Kurzemes biznesa inkubatorā radīta sadzīves atkritumu prese. Ražošanu plānots sākt jau šogad.

Telpas ražotnei Liepājā jau nolūkotas. Sākotnēji tiks nodarbināti 10 līdz 15 cilvēki, kas elektriskās sadzīves atkritumu preses montēs no detaļām, ko pēc Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) SIA Eko kubs pasūtījuma izgatavo vairāki citi uzņēmumi. Iespējams, nākotnē ražotne pārtaps par sociālā biznesa projektu, piedāvājot darbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par produkta iegādi ieinteresējušies vairāki simti potenciālo klientu, tostarp Londonas pašvaldība.

Iedvesmo mazulis

«Ideja radās brīdi pēc dēliņa piedzimšanas, kad pamanīju – atkritumu mājās kļuvis trīsreiz vairāk, jo mazulim vajag autiņbiksītes, salvetes, sarodas dažādi maisiņi,» stāsta idejas autore, SIA Eko kubs valdes priekšsēdētāja Sintija Pusaudze. Tajā brīdī ienākusi prātā doma – vajadzētu sapresēt atkritumus, lai tie nebūtu biežāk jāizved un jāmaksā vairāk. Pēc tirgus izpētes nācies secināt – šādas nelielas, elektroniskas iekštelpu sadzīves atkritumu preses gan ražo Ķīnā, taču loģistikas izmaksu dēļ cena ir pārāk augsta – Latvijas pasūtītājam tā izmaksā 600–800 ASV dolāru. «Tādu cenu maksāt es nevarēju atļauties, tāpēc sāku meklēt iespēju izgatavot kaut ko līdzīgu tepat, izmantojot Latvijas materiālus,» ceļu līdz biznesa idejai stāsta S. Pusaudze. Iepazīstinot ar savu ideju pazīstamus uzņēmējus pilsētā un Kurzemes biznesa inkubatorā, viņa saņēmusi konceptuālu atbalstu un atzinumu, ka šāds produkts varētu interesēt plašāku patērētāju loku Latvijas, Baltijas un pat starptautiskā līmenī. «Nevaru noliegt, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā Ķīnā,» atzīst uzņēmēja. Taču esot vērts mēģināt – pirmkārt, lētāka loģistika kompensē ražošanas izmaksas, otrkārt, iespēja radīt kaut nedaudz darbavietu Liepājā šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Latvijas nodokļu sistēma ir trešā konkurētspējīgākā OECD valstu blokā, bet investīciju jomā svilpo vējš

Šonedēļ publicētā starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējuma rezultāti glauda pa spalvai valdību un tās spožo veikumu – skat, skat, cik lepna debija OECD dalībvalsts statusā. Ja vēl šī pētījuma topa līderi un mūžīgo konkurenti visās jomās Igauniju mēs būtu pārspējuši, tad nekas cits neatliktu, kā pārplīst no lepnuma. Tikko iekāpuši bagāto valstu kluba kurpēs un – kā uz burvju mājiena – no teritorijas, kurai investori pēdējā laikā uzskatāmi uzgriezuši muguru, esam kļuvuši par vietu, kas negaidīti magnetizējusies jauniem investīciju projektiem. Kā uzsver Finanšu ministrija, novērtējums liecina, ka starptautiskajos nodokļu aspektos, kas primāri ir svarīgi investīciju piesaistei, Igauniju esam pat pārsituši pušu. Rezultāts runā pats par sevi – veiksmes stāsts uz līdzenas vietas. Šveices un Zviedrijas nodokļu sistēma nobāl, par Nīderlandi nemaz nerunājot. Īstā zvaigzne pie OECD debesjuma ir Latvija. Ordeni valdības vadītājiem, goda rakstus ministriem! Nedrīkst aizmirst par prēmijām rezultātu sasniegšanā iesaistīto ierēdņu pulkam, varbūt noderētu arī kāds komandējuma brauciens ar eksotisku galamērķi un laisku programmu. Izcīnīt medaļas nenākas viegli, olimpieši to nespēja, bet, sekojot tautas gribai, mūsu valstsvīri ir radījuši Eiropas mēroga apvērsumu investoru slazdu izlikšanas mākslā. Dikti vilinošs ir siera gabals mūsu izliktajā slazdā. Iepazinušies ar šī pētījuma rezultātiem, investori nāks bariem. Jācer, ka viņi nelasīs tādus nepareizus pētījumus kā globālās konkurētspējas indeksu un galu galā arī presi, kas brēkalē par ārvalstu tiešo investīciju milzīgu sarukumu, ko, ja tendence turpināsies, varēsim dēvēt arī par izsīkumu.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Vairas Vīķes Freibergas un Imanta Freiberga firmai VVF Consulting maksāts nevis par 13 lappušu garo gala ziņojumu, kā izskanējis presē, bet par regulāru sadarbību un konsultācijām pilsētai nozīmīgu dokumentu tapšanā, Db norādīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību dienestā.

