Šveices pilsēta Cīrihe Economist Intelligence Unit pētījumā Worldwide Cost of Living tikusi atzīta par pasaules dārgāko pilsētu. Iepriekš par dārgāko bija atzīta Japānas galvaspilsēta Tokija, kas šā gada februāra pētījumā ieņēmusi otro vietu.

Šveice jau iepriekš bija viena no dārgākajām pasaules valstīm, taču Cīrihes augstā pozīcija skaidrojama ar pieaugušo investīciju apmēru Šveices frankos, kas eirozonas parādu krīzes apstākļos tiek uzskatīta par relatīvi drošu valūtu, vēstīts pētījumā, ziņo CNN.

Trešās un ceturtās pasaules dārgākās pilsētas statusu dala Šveices Ženēva un Japānas Osaka, bet piektajā vietā iekļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Pusi no pasaules dārgāko pilsētu desmitnieka ieņem Āzijas un Klusā okeāna reģiona pilsētas.

Par sesto dārgāko pasaules pilsētu atzīta Francijas galvaspilsēta Parīze, sesto un septīto vietu ieņēmušas Austrālijas pilsētas Sidneja un Melnburna, devītajā vietā iekļuvusi Singapūra, bet desmitajā – Vācijas Frankfurte. Dzīves dārdzība pieaugusi arī Ķīnas pilsētās – piemēram, Šanhaja apsteigusi Ņujorku un iekļuvusi 42 vietā.

Rīga atzīta par 126.pasaulē dārgāko pilsētu un dzīve Rīgā ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas Mercer Human Resource Consulting publiskotais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 209 pasaules pilsētās.

Tallina atzīta par 160.dārgāko pilsētu pasaulē, bet Viļņa reitingā ieņem 167.pozīciju.

Pērn Latvijas galvaspilsēta ieņēma 114.vietu, Igaunijas galvaspilsētā tika atzīta par 150.dārgāko pasaulē, bet dzīve Lietuvas galvaspilsētā tāpat kā šogad bija 167.dārgākā pasaulē.

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad atguvusi Angolas galvaspilsētu Luandu, nobīdot uz otro vietu pērnā gada līderi Honkongu. Uz trešo vietu no piektās vietas pērn pakāpusies Japānas galvaspilsēta Tokija, kurai seko Cīrihe (Šveice), Singapūra (Singapūra), Seula (Dienvidkoreja), Ženēva (Šveice), Šanhaja (Ķīna), Ņujorka (ASV) un Berne (Šveice).

Pekina atzīta par 11.dārgāko pilsētu pasaulē, Maskava ieņem 14.vietu, Londona - 30.vietu, Oslo - 46.vietu, Parīze - 62.vietu, Milāna - 71.vietu, Helsinki - 88.vietu, bet Stokholma - 106.vietu.

Rīga ir 52. pasaulē dārgākā pilsēta, teju par 12 vietām apsteidzot Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, savukārt Tallina dārgāko pasaules pilsētu sarakstā atrodas vēl augstāk - 47. vietā.

Šādus datus apkoopjusi Šveices banka UBS. Rīga bankas izveidotajā sarakstā atrodas starp Buenosairesu, kas ierindojas 51. vietā, un Prāgu, kas atrodas 53. vietā.

Līdzīgus pasaules dārgāko pilsētu sarakstus izveidojusi arī konsultāciju firma Mercer, kas Rīgu ierindojusi 97. vietā, savukārt kaimiņvalstu galvaspilsētas Tallina un Viļņa nav atrodamas pasaules dārgāko pilsētu simtniekā. ECA veidotajā 50 pasaules dārgāko pilsētu sarakstā nav atrodama neviena no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Lai aplūkotu pasaules dārgāko pilsētu TOP 10, ko izveidojusi UBS banka, skatiet fotogaleriju!

Saskaņā ar vairāku pētījumu rezultātiem, Tokija ir pasaules dārgākā vai vismaz viena no dārgākajām pilsētām. Bijušās Google darbinieces un LaunchBit līdzdibinātājas Elizabete Jina (Elizabeth Yin) izmaksas, dzīvojot Tokijā, bija nedaudz lielākas par 25 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 15,7 tūkst. Ls) gadā.

Uzreiz pēc koledžas pabeigšanas E. Jina Tokijā nodzīvoja gandrīz gadu. Viņa stāsta, ka neizstrādāja speciālu taupības stratēģiju, tomēr viņai izdevās ietaupīt krietnu naudas apjomu, raksta Startup Adventures Abound.

