Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Sabiedrisko attiecību pakalpojumus Latvijā 2010.gadā snieguši 65 uzņēmumi, kopējam apgrozījumam veidojot 8,5 miljonus latu, liecina pētījums par sabiedrisko attiecību nozari Latvijā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrisko attiecību tirgū ir vērojama stabilizācija, neskatoties uz faktu, ka sabiedrisko attiecību uzņēmumu apgrozījums pērn ir krities par 2,3% (no 8,7 miljoniem latu 2009. gadā līdz 8,5 miljoniem latu 2010. gadā). Šis kritums, salīdzinot ar reklāmas tirgu, esot niecīgs un, iespējams, skaidrojams ar atsevišķu nozares spēlētāju izstāšanos no sabiedrisko attiecību tirgus.

Kopumā nozares ekspertu prognozes liecina, ka 2011. gads būs sabiedrisko attiecību tirgus izaugsmes gads.

Pētījumā secināts, ka ietekmīgākie tirgus spēlētāji ir 20 lielākie sabiedrisko attiecību uzņēmumi, kuriem kopumā pieder 85%tirgus. Lai arī apgrozījuma pieaugumu 2010.gadā izdevās sasniegt tikai 7 no 20 lielākajiem nozares uzņēmumiem, pārējo tirgus spēlētāju kritums vērtējams kā nenozīmīgs - 3,2% apmērā.

Lielākā daļa jeb 78% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbalsta ideju, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt tauta, liecina pētījumu aģentūras un LNT raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas dati.

42% aptaujāto «noteikti atbalsta» šādu ideju, bet 36% - «drīzāk atbalsta» domu par tautas vēlētu prezidentu.

Salīdzinoši biežāk starp idejas par tautas vēlētu Valsts prezidentu atbalstītājiem ir sievietes, cittautieši, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, novēroja pētījuma veicēji.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (10% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vīrieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

29.jūnijā Parex bankas kārtējā akcionāru sapulcē ievēlēta jauna bankas padome. Saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu, akciju sabiedrības Parex banka padome ir ievēlēta šādā sastāvā – Andžs Ūbelis, Maikls J. Borks (Michael J. Bourke), Lorencs Filips Adamss (Laurence Phillips Adams), Kaspars Āboliņš un Karls Hakans Kalakers (Carl Hakan Kallaker).

Parex bankas padomē tika ievēlēts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvis Lorencs Filips Adamss, jurists ar specializāciju banku sektorā un 25 gadu darba pieredzi finanšu sektorā. L. Adamss ir strādājis tādās ārvalstu finanšu institūcijās kā ABN AMRO Bank un Citibank.

Parex bankas akcionāru sapulces laikā apstiprināts arī Parex grupas konsolidētais gada pārskats par 2008. gada finanšu rezultātiem, tika ievēlēts revidents turpmākajiem periodiem, kā arī veikti grozījumi Parex bankas statūtos.

Padomes priekšsēdētāja vēlēšanas plānotas pirmajā jaunās padomes sēdē, kas varētu notikt jau tuvāko nedēļu laikā, Db informēja bankā. Iepriekš bankas padomē darbojās Žaneta Jaunzeme - Grende, Andžs Ūbelis, Karls Hokans Šellokers, Gints Freimanis, Kaspars Āboliņš un Rolands Paņko.

26. jūnija valdes sēdē ievēlēts jauns Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) prezidents un viceprezidente. Asociācija iecerējusi meklēt sadarbības iespējas ar Latvijas augstskolām ar mērķi celt sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālo līmeni.

Par LSAKA prezidentu ievēlēts sabiedrisko attiecību aģentūras GCI Latvia valdes loceklis Ojārs Stūre. Papildus prezidentam turpmāk tiks ievēlēts arī viceprezidents. Par pirmo LSAKA viceprezidenti kļuvusi Inga Latkovska, kas pārstāv sabiedrisko attiecību aģentūru PR Stils.

Runājot par asociācijas tālāko darbību, Ojārs Stūre atzīmē: "Arī turpmāk viens no svarīgākajiem asociācijas uzdevumiem būs darbs pie Sabiedrisko attiecību gada balvas un tās attīstīšanas par ikgadēju Baltijas reģiona un ziemeļvalstu mēroga notikumu. Tāpat asociācija ir iecerējusi meklēt sadarbības iespējas ar Latvijas augstskolām ar mērķi celt sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālo līmeni, kā arī vairot izpratni par šī komunikāciju veida iespējām uzņēmumu vadošo darbinieku vidū."

Uzsākta pieteikumu pieņemšana konkursam Baltic PR Awards, kuru tā rīkotāji uzskata par gada nozīmīgāko pasākumu sabiedrisko attiecību nozarē Baltijas valstīs.

