Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Pēc optimistiskajām prognozēm par to, ka, atbalstot mazos zemniekus vairāk, var vien secināt, ka laukos iedzīvotāju nepaliks mazāk. Arī tas ir tikai cerību līmenī. Kā atbalsta maksājumu pārdalīšana, izsludinot, piemēram, 300 hektāru griestus platībmaksājumiem, varētu iespaidot tieši lauku apdzīvotības situāciju? Man nav pārliecības, ka atbilde ir skaidra. Jautājumu, patiesībā, ir krietni vairāk nekā 2001. gadā, kad Lauku atbalsta dienests mazajām saimniecībām dalīja pa 700 latu gadā projektu realizācijai. Lai gan, ievērojot, ka vairumā gadījumu pēc projektu realizācijas viss apsīka, pirmais jautājums ir, cik šobrīd no lielsaimniekiem pārdalītās naudas radīs ilgtspējīgus projektus. Tā kā cilvēku laukos patlaban nav, kur jaunieši atradīs pirmo dzīvokli, lai vispār sāktu dzīvot laukos? Varbūt jāatbalsta visa veida ražošana laukos, ne tikai zemnieki? Varbūt ir jādod nodokļu atlaides pilsētu ražotājiem, kas izvieto filiāles mazos ciemos? Kā procesu iespaidos teritoriālā reforma? Kā noslēgsies sabiedriskā transporta iepirkums 9. septembrī? Vai pēc gada pārvadājumu kilometru būs tikpat daudz? Šādi jautāt varētu turpināt vēl ilgi.

Es par to, ka problēmas definēšana lauksaimniecībā nedod iespēju raudzīties uz problēmu kopumā. Nevar visu sistēmu ārstēt ar vienas nozares līdzekļiem! Es gribu uzsvērt, ka, atņemot daļu platībmaksājumu lielsaimniekiem un dodot to sīkzemniekiem, problēmu neizdosies atrisināt. To mūsu vietā neatrisinās arī Eiropas Savienība. Kā vienmēr, katrs pats būs savas laimes kalējs, bet kalt var, ja redz kopumu.

Dienas Biznesa Konferenču nodaļa man izteica gatavību organizēt diskusiju šajā jautājumā, un es ceru, ka tas izdosies. Es ceru, ka mēs visi kopā, apspriežoties un domājot, varam radīt pilnīgu sistēmu un risinājumu, kas dod ilgtermiņa rezultātu. Pretējā gadījumā ar cēlu mērķi tiks izdalīti līdzekļi un vēlāk visi sēdēs pie sasistas siles, lai kopīgi raudātu par aizbraucējiem.