokijas prestižākajā iepirkšanās rajonā Ginza, Latvijas preču ražotāji izstāda savu produkciju, ko ir iespējams arī iegādāties.

Lielveikalu dienā apmeklē līdz 80 tūkstošiem cilvēku. Projekta ietvaros Latvijas preces ir izvietotas Relax Time zonā, kas japāņiem asociējas ar bagātu dabu, dabīgiem materiāliem un nesteidzīgu laika pavadīšanu.

Vairāk kā 60 Japānas uzņēmēji, asociāciju un institūciju pārstāvji piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Latvijas vēstniecības Japānā un Japānas partnerinstitūciju kopīgi rīkotajā seminārā, kurā iepazinās ar Baltijas reģiona priekšrocībām un nākotnes sadarbības iespējām, informē LIAA.

Seminārā Japānas uzņēmējus ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi iepazīstināja LIAA direktors Andris Ozols, LIAA Japānas tirgus eksperts Toru Nagatsuka un Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības Japānā vadītājs Dmitrijs Belousovs.

Nozīmīgs solis Japānas un Latvijas biznesa attiecību stiprināšanā ir šodien,18.janvārī atklātā Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Japānā. Līdz šim ar Japānas uzņēmējiem notika aktīvs darbs tikai no Latvijas puses, bet līdz ar pārstāvniecības darbības uzsākšanu sadarbība kļūst abpusēja. Pārstāvniecības uzdevumi būs veicināt kontaktus un nodrošināt atbalstu abu valstu uzņēmējiem.

Lai turpinātu uzturēt veiksmīgi iegūtos kontaktus, LIAA sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Japānā strādā pie plānotās LR Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda un uzņēmēju delegācijas vizītes uz Japānu.

Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Liepājas pilsētas domē noslēgusies atlase uz Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītāja amatu, kurā par piemērotāko kandidātu izvēlēts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis strādā Lielo pilsētu asociācijā par izpilddirektora vietnieku, bijis Saeimas deputāts, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Kopumā uz Liepājas pārstāvniecības vadītāja amatu saņemts vairāk nekā 100 pieteikumu, taču ne visi kandidāti atbilduši izvirzītajām prasībām. Daudziem arī trūkusi pieredze publiskajā pārvaldē. «Uz M.Kučinski raugāmies ļoti optimistiski, jo viņam ir plaša pieredze valsts un pašvaldību darbā, izpratne par publisko pārvaldi un augsta kompetence, kas nepieciešama kvalitatīvai Liepājas pārstāvniecības darba organizēšanai,» skaidro Liepājas domes Personāldaļas vadītāja Aija Nelsone.