Aptuvenās ikmēneša izmaksas Tokijā veido 2,1 tūkstoti ASV dolāru mēnesī:

1. Mājoklis + gāze + ūdens + elektrība – aptuveni tūkstotis ASV dolāru

2. Ēdieni un dzērieni – 600 ASV dolāri

3. Telefona izmaksas – 50 ASV dolāru

4. Mājokļa iekārtošana ar mēbelēm – 40 ASV dolāri (sadalot kopējo summu ar 12)

5. Tualetes piederumi – 50 ASV dolāri

6. Izdevumi atpūtai atvaļinājuma laikā – 60 ASV dolāri (Gadā tika ņemts viens atvaļinājums, kas izmaksāja 700 ASV dolārus)

Par pasaulē dārgāko pilsētu dzīvošanai šogad atkārtoti atzīta Singapūra, secināts mediju grupas Economist Group pētījumu un analītikas struktūrvienības Economist Intelligence Unit (EIU) veiktajā pētījumā.

Tikmēr par dzīvošanai vislētāko pilsētu atzīta Zambijas galvaspilsēta Lusaka, kurai seko Bengalūra un Mumbaja Indijā.

Šajā pētījumā par pamatu ņemta dzīves dārdzība Ņujorkā, salīdzinot dažādu preču groza izmaksas 133 pilsētās.

Lai arī Singapūra atzīta par dzīvošanai dārgāko pilsētu, dzīves dārdzība tajā salīdzinājumā ar Ņujorku gada laikā nokritusies par 10%.

Kopumā EIU norāda, ka dzīves dārdzība pasaulē šogad bijusi ievērojami nepastāvīga, ņemot vērā dažādus ekonomiskos faktorus, tostarp ASV dolāra vērtības pieaugumu, naftas un citu izejmateriālu cenu kritumu, kā arī ģeopolitisko neskaidrību.

Dārgāko pilsētu TOP 6 skatiet raksta galerijā!

Pilsētas Kanādā un Austrālijā ir vispiemērotākās dzīvošanai, liecina The Economist pētījums.

Vankūvera joprojām ir pasaulē vispiemērotākā pilsēta dzīvošanai - ieguvusi 98 punktus no 100. Otro vietu ar 97.9 punktiem ieguvusi Vīne, bet trešo vietu ar 97.5 - Melburna.

Savukārt vismazāk piemērotākās pilsētas dzīvošanai ir Harare, kas atrodas pēdējā vietā ar 37.5 punktiem, Alžīra, kas ieguvusi tikai 38.7 punktus un Daka, kas arī ieguvusi 38.7 punktus. The Economist norāda, ka Harari par visnepiemērotāko vietu dzīvošanai padarījusi politiskā un ekonomiskā krīze Zimbabvē.

Pētījumā gan nav iekļautas pilsētas Afganistānā un Irākā.

Katra pētījumā iekļautā pilsēta tiek vērtēta pēc 30 faktoriem, iedalot tos piecās kategorijās: stabilitāte, veselības aprūpe, kultūra un vide, izglītība un infrastruktūra.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

Āzijas pilsētas atrodas dārgāko nekustamo īpašumu saraksta kalngalā kopš 2005. gada un pēc pēdējās statistikas datiem pasaules dārgākie nekustamie īpašumi ir Honkongā. Savukārt zemākās nekustamā īpašuma cenas no pasaules lielākajām pilsētām ir Mumbajā, Indijā, vēsta portāls pravda.ru.

Honkongā, Ķīnā nekustamo īpašumu cenas ir par 107% augstākas nekā vidējās cenas citās desmit pasaules lielākajās pilsētās. Mumbajā, Indijā tās ir par 43% zemākas, salīdzinot ar pārējām pasaules metrapolēm, liecina nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja Savills sagatavotais Pasaules Klases indekss (World Class Index).

Salīdzinājumam, Honkongā nekustamais īpašums ir par 63% dārgāks nekā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kas ierindojas saraksta otrajā vietā. Tai seko metropoles Tokija un Singapūra, kā arī Parīze. Pēdējos piecos ar pusi gados ievērojamu izaugsmi piedzīvojusi Singapūra – 2005. gadā lielpilsēta atradās saraksta septītajā vietā, bet šogad jau ceturtajā vietā.

Lielbritānijas mārciņas vērtības straujās samazināšanās dēļ Londona, kas iepriekš pasaules dārgāko pilsētu sarakstā ieņēma otro vietu, noslīdējusi uz 22. vietu, atsaucoties uz UBS pētījumu, ziņo Times.

