Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Pārtikas mazumtirgotāja "LaTS" veikalu tīkla apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā, intervijā sacīja SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norādīja, ka šādu rezultātu vērtē kā labu, atzīmējot, ka pandēmijas laikā mazajiem veikaliem pat bija vienkāršāk dzīvot, jo daudzi pircēji tos izvēlējās pretstatā lielām tirdzniecības vietām, kurus ierobežojumi skāra vairāk.

Līdztekus "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs uzskaitīja, ka kopumā "LaTS" tīklā ir vairāk nekā 700 tirdzniecības vietu, tostarp 490 veikali. Tīklā apvienojušies 260 biedri.

Taujāts par izmaiņām tirgotāju sastāvā, Okmanis norādīja, ka 2022.gadā aizvērās 30 veikali, bet savukārt klāt nāca 20.

"Kā jūs redzat, tad vairāk ir tādu lauku mazo veikalu, kuri ir pārtraukuši darbību, un man ir jāsaka, ka galvenais iemesls ir valsts noteiktās prasības," komentēja Okmanis, piebilstot, ka ir jāsaprot, ka veikaliem ar mazu apgrozījumu izpildīt visas prasības ir grūti, un pērn galvenais iemesls tirdzniecības vietu slēgšanai bija iepakojumu depozīta sistēma.

Drošības finansiālu apsvērumu dēļ vairākas mazās tirdzniecības vietas Latvijas reģionos nākamā gada sākumā, kad valsts sāks lietot jauno valūtu, strādās ierobežotā režīmē vai pat būs slēgti.

Tā informē Latvijas Tirgotāju kooperācija AIBE, kas aptaujājusi vairākus mazos tirgotājus Latvijas lauku reģionos.

Galvenās problēmas, ko saistībā ar pāreju uz eiro min mazo veikalu īpašnieki – nepietiek lieku līdzekļu, ko «iesaldēt»; pārejai uz eiro jāiegulda krietni daudz personīgā laika un līdzekļu, kurus, piemēram, mazajiem lauku veikaliem nemaz nav reāli atpelnīt; nav iespējams garantēt personāla un naudas līdzekļu drošību u.c.

Piemēram, Kārli Akumu, vairāku z/s Akmeņkalni veikalu īpašnieku Ventspils apkaimē, visvairāk uztrauc drošības jautājums saistībā ar naudas pārvadāšanu un uzglabāšanu, īpaši attālākajos lauku veikalos, tādēļ viņš atklāti paziņo – pirmajā jaunā gada nedēļā viņa veikals būs slēgts vai arī tiks apkalpoti tikai pircēji ar kartēm.

SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") apgrozījums šī gada deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%, salīdzinot ar analogu periodu pērn, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

"Šogad situācijai ir tendence stabilizēties," sacīja Okmanis, piebilstot, ka inflācijas kāpums vairs nav tik straujš, kā arī elektroenerģijas cenās vairs nevalda nedrošība.

Vienlaikus Okmanis atzīmēja, ka situācija laukos un pilsētā mazumtirdzniecībā nav vienāda, tostarp ārpus pilsētām attīstības iespējas ir lielākas. Valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pilsētās krītas gan "LaTS" apgrozījums, gan pirkumu skaits, kas, viņaprāt, varētu būt saistīts ar zemāku iedzīvotāju pirktspēju, ko cita starpā veicina EURIBOR likmes kāpums un konkurences saasināšanās.

"Vairs nav jūtams arī agrākais apgrozījuma pieaugums brīvdienās un svētku dienās," piebilda Okmanis, stāstot, ka lielo mazumtirdzniecības ķēžu īstenotā konkurences politika ietekmējusi pircēju paradumus, kuri vairs neizvēlas iepirkties mazajos piemājas veikalos tik bieži kā agrāk.

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Izvērtējot jaunos noteikumus, ko šobrīd Ministru Kabinetā (MK) virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nolēma lūgt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski apturēt atkritumu apsaimniekošanas noteikumu tālāko virzību, norādot, ka, pieņemot piedāvāto noteikumu projektu, var tikt sagrauta labi funkcionējoša sistēma un ievērojami sadārdzināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem.