Saskaņā ar 2008. gada 21. janvārī noslēgtā līguma nosacījumiem VVF Consulting apņemaās sniegt Liepājas domei konsultāciju pakalpojumus un dome apņemās saņemt šos pakalpojumus un atlīdzināt par paveikto darbu, liecina noslēgtā līguma saturs.

Laikā no 4. februāra līdz 30. jūlijam ir notikušas 15 tikšanās un apspriedes ar Liepājas pilsētas domes vadības pārstāvjiem.

Liepājas pilsētas deputātiem, domes struktūrvienību darbiniekiem, Liepājas SEZ pārvaldes darbiniekiem, Liepājas universitātes un citu augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, Kultūras pārvaldes kolektīvu – saistībā ar Liepājas pieteikuma gatavošanu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, Liepājas muzeja darbiniekiem, pilsētas veselības aprūpes iestāžu vadības un Veselības komisijas pārstāvjiem, Liepājas Olimpiskā centra vadību, Db informēja pašvaldība. Bez oficiālajām konsultācijām notikušas arī neformālas diskusijas un ekspresintervijas ar uzņēmējiem, pilsētas administrācijas pārstāvjiem, iedzīvotājiem.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

Lauku tūrisms Latvijā daļēji atkopjas no krīzes un uzņem aizvien vairāk viesus no Vācijas un Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji pieaudzis krievu tūristu skaits Latvijas laukos, atzina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Sarunā ar Latvijas radio viņa stāstīja, ka visvairāk tūristu Latvijas laukos ir no Vācijas, tam strauji tuvojas tūristu daudzums no Krievijas. Līdzīgi kā tūrisma pieaugums vērojams Rīgā, tas atspoguļojas arī uz situāciju laukos, norādīja A. Ziemele.

Lauku ceļotājs prezidente skaidroja, ka pirms desmit gadiem tūristu no Krievijas Latvijas laukos bija ļoti maz, bet pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir strauji kāpis. Lielākoties tie ir cilvēki no Krievijas lielajām pilsētām, kuri labprāt izbauda dabu un paliek ilgāku laiku laukos. Krievijas tūristi bieži prasa ļoti dārgus produktus, kurus neatļaujas atbraucēji no citām valstīm.

Savukārt Latvijas tūristi biežāk izvēlas slēpošanu, braukšanu ar kamanām, savukārt vasarā svin kāzas un svētkus. Asociācijas prezidente arī norādīja, ka krīze daļu lauku tūrisma uzņēmēju situsi ļoti bargi. Tāpēc virkne viesu māju šajā laikā pārdotas vai bankrotējušas. Tikmēr tiem uzņēmējiem, kas labi izturas pret viesiem un piekopj pareizu cenu politiku, sokas visai labi.

«Laukos jādara viss, lai mazos veikalus saglabātu, kas veicinātu lauku apdzīvotību»

Tā mazo lauku veikalu slēgšanas problēmu komentē Latvijas Tirgotāju savienības (LaTS) vadītājs Raimonds Okmanis. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) sniegtajām ziņām, laukos vēl ir aptuveni 500 mazo veikalu, kas neietilpst nevienā no veikalu kooperācijām un to finansiālā situācija ir sarežģīta.

Proti, aizvien vairāk cilvēku no laukiem dodas prom labākas dzīves meklējumos, un tādējādi lauki iztukšojas, līdz ar to sarūk arī pircēju skaits. «Laukos ir skarbi. Jāņem vērā, ka veikals ir dzīvotspējīgs pie noteikta apgrozījuma un, ja tas netiek sasniegts, tas veras ciet,» skaidro R. Okmanis. Tā vietā parādās prakse, ka laukos preces piedāvā autoveikali, taču jāņem vērā, ka tajos preces ir dārgākas un otrs jautājums - kas notiek ar nodokļu nomaksu? Otrs iemesls lauku veikalu slēgšanai, pēc R. Okmaņa paustā, ir tas, ka veikalu «īpašnieki ir labākajos gados un nedzīvo saules mūžu, tāpēc nav kas pārņem veikalus, jo bērni ir aizbraukuši prom».