Šogad pirmo reizi konkursa organizēšanā iesaistījušās visu trīs Baltijas valstu sabiedrisko attiecību asociācijas, tāpēc sagaidāma līdz šim sīvākā konkurence. Uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrisko attiecību speciālisti, kā arī sabiedrisko attiecību aģentūras un individuālie konsultanti tiek aicināti iesniegt pagājušajā gadā realizētās labākās un veiksmīgākās komunikācijas kampaņas. Komunikācijas kampaņas un programmas iespējams pieteikt 10 dažādās kategorijās, tādējādi demonstrējot labos piemērus krīzes un pārmaiņu komunikācijā, reputācijas vadībā, korporatīvās sociālās atbildības jomā, iekšējās komunikācijas, sponsorēšanas un citās jomās.

Līdz ar drīzumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām un intrigu, kurš vai kura ieņems valsts augstākās amatpersonas amatu, atsākušās diskusijas par prezidenta institūciju, t.i., vai Latvijā prezidents būtu jāvēl tautai vai arī jāsaglabā līdzšinējā kārtība, kad prezidentu, kā zināms, ievēl parlaments.

Protams, runas par tautas vēlētu prezidentu nav nekas jauns, ik pa laikam tās uzvirmo atkal un atkal, tomēr šoreiz atbalstu šādai iecerei ir izteikusi viena no augstākajām valsts amatpersonām premjers Aigars Kalvītis.

Apsverot šādu varbūtību, šķiet, ka galvenais jautājums ir par to, kāpēc Latvijai būtu jāmaina prezidena ievēlēšanas esošā kārtība. Tāpat arī būtisks jautājums ir par to, pat ja prezidentu ievēlētu tauta, vai mainītos viņa pilnvaras.

Ja Valsts prezidenta ievēlēšana tiktu uzticēta tautas gribai ar nosacījumu, ka tiks saglabātas esošās prezidenta institūta pilnvaras un tās netiks palielinātas, tad būtībā šādu Satversmes izmaiņu galvenais ieguvums būtu vēl viens politiskais šovs. Taču ļoti lielā mērā iespējams, ka šāds šovs Latvijas tautai pat ir vajadzīgs.

Notikušajā Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē bankas padomē ievēlēta Žaneta Jaunzeme, Andžs Ūbelis, Karls Hokans Šellokers, Gints Freimanis, Kaspars Āboliņš un Rolands Paņko, Db uzzināja no akcionāriem.

Tādējādi bankas padomē netika ievēlēts mazākuma akcionāru izvirzītais pārstāvis ASV investīciju kompānijas Firebird management LLC partneris Aians Hagu (Ian Hague). Jau vēstīts, ka šodien notika Parex bankas akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā plānots atsaukt bankas esošo padomi un ievēlēt jaunu uz trīs gadiem, kā arī noteikt padomes atalgojumu mēnesī. Tāpat sapulcē plānots pieņemt zināšanai valdes informāciju par Parex bankas un grupas finanšu rādītājiem un ievēlēt bankas revīzijas komiteju.

Līdz šim Parex bankas padomē strādāja Hans Eberhards Berndts, Valdis Birkavs, Guntars Grīnbergs, Viesturs Neimanis, Gints Poišs un Aija Poča.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

LSAKA (Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija) un LASAP (Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem) rīko ikgadējo starptautisko konferenci PR Challenge 2008. Lai izvērtētu pagājušā gada labākās PR kampaņas Baltijā, konferences ietvaros notiks atklātais konkurss Baltijas Sabiedrisko attiecību Gada balva, liecina sniegtā informācija medijiem.

27. un 28. maijā LSAKA kopā ar sadarbības partneriem rīko piekto starptautisko konferenci PR Challenge. Pirmo reizi tā tiek rīkota arī sadarbībā ar Starptautisko Sabiedrisko attiecību asociāciju (IPRA). Vienlaikus ar konferenci notiks konkurss Baltijas Sabiedrisko attiecību Gada balva, kurā tiks noskaidroti labākie sabiedrisko attiecību projekti Baltijas valstīs deviņās nominācijās. Savu dalību konferencē un konkursa žūrijā apstiprinājis pazīstamais Sorbonnas Universitātes profesors un praktizējošs sabiedrisko attiecību eksperts Žans-Pjērs Budons (Jean - Pierre Beaudion), kā arī profesionāļi no citām valstīm.

Šī gada konkursu vērtēšot neatkarīga starptautiska žūrija. Žūrijas vadītājs būs IPRA valdes loceklis Rihards Linnings (Richard Linning) no Lielbritānijas, žūrijas locekļi – Rafals Čehovskis (Rafal Czechowski) no Polijas, Klauss Januševskis (Klaus Januschewski) no Vācijas, Konrads van Haselts (Koenraad van Hasselt) no Nīderlandes, Hauka Lunda (Hauk Lund) no Norvēģijas, Žans-Pjērs Budons no Francijas un Marija Gregova (Maria Gergova) no Bulgārijas.

Tadžikistānā šodien, 28.februārī, norisinās parlamenta vēlēšanas.