Proti, 20.augusta MK komitejas sēdē, tika atbalstīts MK noteikumu projekts «Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies». LLPA biedri uzskata, ka noteikumu projekts ir izstrādāts faktiski lielveikalu lobija rezultātā un nodrošina gan lielveikalu ķēdēm, gan citiem komersantiem, kas jau bauda priekšrocības nemaksājot dabas resursu nodokli, iespēju izvairīties arī no iesaistīšanās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Francijas «dzeltenovestu» protesta akcijas organizatori sestdien izsludinājuši «ultimāta» akciju, kas sestdien Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā.

«Dzeltenovestu» protesta akcijas notiek jau 18.sestdienu pēc kārtas un šajā sestdienā liels skaits cilvēku sapulcējās uz Elizejas lauku avēnijas.

Policija raidīja asaru gāzi un pielietoja ūdens metējus, lai izdzenātu protestētājus, kas veidoja barikādes Elizejas lauku tuvumā.

Vienlaikus Elizejas lauku avēnijā izlaupīti un izdemolēti vairāki veikali.

Sestdienas protesta organizatori to pasludināja par «ultimātu» prezidentam Emanuelam Makronam, raisot bažas par vardarbības atkārtošanos, kāda piedzīvota agrākos protestos.

Ap Elizejas laukiem uzstādīts liels drošības perimetrs un piesaistīti vairāk nekā 5000 policistu.

«Ultimāta» protesta organizatori cer, ka tas piesaistīs lielu skaitu cilvēku, kustībai nedēļām ilgi saskaroties ar dalībnieku skaita samazināšanos. Pagājušajā sestdienā visā valstī demonstrācijās piedalījās tikai ap 28 000 cilvēku, kas ir tikai desmitā daļa no pirmā protesta 17.novembrī.

«Veikalu darba laiku kopumā nosaka pircējs, un mums, kā mazumtirgotājam, jābūt spējīgiem pielāgoties pircēju paradumiem un atbildēt uz viņu pieprasījumu un iespējām,» atbildot uz ierosinājumu noteikt, ka veikali svētkos nestrādās, norāda SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Viņa skaidro, ka attiecīgi šis jautājums lielā mērā atkarīgs arī no kopējām tendencēm sabiedrībā un ekonomikā – darba režīmu, dzīvesstila paradumiem, brīvā laika pieejamību utt. Ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves tempu, iedzīvotāji iepirkšanos bieži vien atliek uz brīvāku laiku, tostarp nedēļas nogali un svētku dienām, jo pa nedēļu tam neatliek laika. «Jau šobrīd svētku dienās saīsinām Maxima Latvija veikalu darba laiku, lai darbinieki vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimenēm un arī turpmāk plānojam izvērtēt veikalu darba laiku svētkos,» atzīmē K. Āboltiņa.

Jāatgādina, ka Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver: «Lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. LTA uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju.»

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Ozolnieku tautas namā norisinājās pirmais no reģionālajiem semināriem lauksaimniekiem, kā realizēt savu produkciju veikaliem, kuru organizēja vietējais veikalu tīkls top! sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Pasākuma laikā klātesošie tika informēti, ka ikvienam zemniekam pat ar nelielu daudzumu saražotās produkcijas ir iespēja nokļūt veikalu plauktos. Kā izrādījies, līdz šim zemniekiem nav bijusi pietiekama informācija.

Dace Broka, veikalu tīkla top! līdzīpašniece no Zemgales, norāda: «Šobrīd ir īstais laiks, lai sāktu apzināt zemniekus jaunām sadarbības iespējām. Mēs esam ļoti atvērti plašākai sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, taču jāatzīst, ka šobrīd daudzi zemnieki vienkārši nezina par šādām sadarbības iespējām. Esmu pārliecināta, ka šādā veidā mēs atradīsim jaunus piegādātājus un spēsim veicināt lielāku vietējās produkcijas noietu tirgū.»

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Francijas likumdevēji piektdien, 13. februārī, nobalsoja par starptautisku tūristu zonu ieviešanu, kur veikali būtu atvērti svētdienās un līdz pusnaktij katru dienu, informē The Local.

