Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Finanšu ministra Einara Repšes vadītā Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) sēdē tika nolemts, ka par izciliem sasniegumiem sportā XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kopsummā no Latvijas valsts budžeta sportistiem plānots piešķirt ap 400 tūkstošiem latu.

LNSP atbalstīja Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Martinam Dukuram par izcīnīto 2. vietu piešķirt naudas balvu 67 tūkstošu latu apmērā un Tomasam Dukuram par izcīnīto 4. vietu skeletonā piešķirt 20 tūkstošu latu prēmiju.

Savukārt Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistiem Andrim un Jurim Šiciem par izcīnīto 2. vietu kamaniņu divniekā piešķirt naudas balvu katram 50 tūkstošu latu apmērā.

«Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ievērojot fiskālo disciplīnu, ar vislielāko atbildību ir jāizturas pret jebkuriem izdevumiem no valsts budžeta, taču Latvijas sportistu sasniegumi XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā tiks novervēti ar vislielāko atzinību, un no valsts budžeta viņiem ir jāpiešķir prēmijas pilnā apmērā,» sēdes laikā norādīja ministrs E. Repše.

Iedzīvotājiem vislabvēlīgākā pasaules pilsēta ir Melburna, kas gāzusi no šī troņa ilggadīgo uzvarētāju Vankūveru, liecina The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākais pētījums.

EIU ir sarindojusi 140 pasaules pilsētas, vadoties pēc stabilitātes un drošības, veselības aprūpes, kultūras un vides, kā arī infrastruktūras un izglītības.

Gandrīz desmitgadi saraksta virsotnē atradās Vankūvera, taču šogad tā ierindojusies trešajā vietā aiz Austrijas galvaspilsētas Vīnes.

Pirmajā desmitniekā nonākušas vairākas Austrālijas pilsētas - Sidneja sestajā vietā, bet Pērta un Adelaida dala astoto vietu.

Arī citas Kanādas pilsētas indeksā augsti novērtētas, Toronto un Kalgari ieņemot attiecīgi ceturto un piekto vietu.

Somijas galvaspilsēta Helsinki ierindojas septītajā vietā, bet desmitnieku noslēdz Jaunzēlandes pilsēta Oklenda.

Pasaulē lielākās un svarīgākās pilsētas ne vienmēr ir labākās vietas, kur dzīvot. Tādi faktori kā augsts noziedzības līmenis vai satiksmes noslogotība var pasliktināt dzīves kvalitāti. Tātad, kuras ir labākās pilsētas pasaulē, kurās dzīvot?

CNBC izveidojis 15 pasaulē labāko pilsētu sarakstu. Tā pamatā ir konsultāciju uzņēmuma Mercer šā gada dzīves kvalitātes pētījums.

1. Vīne, Austrija

Iedzīvotāju skaits: 1,7 miljoni

Vīne ir viena no trim galvaspilsētām, kas ierindojusies Top 10.

Raugoties no iedzīvotāju skaita, tā ir lielākā pilsēta Austrijā. Tā ir arī valsts kultūras, ekonomikas un politikas centrs. Vīne ieņem pirmo vietu pasaulē kā konferenču galamērķis un katru gadu piesaista lielu tūristu skaitu.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Foto: Pexels.com / Alena Darmel

Katram no mums ir sapnis par savu ideālo dzīvesvietu. Kāds vēlas dzīvot mierā un klusumā tādā privātmājā, kas atrodas tālu prom no burzmas, bet cits dod priekšroku visam, ko sniedz mūsdienīga infrastruktūra un labiekārtota vide lielpilsētās vai netālu no tām. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlies, vienmēr aktuāls ir jautājums par to, kas ir izdevīgāk: būvēt māju pašam vai tomēr pirkt jau gatavu un mēbelētu ēku. Raksta turpinājumā aplūkojam dažādus faktorus, lai palīdzētu Tev pieņemt pareizo lēmumu.

Būvēt pašam – vai labākais risinājums?