Šobrīd dārgākā pilsēta pasaulē ir Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Tai seko Cīrihe, Kopenhāgena, Ženēva, Tokija un Ņujorka. Savukārt lētākās pilsētas ir Kuala Lumpura, Manila, Delī un Mumbaja.

Rīga šajā sarakstā ierindojusies 44. vietā, kamēr Tallina ar Lietuvu tikai 53. un 54. vietā.

Pētījuma autori uzsver, ka ievērojamas izmaiņas dārgāko pilsētu sarakstā viesušas valūtu svārstības. Īpaši tas attiecoties uz Eiropas pilsētām, kur daudzviet valūtu vērtības pret dolāru ir samazinājušās, tāpēc pilsētas kļuvušas lētāks.

Pētījumā analizēti 200 faktori, piemēram, dzīvošanas izmaksas, apģērbs, pārtika utt. Salīdzinoši ja Cīrihē vai Ņujorkā dzīvojošais cilvēks ar vidējo algu vēlētos iegādāties iPod, tad viņam būtu jāstrādā deviņas stundas, savukārt, Mumbajas iedzīvotājam nāktos «rauties vaiga sviedros» 29 stundas.

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Visdārgākā pilsēta, kurā dzīvot ārzemniekiem ir Honkonga, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas "Mercer" jaunākais pētījums par dzīves dārdzību dažādās pasaules pilsētās.

Honkonga par dārgāko pilsētu, galvenokārt mājokļu cenu dēļ, atzīta otro gadu pēc kārtas.

TOP 10 dārgāko pilsētu topu iepazīsti galerijā!

"Mercer" pētījumā ņemtas vērā 200 preču un pakalpojumu cenas 209 pilsētās, tostarp mājokļu cenas, transporta izmaksas, pārtikas un apģērba cenas un izklaides pasākumu izmaksas.

Otro vietu dārdzības ziņā ieņem Turkmenistānas galvaspilsēta Ašgabata, kas piedzīvojusi hiperinflāciju un strauji pieaugušas importēto preču un izejmateriālu cenas.

Trešo vietu ieņem Tokija, kurai seko Cīrihe, Singapūra, Ņujorka, Šanhaja, Berne, Ženēva un Pekina.

Pētījums liecina, ka dzīves dārdzība ārzemniekiem Āzijas un Āfrikas pilsētās kļūst arvien lielāka.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Izraēlas pilsēta Telaviva ir pirmoreiz atzīta par dzīvošanai dārgāko lielpilsētu pasaulē, augošai inflācijai kāpinot dzīvošanas izmaksas visā pasaulē, liecina trešdien publicēts pārskats.

Telaviva ir pakāpusies par piecām pozīcijām Pasaules dzīvošanas izmaksu indeksā (Worldwide Cost of Living Index), kuru sastādījis britu pētniecības un analīzes uzņēmums "Economist Intelligence Unit" (EIU), salīdzinot preču un pakalpojumu cenas ASV dolāros 173 lielpilsētās.

Dārdzības pieaugumu Telavivā nodrošinājusi Izraēlas nacionālās valūtas šekeļa augstā vērtība pret ASV dolāru, kā arī transporta un pārtikas cenu kāpums.

Otro un trešo vietu indeksā dalīja Parīze un Singapūra, bet nākamās vietas ieņēma Cīrihe un Honkonga. Ņujorka bija sestajā vietā, Ženēva - septītajā, Kopenhāgena - astotajā, Losandželosa - devītajā, bet Osaka - desmitajā vietā.

Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā Tokija zaudējusi savu pasaules dārgākās pilsētas statusu. Par tādu kļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, aplēsusi organizācija ECA International.

Otrajā vietā sarakstā iekļuvusi Angolas galvaspilsēta Luanda, kur preces un pakalpojumi, kurus iegādājas ieceļotāji, ir grūti sastopami un pieskaitāmi luksusa klasei. Nākamās dārgākās pilsētas ir Norvēģijas Stavangera, Dienvidsudānas galvaspilsēta Džuba un Krievijas galvaspilsēta Maskava. Piektajā vietā iekļuvusi Japānas galvaspilsēta Tokija, bet pirmā desmitnieka atlikušās vietas ieņem Šveices pilsētas – Cīrihe, Ženēva, Bāzele un Berne.

Pēdējo trīs gadu pasaules dārgākās pilsētas – Tokijas – kritums uz piekto vietu skaidrots ar Japānas nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanos attiecībā pret citām valūtām.