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons norādīja, ka speciālās zonas, kas ir daļa no reformu plāna, lai atdzīvinātu Francijas ekonomiku, ietvertu Elizejas lauku apkārtni un citus Parīzes iepirkšanas rajonus, kā arī rajonus Nicā, Kannās un Dovillā.

Zonas ir svarīgas Francijas izaugsmei un aktivitātei, uzsvēra E. Makrons.

Darbs sestdienās un vēlajās maiņās būs brīvprātīgs, un personālam par to tiks piešķirta kompensācija atkarībā no darba tipa.

Darbinieki, kas strādās no pulksten 21:00 līdz pusnaktij, pelnīs dubultu algu un darba vietām būs jānodrošina ceļš mājup un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpe.

Autoveikali un internetveikali noteikti nākotnē attīstīsies, bet izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā secināts, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Ņemot vērā to, ka lauki iztukšojas, būs jādomā par noteikta modeļa veidošanu un ieviešanu lauku reģionos, kas varētu būt autoveikali. Tāpat liela nozīme būs ienākumiem.

«Jo ātrāk sasniegsim līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā ar minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars iedzīvotāju migrācijā. Tas jau ir noticis Igaunijā un var sagaidīt, ka tas notiks arī Latvijā,» pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, nākamajā ceturksnī vidējā alga pārsniegs 1000 eiro. Jau tagad pienāk labas ziņas no reģioniem, kur aizvien vairāk ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Un te pat nav runa par Valmieru, kas ir liela pilsēta, kur ir dzīvojamās platības deficīts, bet arī Smiltenē trūkst, kur dzīvot. Ašeradens norādīja, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd saņem vairāk par 1000 eiro, bet mērķis ir, lai vismaz puse saņemtu un tad iedzīvotāju skaits stabilizēsies. IKP aug un ekonomikas ministrs cer, ka notiekošais banku jomā neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku. Katrā ziņā Ekonomikas ministrija nav pārskatījusiiekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Ašeradens norādīja, ka mazumtirdzniecība ir produktīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, taču noteikti nākotnē būs jādomā par inovācijām un efektivitāti. Viņš piebilda, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņu nebūs.

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Noslēdzies konkurss Latvijas Labākais tirgotājs 2015 un noskaidroti nozares labākie uzņēmumi, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

Uzvarētāji noteikti atbilstoši darbības grupām: aptiekas, veterinārās aptiekas un klīnikas, degvielas uzpildes stacijas, skaistumkopšanas saloni, sporta un atpūtas centri, viesnīcas un viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikalu grupā - mazie veikali, lielveikali un tirdzniecības tīkli, ēdināšanas uzņēmumu grupā - bistro, kafejnīcas–picērijas, kafejnīcas–konditorejas, kafejnīcas–veikali, kafejnīcas, krogi, restorāni un viesnīcu restorāni.

Latvijas Labākais tirgotājs 2015 kopumā piedalījās 198 uzņēmumi. Pēc vērtēšanas 66 uzņēmumi atbilda konkursa kritērijiem, jo saņēma vismaz 92 punktus no 100. Starp tiem 20 ir no Rīgas un 46 no novadiem. Atkarībā no saņemto punktu skaita Galvenā balva piešķirta viesnīcas restorānam Boutique Hotel&Restaurant MaMa Jūrmalā, kafejnīcai Lidojošā varde Rīgā, kafejnīcai Magdalēna Saldū, pilsētas galerijai Valleta Valmierā, viesu namam Liepupes muiža Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā, Zvaigznes grāmatnīcai Cēsīs, lielveikalam SKY Rīga, Duntes 19a. Par uzvarētājiem atzīti 48 uzņēmumi, laureāta diplomus izpelnījās 17 un vienam uzņēmumam piešķirts dalībnieka diploms.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Latvijā nav nevienas skolas, kurā mēs nebūtu uzstādījuši kādu multimediju tehnoloģijas iekārtu, stāsta SIA Baltijas biroju tehnoloģijas direktors Agris Porejs.

SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.