Privātmājas būvniecība ir nopietns lēmums, kam ir jābūt rūpīgi pārdomātam. Lai arī doma var šķist vilinoša vien tā iemesla dēļ, ka māju var būvēt tā, kā pašam patīk vislabāk, tomēr, lai viss izdotos tieši tā, kā iecerēts, jau laikus ir jāapzina dažādi riski, kā arī jāņem vērā būtiski faktori. Piemēram, īpašumā ir jābūt zemei un pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic būvprojekta saskaņošana. Pēcāk jāizvēlas kompetenti un uzticami meistari, jāiegādājas kvalitatīvi būvmateriāli, iespējams, jāpiesaista speciālists, kas palīdzēs radīt gaumīgu un skaistu iekārtojumu.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Nevienam no aptuveni 60 Latvijas sportistiem, kuri piedalīsies XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, nebūs apģērbs, kuru rotātu kāds no Latvijas uzņēmumu zīmoliem, jo visu olimpiešu apģērbus ražojusi igaunijas kompānija ATLM Design OU un Adidas Baltic, raksta Latvijas Avīze.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) uzskata, ka tam par iemeslu varētu būt fakts, ka pašmāju uzņēmumi nemaz neesot spējīgi uzšūt specifisko individuālo ziemas sporta apģērbu.

Latvijas labākā bobsleja četrinieka pilots Jānis Miņins. (Foto: REUTERS/SCANPIX)LOK norāda, ka uz atklāto konkursu par parādes un brīvā laika sporta ekipējuma piegādi olimpiskajai delegācijai bija pieteikusies tikai Igaunijas kompānija ATLM Design OU.

Tikmēr pašmāju modes industrijas pārstāvji ir izbrīnīti, ka LOK rīkotajā konkursā bijis tikai viens, turklāt ārzemju uzņēmums. Nozares pārstāvji uzsver – Latvijas kompānijas ir spējīgas gan izstrādāt dizainu, gan uzšūt visu nepieciešamo.

Rīkojot lielus starptautiskus sporta pasākumus, piemēram, Ziemas Olimpiskās spēles, to uzņēmējvalstij var dot reālu atspērienu ekonomiskai izaugsmei, kā arī spodrināt valsts tēlu globālā mērogā.

Tā teikts jaunākajā Deloitte Touche Tohmatsu (DTT) ziņojumā, raksta BBC.

Tajā teikts, ka uzņemot lielos sporta notikumus valsts vai pilsēta var ievērojami paātrināt dažādu projektu realizāciju, kas citādi prasītu lielāku laiku, vai arī nebūtu realizējami vispār.

Piemēram, Ziemas Olimpisko spēļu uzņēmēja Vankūvera izmantoja šādu iespēju, lai uzbūvējot Konferenču centru, izveidojot tranzīta dzelzceļa līniju, kā arī izbūvējot jaunus ceļus.

«Jaunās valstīs un pilsētās cenšas atšķirties globālajā ekonomikā. Uzņemot svarīgus pasaules mēroga pasākumus, tās var nonākt pasaules skatuves centrā,» saka ziņojuma līdzautors Gregs Pelegrino (Greg Pellegrino) no DTT.

ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, no 9.augusta būs atļauts šķērsot Kanādas robežu nebūtiskiem braucieniem bez jebkādām karantīnas prasībām, pirmdien paziņoja Kanādas valdība.

Kanāda no 7.septembra atvērs savu robežu visiem vakcinētajiem ārvalstu ceļotājiem.

ASV-Kanādas sauszemes robeža, kas ir visgarākā pasaulē, un gaisa robeža kopš 2020.gada marta vidus ir bijusi slēgta nebūtiskiem braucieniem jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Tūrisma nozare ir izdarījusi arvien stiprāku spiedienu uz valdību, lai tā mīkstinātu ceļošanas ierobežojumus, bet Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa administrācija negribēja apdraudēt progresu Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Kanāda šomēnes atcēla karantīnas prasības saviem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atgriežas no ārvalstīm, ja viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Noziedznieku grupa no Latvijas, izmantojot zagtas kredītkartes biļešu iegādei tiešsaistē, radījusi līdz pat divu miljonu ASV dolāru zaudējumus, informējuši Vankūveras Olimpisko spēļu organizatori (VANOC), ziņo vancouversun.com.