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

29. jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) norisināsies akcijas Darbs laukos! pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Akcijas Darbs laukos! ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās.

Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji:

z/s Garīši, kuras pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde;

z/s Biezaiši, kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu;

Miljonu latu trūkstošo apgrozāmo līdzekļu problēmu Latvijas Pasts plāno novērst, no bankām aizņemoties 36 miljonus eiro.

Zaudējumi, līdzekļu trūkums, nedienas ar preses piegādēm šā gada sākumā novedis ne vien pie vadošo darbinieku atkāpšanās, bet arī nepieciešamības pēc jaunas uzņēmuma attīstības koncepcijas, kas LP jāiesniedz līdz šodienai Satiksmes ministrijā. G. Škodovs atzina, ka piedāvātā attīstības koncepcija būs Zelta vidusceļš.

Lēš grūtības

Laika stars vecākais konsultants Jānis Pinnis, kurš iepazinās ar LP iepriekšējo gadu pārskatiem, secinājis, ka LP zaudējumi bijuši izmaksu pieauguma dēļ, ko tas nevarēja kompensēt, paceļot pakalpojumu cenas bez atbilstošiem ieguldījumiem pasta infrastruktūrā, kas ļautu celt pievienoto vērtību. J. Pinnis secinājis, ka 2006. gada laikā būtisks kreditoru pieaugums liecina, ka zaudējumi tiek segti no īstermiņa piesaistītā kapitāla, ko veido klientu uzdevumā izmaksājamās summas un pasta norēķinu sistēmas kontos esošie klientu finanšu līdzekļi.

Laimdotas Straujumas valdībā veiktas tikai kosmētiskas izmaiņas – valdību par jaunu var dēvēt visai nosacīti. Tāpēc nav ko iešūpoties, jāķeras klāt konkrētiem darbiem

Jācer, ka nule apstiprinātās valdības pievēršanās savam tiešajam darbam noritēs veiksmīgāk, nekā tas uzrakstīts šīs valdības deklarācijā. Par deklarāciju pat Valsts prezidents Andris Bērziņš DB Uzņēmēju klubā sacīja, ka tā šķiet uzrakstīta ar domu, ka to neviens nekad nelasīs. Jāsaka, liela jēga to lasīt arī nav, jo nekonkrētība veicamo darbu un sasniedzamo mērķu termiņos ir milzīga, pārsvarā izpaliek arī kaut vai neliels apraksts, kādā veidā izvirzītos ideālus plānots sasniegt. Kā šīs valdības virsuzdevums jau iepriekš izskanējis – ES struktūrfondu naudas apguve. Lai šo naudu nepazaudētu, visiem 13 ministriem kopā ar premjeri nāksies strādāt vaiga sviedros.

Juris Dobelis, kurš ir Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura izveidota sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā vadītājs, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atzīst, ka grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis nav lasījis un nekad arī nelasīs.

J. Dobelis intervijā norāda, ka nemaz negrasās šo grāmatu lasīt. Ka tās tekstu ir izvilcis no interneta un to arī centīsies izmantot komisijas sēdēs tad, kad tas būs vajadzīgs. Viņš arī piebilda, ka šajā grāmatā ir arī daudz privātu lietu, kas uz izmeklēšanas komisiju nekādi neattiecas, bet, ja komisijā tiks apspriesta kāda konkrēta saruna, tad grāmata tiks izmantota.

Uz jautājumu, vai komisijai nevajadzētu ieskatīties sarunu ieraksta oriģinālos, kas esot nodoti prokuratūrā, J. Dobelis atbild, ka viņš mēģinās to noskaidrot, tiekoties ar Maizīša kungu. Viņš turpināja norādot, ka, ja nav sarunu audioieraksti, tad, tas izmeklēšanu varētu apgrūtināt. "Jo cik tad nozīmīgs, juridisks pierādījums var būt sarunu izdrukas," uzsvēra J. Dobelis.

Nepārdomāti realizējot 119 milj. Ls vērto platjoslas projektu, mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt internetu lauku iedzīvotājiem, raksta Dienas bizness.

Saistībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iecerēto kopumā 119 milj. eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa nozares ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus gala klientiem – lauku iedzīvotājiem. «Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» asākus vārdus velta Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, DB atzīmēja Corporate Solutions grupas vadītājs Aigars Ceruss. Proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava-Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīves vietai; otrais – kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu. «Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» DB piekrita LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Neko nedarot šajā virzienā, turpmāk tikai pilsētu iedzīvotāji var cerēt saņemt ātrgaitas interneta pieslēgumu par pieņemamu cenu, pārliecību pauda A. Ceruss.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Ar biškopību var nodarboties ne vien laukos, bet arī Rīgā, piemēram, Mežaparkā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur to dara Baltu dravas bitenieks Jānis Šnikvalds

Kādu laiku Jānis Šnikvalds dzīvoja savrupā ēkā Mežaparkā. Hobija līmenī viņš vēlējās nodarboties ar biškopību, pagalmā turēt dažus stropus. Sākotnēji mājas saimniece to atļāva, bet tad, kad stropi jau bija klāt, viņa pārdomājusi, un Jānim nācās izlemt, ko ar tiem iesākt. Ar Mežaparka apsaimniekotāja SIA Rīgas meži atļauju Jānis vienojās turēt bites Mežaparkā – netālu no Dziesmu svētku lielās estrādes. «Sapratu, ka Mežaparkā un pilsētā kopumā pie labiem laika apstākļiem varam iegūt lielu daudzumu un augstas kvalitātes medu. Pirmajā gadā, kad sāku darboties, man bija mute vaļā, ka īsā laika periodā pilsētā var ievākt tik gardu liepziedu medu,» saka Jānis. Tas viņu pamudināja meklēt iespējas attīstīties un nodarboties ar biškopību plašākā mērogā. Viņš nolēma piedalīties projektu konkursā Brigāde un bija viens no tiem, kam piešķirts finansējums idejas attīstībai. «Šis ir vairāk kultūrā balstīts projekts – stropi ir izdekorēti ar latvju zīmēm, vienam ir lodziņi, pa kuriem publika var vērot bišu darba procesu. Ar Brigādes finansējumu bija iespēja atsperties, palielināt apgriezienus. Ir pagājuši divi gadi un esmu sasniedzis to, cik sākotnēji biju iecerējis. Negribas apstāties,» stāsta Jānis.

Ziemas miežu pļauja jau pabeigta, ražas gaidāmas mazākas nekā pērn.

Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Centra augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Ziemas miežu vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Miežu ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki. Nokultie miežu lauki pašlaik tiek gatavoti ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas – kopumā 2,7 tūkstoši ha.

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Nepilnu 20 gadu laikā lauku saimniecību skaits Latvijā būs divreiz mazāks nekā patlaban, līdz ar to saimniecībām jau patlaban jādomā par pievēršanos efektīvākai ražošanai, šodien notikušajā diskusijā par lauku telpas attīstību atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Līdz 2030.gadam saimniecību skaits samazināsies un no pašreizējām 83 000 reģistrētajām saimniecībām būs palikušas apmēram 40 000. Nodarbinātības līmenis laukos neizbēgami kritīsies, tādēļ jākāpina saimniecību produktivitāte, kura diemžēl ir viena no zemākajām, nepārsniedzot 30% no vidējā Eiropas Savienības rādītāja,» sacīja Straujuma.

Tāpat ministre norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā atbalsta saņemšanā tiks noteikti stingrāki kritēriji, kas būs atšķirīgi pa saimniecību grupām, nosakot atbalsta saņemšanas griestus.

«Nākošajā plānošanas periodā lauksaimniecībai dažādās subsīdijās būs pieejami apmēram 283 miljoni latu un es neatbalstīšu nevienu piešķīrumu, kur viena saimniecība pretendēs uz 2,8 miljoniem. Nevienā valstī nav šādas prakses. Lietuvā, piemēram, maksimālā atbalsta summa vienai saimniecībai būs 100 000 latu. Zinu, ka būs liela pretestība, bet tiks noteikti kritēriji, ka atbalstu saņems tie saimnieki, kas līdz šim saņēmuši vismazāk,» norādīja Straujuma.

Lauksaimnieku vidū populārā konkursa Sējējs - 2009 laureāti šodien nosaukti Tukuma rajona Slampē.

Pasākumā sudraba medaļas saņem četri laureāti, diplomus - 16 konkursa dalībnieki, kā arī tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Šogad konkurss risinājās grupās Lauksaimnieciskā ražošana, Saimniekošana laukos, Ģimene lauku sētā un Lauksaimnieku kooperācija, kurās pretendenti tika vērtēti 2 kārtās. Nominācijā Lauksaimnieciskā ražošana tika vērtētas lielākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēja grupā Saimniekošana laukos. Jau otro reizi nominācijā Ģimene lauku sētā tika aicinātas pieteikties vienas ģimenes apsaimniekotas lauku saimniecības, un šī nominācija ieguvusi lielu dalībnieku atsaucību.