Līdz ar drīzumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām un intrigu, kurš vai kura ieņems valsts augstākās amatpersonas amatu, atsākušās diskusijas par prezidenta institūciju, t.i., vai Latvijā prezidents būtu jāvēl tautai vai arī jāsaglabā līdzšinējā kārtība, kad prezidentu, kā zināms, ievēl parlaments.
Protams, runas par tautas vēlētu prezidentu nav nekas jauns, ik pa laikam tās uzvirmo atkal un atkal, tomēr šoreiz atbalstu šādai iecerei ir izteikusi viena no augstākajām valsts amatpersonām premjers Aigars Kalvītis.
Apsverot šādu varbūtību, šķiet, ka galvenais jautājums ir par to, kāpēc Latvijai būtu jāmaina prezidena ievēlēšanas esošā kārtība. Tāpat arī būtisks jautājums ir par to, pat ja prezidentu ievēlētu tauta, vai mainītos viņa pilnvaras.
Ja Valsts prezidenta ievēlēšana tiktu uzticēta tautas gribai ar nosacījumu, ka tiks saglabātas esošās prezidenta institūta pilnvaras un tās netiks palielinātas, tad būtībā šādu Satversmes izmaiņu galvenais ieguvums būtu vēl viens politiskais šovs. Taču ļoti lielā mērā iespējams, ka šāds šovs Latvijas tautai pat ir vajadzīgs.
Turklāt kāda gan ir starpība, kas ievēl šo amatpersonu - valsts pilsoņi vai tikai 100 politiķi, ja nemainās prezidenta funkcijas. Toties cilvēkiem būs gandarījuma sajūta, ka viņi ir piedalījušies sava prezidenta ievēlēšanā. Savukārt politisku tirgošanos par prezidenta amatu nomainītu vērienīgas prezidenta vēlēšanas kampaņas, un kā visbiežāk ir rādījusi līdzšinējā pieredze - jo lielāki līdzekļi tiek ieguldīti un profesionālāki polittehnologi šos līdzekļus pareizi novada, jo labāks ir rezultāts.
Savukārt, ja tautas ievēlētam prezidentam Satver-smē tiek paredzētas lielākas izpildvaras funkcijas, tad jautājums ir par to, kāpēc tas ir nepieciešams? Ar ko gan esošā Satversmes kārtība sevi būtu parādījusi kā slikti funkcionējošu? Šķiet, ka Satversmes tēvi ir ļoti loģiski un tālredzīgi decentralizējuši varu, tā teikt, lai kāda rokās nebūtu pārlieku daudz varas, lai kādam nerastos kārdinājums valsti vadīt kā uzņēmumu.
Šķiet, ka pirms uzsākt diskusiju par to, vai nodot prezidenta ievēlēšanu tautas rokās, tā arī nav atbildēts galvenais jautājums - kāpēc gribam kaut ko mainīt un ko mēs no šīm izmaiņām gribam sagaidīt. Bet varbūt runa ir par vienkāršu populistisku repliku no premjera puses, kas nekad neīstenosies reālajā dzīvē.