Alūksnes novada pašvaldība ar SIA «Linden» (valdes locekle alūksniete Līva Zariņa) noslēgusi nomas līgumu uz desmit gadiem par jaunuzceltās industriālās ēkas nomu Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a. Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura jau apguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādījis: «Ceru, ka līdz ar šīs ēkas tapšanu uzņēmēji, kuri vēlas Alūksnē attīstīt uzņēmējdarbību, noticēs tam, ka sadarbībā ar pašvaldību var atrast kopsaucēju, lai Alūksnē būtu arvien vairāk iedzīvotāju, darbavietu un lai šī vieta būtu pievilcīga uzņēmējiem.»

Industriālā ēka uzņēmējam tika nodota izsoles kārtībā. Izolē bija pieteikušies divi pretendenti. Līgumu noslēdza ar SIA «Linden» šūšanas fabrikas izveidei. Telpu īres maksa uzņēmumam būs 1758 eiro mēnesī. Zariņu ģimeni alūksnieši pazīst kā veikala «Līna», kas nesen iekļāvās zīmola «Branchess» tīklā, īpašniekus. Uzņēmumam ir arī veikali Valmierā, Rīgā un Ventspilī. SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš «Alūksnes Ziņām» uzsver - SIA «Linden» ir šā gada sākumā speciāli dibināts uzņēmums, lai nodarbotos tikai ar ražošanu. «Lauku atbalsta dienestā esam guvuši atbalstu savam projektam un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, iegādāsimies jaunas, modernas šujmašīnas, datorprogrammas, piegriezējus un citas iekārtas. Lai izpildītu projekta nosacījumus, radījām SIA «Linden», kas būs pilnībā kaut kas cits nekā uzņēmumi, ar kuriem esam saistīti. Doma par ražošanas uzņēmumu mums bija jau sen – vēl pirms industriālā ēka tika uzbūvēta. Kad guvām atbalstu projektam Lauku atbalsta dienestā, sākām meklēt telpas fabrikai. Izskatījām dažādus variantus, līdz nolēmām pieteikties pašvaldības izsolē,» stāsta K.Zariņš.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu kompānija Eesti Post šogad vēlas grib 38 lauku pasta nodaļas un aizstāt tās ar apkalpošanas punktiem, tomēr kompānija nav apstiprinājusi tādu informāciju, pirmdien vēstīja laikraksts Postimees.

Laikraksts, atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka dažas pasta nodaļas strādā ar zaudējumiem un vienkāršākais risinājums ir to slēgšanai, lai pārāk neciestu kompānijas finanšu rezultāti. Avots atklāja, ka Eesti Post šogad plāno slēgt 38 pasta nodaļas lauku reģionos.

Eesti Post ģenerāldirektors Āvo Kermass Postimees gan sacīja, ka nav noslēgti nekādi līgumi par pasta nodaļu slēgšanu un to aizstāšanu ar apkalpošanas punktiem. «Apkalpošanas punktu izveide nav tikai šā gada jautājums, tas ir paredzēts kompānijas stratēģijā kā ilgtermiņa darbība,» viņš teica.

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Pagājušajā gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

33,2% mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Savukārt 2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, 49,2% no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, tai skaitā, internetbankai (36,6%), pastam (37,5%) un sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.

Latvijā atvērts angļu modes un interjera noformēšanas zīmols Laura Ashley, informē zīmola pārstāvji.

Salonveikals izvietots jaunajā biznesa centrā, Dzirnavu ielā 81, un durvis vēris 21.aprīlī.

Laura Ashley ir viens no iecienītākajiem modes un interjera dekoru zīmoliem pasaulē, un tā stilu raksturo romantisks angļu dizains, nereti ar 19.gadsimta lauku noskaņu, kuru rada dizainos izmantotie dabīgie materiāli un Anglijas lauku burvības apvienojums ar mūsdienīgām tendencēm. Jauninājums Laura Ashley apdares stilā ir saskaņoti raksti dažādos dizaina elementos, tādēļ guļamistabas preču piedāvājumā atrodams angļu stilam raksturīgais smalko ziedu raksts vienlaikus gan tapetēs, gan gultasveļā, pieskaņotos spilvenos un dekoros, un pat paklājos un lampu abažūros.