Norvēģija ir saglabājusi savu statusu, kā dzīvošanai iekārojamākā valsts pasaulē. Tā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākais pētījums, kurš ierindojis Āfrikas valstis, kurās valda karš un HIV izplatība, pie vismazāk pievilcīgajām vietām dzīvošanai. (precizēta)

Pētījumā, kura dati ir iegūti vēl pirms globālās krīzes iestāšanās, norādīts, ka Norvēģijā, Austrālijā un Īslandē bijuši visaugstākie dzīvošanas standarti, kamēr Nigēra un Afganistānā cilvēku attīstības ziņā uzrādījušas viszemākos rādītājus.

No Baltijas valstīm pievilcīgākā dzīvošanai ir Igaunija, kam tālāk seko Lietuva un Latvija. Latvija pētījumā, kurā apkopoti dati par 182 valstīm, ierindojusies 48. vietā. Igaunija un Lietuva attiecīgi 40. un 46. vietā, kamēr Baltijas valstu lielais kaimiņš Krievija pētījumā ieņēmis 71. vietu.

Proti, kamēr 24 nabadzīgākajās valstīs analfabēti ir aptuveni puse sabiedrības, tad valstīs, kuras tiek uzskatītas par vidēji attīstītām, analfabētu īpatsvars sabiedrībā ir aptuveni 20%. Tāpat būtiskas atšķirības novērojamas iedzīvotāju mūža ilgumā, piemēram, Japānā, cilvēka vidējais mūža ilgums ir teju 83 gadi, kamēr kara plosītajā Afganistānā tie ir gandrīz 44 gadi.

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Liepājas pilsētas pašvaldība 25. jūlija izsolē pārdevusi visus 14 uz izsoli izsludinātos pašvaldības nekustamos īpašumus par kopumā 49 750 eiro. Izsoles rezultāti vēl jāapstiprina domes sēdē, pēc kuras tiks slēgti pirkuma līgumi ar jaunajiem īpašniekiem.

Kā stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, izsole bija plaši apmeklēta, tikai vienam objektam bija pieteicies viens pretendents, pārējie objekti tika pārsolīti ar dažādu cenu pieaugumu. Rekordu sasniedza objekts, kur tika nosolīts 141 izsoles solis ar 50 eiro vērtību. Uz šo objektu bija pieteikušies 11 dalībnieki.

Kopējā 14 objektu izsoles sākumcena bija 24700 eiro, kopējā nosolītā summa – 49750 eiro.

Izsolītie 14 pašvaldības nekustamie īpašumi ir dzīvokļi Apšu ielā 29-7 (izsoles sākumcena 900 eiro), Baidzeles ielā 4-8 (sākumcena 1500 eiro), Egļu ielā 18-7 (sākumcena 1400 eiro), E.Veidenbauma ielā 24-1N (sākumcena 6200 eiro), Ģenerāļa Baloža ielā 48-2 (sākumcena 1900 eiro), Ģenerāļa Baloža ielā 59 -8A (sākumcena 200 eiro), K.Ukstiņa ielā 49-7 (sākumcena 1300 eiro), Lazaretes ielā 4A-10 (sākumcena 3200 eiro), Mālu ielā 3-2 (sākumcena 500 eiro), Metalurgu ielā 23-5 (sākumcena 1400 eiro), Ozolu ielā 12-5 (sākumcena 1300 eiro), Puķu ielā 1-10 (sākumcena 400 eiro), Pulkveža Brieža ielā 16-14 (sākumcena 3500 eiro), Zāļu ielā 25-11 (sākumcena 1000 eiro).

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Patlaban kinoteātrī Rīga tiek izrādīta zviedru filma Bruiņinieks Ārns, kas ir dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Tās producents ir viens no Dienas Biznesa īpašnieka Bonnier grupas uzņēmumiem AB Svensk Filmindustri.

Filmas režisors ir Peters Flints (Peter Flinth). Filma uzņemta Svensk Filmindustri.

Filmas Bruiņinieks Ārns darbība risinās 12.gadsimtā Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, kā arī drošsirdīgi bruņinieki, ietekmīgas karalienes, nodevīgi karaļi. Tas ir stāsts par karu un intrigām, draudzību un nodevību, taču pāri visam - kaislīgu mīlestību.

Filmas Bruņinieks Ārns pamatā ir episka triloģija par Zviedrijas valsts veidošanos. Tā esot dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Lomās redzamas zviedru kino zvaigznes Joakims Neterkvists, Sofija Helina, kā arī pasaules slavu guvušie Stelans Skarsgārds un Bibi Andersone.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.