VANOC pārstāve Renē Smita-Valede (Renee Smith-Valade) stāstījusi, ka viltus darījumi veikti VANOC fanu mājaslapā internetā.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju VANOC, apdrošinātāji un Visa pašlaik diskutē, kurš kompensēs zaudējumus.

Kā vēsta medijs, savu saistību ar krāpšanu atzinuši divi Latvijas pilsoņi, kuriem varētu būt saikne ar organizēto noziedzību. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju viņi varētu būt no noziedznieku grupas, kas sastāvējusi no vairākiem desmitiem latviešu. Izmeklētāji uzskatot, ka iesaistīti varētu būt vairāk nekā 30 latvieši, kuri Vankūverā ielidojuši no Apvienotās Karalistes.

Latviešu skeletonists Martins Dukurs sestdien Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vienīgi Aleksandram Tretjakovam no Krievijas un iegūstot savu otro olimpisko sudraba medaļu karjerā.

Šī ir kļuvusi par Latvijas veiksmīgāko ziemas Olimpiādi kopš neatkarības atgūšanas. Iepriekš Vankūverā tika izcīnītas divas sudraba medaļas, to skaitā arī M.Dukuram, bet Sočos jau iegūts viens sudrabs un divas bronzas.

Tikmēr vecākais no brāļiem Dukuriem Tomass sacensības noslēdza ceturtajā vietā, izmantojot amerikāņa Džona Deilija rupjo kļūdu un pakāpjoties no piektās pozīcijas. Līdz medaļai latvieti šķīra 0,32 sekundes.

Dienas otrajā braucienā M.Dukurs uzrādīja otro labāko laiku aiz Tretjakova un summā viņam zaudēja 0,81 sekundi. Četros braucienos latvietis divreiz bija otrais, bet reizi - pirmais.

Trešais tikmēr bija Metjū Entuāns no ASV, kurš uzvarētājam zaudēja 2,97 sekundes.

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Tēriņi ziemas olimpisko spēļu projekta realizācijai Sočos 2014.gadā jau sastāda 950 miljardus rubļu (18,8 miljardu latu), saskaņā ar NEWSru.com.

Pārmērīgi augstās izmaksas olimpisko spēļu rīkošanai Nezavisimaya Gazeta skaidro ar korupciju, zemas efektivitātes darbuzņēmējiem kā arī ar nepareizu 2014.gada olimpisko spēļu norises vietas izvēli. Pēc ekspertu domām, var minēt vairākus iemeslus tik apjomīgām izmaksām - pirmkārt jau tā ir izvēlētā norises vieta – šaura piejūras teritorija ar ļoti vāju infrastruktūru. Vēl tiek minēti tādi iemesli kā pārmērība, dažādi šķēršļi un neefektīva celtniecība, vēsta NEWSru.com.

Sočos plānoto olimpisko spēļu izdevumi desmit reizes pārsniedz Turīnas olimpisko spēļu budžetu Itālijā, Soltleiksitijā ASV un Vankūverā Kanādā. Izdevumi, lai sagatavotos spēlēm, ir pārsnieguši 30 miljardus ASV dolāru (15,45 miljardi latu), lai gan sākotnēji tika plānots vien 12 miljardi eiro. Šie skaitļi ir pamats Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvja vizītei. «Mums ir ļoti ierobežots budžets. Nekāda programma nespēja piesaistīt tik daudz investīcijas,» sabiedrības padomes sanāksmes par sagatavošanos olimpiskajām spēlēm laikā stāsta Reģionālās attīstības vietnieks Jurijs Reiļjans, vēsta NEWSru.com.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.