Uz tām kopā ar citu valstu eiroparlamentāriešiem devusies arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa informē, ka patlaban situācija Tadžikistānā ir mierīga. Taču sastaptie cilvēki atzinuši, ka vairāk satraucas nevis par valsts virzību uz demokrātiskām pārmaiņām, bet par sociālekonomisko nestabilitāti. Lielas izredzes šajās vēlēšanās ir valsts prezidenta Tadžikistānas Tautas demokrātiskai partijai. Savukārt opozīcijas partijas patlaban ir vājākās pozīcijās un jēdziens opozīcija tiek tulkots negatīvi.

Augstākais likumdošanas varas un pārstāvniecības orgāns Tadžikistānā ir divpalātu parlaments. Apakšpalāta sastāv no 63 deputātiem, kurus vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. 65% deputātu (41 cilvēks) ievēl vienmandātu vēlēšanu apgabalos, bet 35% deputātu (22 cilvēki) ievēl vienotā Republikas līmeņa apgabalā proporcionāli balsu skaitam, kas saņemtas par politisko partiju izvirzīto kandidātu sarakstiem.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) ir kļuvusi par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru, ziņo LSAKA.

LSAKA izpilddirektore Kristīne Atraste stāsta, ka iestāšanās LDDK ir simbolisks solis, un liecina par faktu, ka sabiedriskās attiecības Latvijā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Savukārt LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle pauž uzskatu, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumu kompānijas pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir pierādījušas profesionālismu, attīstot pakalpojumu klāstu, veidojot Latvijas sabiedrisko attiecību praksi un sniedzot ar vien kvalitatīvākas konsultācijas klientiem. «Esam gandarīti par to, ka sabiedrisko attiecību nozares līderi turpmāk konsolidēs viedokļus un papildinās to tautsaimniecības nozaru skaitu, kuras ir gatavas dot ieguldījumu ilgtspējīgai Latvijas attīstībai, iesaistoties sociālajā dialogā,» tā E. Egle.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg

PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.

Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.

Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.

Db jautāja ekspertu viedokli par plaši izskanējušo finanšu ministra Ata Slaktera interviju finanšu telekanālam Bloomberg Television.

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors

Jurģis Liepnieks, sabiedrisko attiecību konsultants

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

ja Slaktera kungs zināja, ko grib teikt, tad viņš nezināja, kā pateikt. Pozitīvi šai gadījumā

ir tas, ka skatītāji vainu liks uz slikto angļu valodu un mazāk uz atbilžu saturu. Lai arī Latvijai tas nedod neko pozitīvu, vairāk negatīva vērtējuma būs tieši ministram, nevis valstij.

Vakar tika pasniegtas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas Baltic PR Award. No 30 balvām 25 tika Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Šogad žūrijā piedalījās virkne ārvalstu PR ekspertu, bet klātienē darbus vērtēja trīs žūrijas locekļi – žūrijas priekšsēdētājs Ričards Linings (Richard Lininng), Dānijas PR asociācijas viceprezidents Koenrāds van Hasselts (Koenraad van Hasselt) un Volkswagen korporatīvās atbildības un ilgtspējīgas attīstības vadītājs Dr. Gerhards Pretoriuss (Dr. Gerhard Prätorius).

Baltic PR Awards 2009 uzvarētāji:

Korporatīvā un biznesa komunikācija

1. Santehniķu diena

Izpildītājs: Shark Media

Klients: Laufen CZ s r.o.

2. Swedbank ienākšana Latvijā – Hansabankas jaunais vārds

Šķiet Latvijas sabiedrisko speciālistu virtuve ir krietni uzkarsusi pēc Dienas publikācijas par bijušās ministres Mūrnieces un sabiedrisko attiecību aģentūras BKC īpašnieka Ginta Federa nenotikušo darījumu.

Diemžēl komunikāciju druvas arāji pozitīvus plusus no šīs publicitātes sava aroda attīstībai neiegūst. Aplūkošu dažus aspektus, kas palikuši ārpus publiski izskanējušajiem un kuriem, manuprāt, būtu vērts pievērst uzmanību esošajiem un potenciālajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu pircējiem.

Acīmredzot lielākais cepiens mediju pusē ir firmas piedāvājumā Mūrnieces kundzei ierakstītais formulējums mēs garantējam, kas liek domāt par mediju iespējamo pērkamību. Iespējams, ka vārds garantē ir tikai konsultantu pārspīlēta savas iespējamās varēšanas izpausme, taču neviens nevar liegt komersantam tirgot savu preci ar tādām metodēm, kādas pats uzskata par labām un piemērotām, cik tālu tas vien nepārkāpj likumdošanā noteiktās normas. Savukārt, pirkt to vai nepirkt ir paša klienta lēmums un sapratne par pērkamo produktu. Protams, papildus dimensiju un mediju interesi rada klienta puses statuss – publisko iepirkumu subjekts, savdabīgi demisionējusi ministre, premjera partijas pārstāve utt.