Biedrība Latgolys Studentu centrs ir izdevusi pasaku grāmatu «Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi», kuras atsiešana Rīgā notiks piektdien, plkst. 12:45 Strēlnieku ielā 9, drīz pēc tam, kad kaimiņos, savu grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» prezentēs Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds.

Pasaku grāmatā apkopotas latgaliešu literārās un tautas pasakas, derīgi padomi lētai saimniekošanai un slimnieku ārstēšanai, raksti par vecajām krīzēm un anekdotes par mūsu laiku Latviju un politiķiem, kā arī jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām.

Grāmatu veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs.

Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāti gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālā rakstība un latgalisko izlokšņu īpatnības.

Pirmajās divās burtnīcās apkopotas latgaliešu tautas pasakas, kas savāktas 19. un 20. gadsimtā, trešajā un ceturtajā – latgaliešu autoru literārās pasakas, piektajā – mūsdienu bērnu un jauniešu stāsti ar laimīgām beigām, kas savākti no visas Latvijas, sestajā – 20. gadsimta sākuma latgaliešu preses raksti par krīzi un mūsdienu anekdotes par Latviju un politiķiem, septītajā – fragmenti no latgaliešu rokraksta literatūras redzamākā pārstāvja Andriva Jūrdža krājuma «Vysaidu zuoļu gruomota».

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Aizvadītajā gadā Latvijā turpinājusies aktīva jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Kopumā pērn dibināti 19942 jauni uzņēmumi, kas ir par 30% vairāk nekā 2010. gadā, liecina SIA Firmas.lv apkopotie dati. Daļu uzņēmumu un organizāciju dibinātāji izvēlējušies nosaukt visai asprātīgi - Meduspele, Apokalipses Jātnieki un Pilsonis ar ietekmi.

Firmas.lv norāda, ka ar izdomu izcēlušies arī nevalstisko organizāciju – biedrību un fondu dibinātāji, kas tā pat kā uzņēmumu īpašnieki izvēlējušies smaidu vai pārdomas izraisošus nosaukumus.

Pērn uzņēmumu un organizāciju dibinātāji nereti iedvesmu meklējuši dabā, tādējādi Latvijā tapuši uzņēmumi Astēm būt!, Jautrie putni, Meduspele, Lielais Kurmis, Piena veikali Četri Pupi, Saldie zaķi, Sila lācis, Skrejošā vāvere, Spoku Lapsa, Pašā kalna galiņā u.c. Nevalstisko organizāciju klāstu savukārt papildinājušas biedrības D.A.DZ.IS papardēs, Jautrās pleznas, Straujie bērīši, Zivju gani u.c.

Kāda firma – Agro Food Holding Lily apbraukā Latvijas pašvaldības, solot, ka nezināmas izcelsmes ASV investīciju fonds viņiem piešķirs 4 miljardus ASV dolāru. Ar šo naudu firma Latvijas laukos radīs 9 000 darba vietas, uzcels 5000 siltumnīcas, fermas un zivju audzētavas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Firmas Agro Food Holding Lily partneri esot kāds Amerikas Investīciju fonds, Iz¬raēlas Agrārais fonds, bankas Latvijā un noslēpumaini privātie investori.

Projekta apmēri un summas līdzinās naudas daudzumam, ko Latvijas glābšanai piešķīrusi Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Biznesa ideja – Latviju nosēt ar siltumnīcām, ekoloģiski tīrām elektrostacijām, fermām un zivju audzētavām. Saražoto pārdot Sarkanajam Krustam, ANO palīdzības programmai un, protams, izkonkurēt spāņu tomātus un gurķus Latvijas lielveikalos.

Četru miljardu devēju Agro Food Holding Lily tur noslēpumā. Prezentācijā, kas atrodama firmas mājas lapā uzskaitīti vairāki atbalstītāji Latvijā. Starp tiem kāda firma, kas kopā ar amerikāņiem izstrādājusi programmu kā ātri un lēti audzēt ekoloģiskos dārzeņus. Lursoft dati gan liecina, ka tā ir Genādijam Smirnovam piederoša un ar mīnusiem strādājoša celtniecības firmiņa. Kāds cits atbalstītājs ir firma M-zelts. Tā atrodas garāžu kooperatīvā Lubāne. M-zelts bizness ir Latgales ezeros izraktās dūņas, kuras pārstrādā mēslojumā. Tā esot viņu zelta ādere, par ko interesējoties pat naftas šeihi.

Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja

Vēderprieki

Man patīk dažādība, tādēļ nevaru nosaukt vienu konkrētu virtuvi, kas būtu sirdij tuvāka. Gatavojot mājās, kopā ar draugu biežāk izvēlamies asus ēdienus no dažādām virtuvēm, taču cenšamies šim procesam pieiet radoši, nevis stingri vadoties pēc pavārgrāmatām. No Rīgas restorāniem visvairāk patīk Cafe Osiris – gan atmosfēra, gan ēdiens. Otra iecienītākā vieta ir Lidojošā varde, kurā arī ir ļoti patīkama vide, atmosfēra un apkalpošana.

Dvēselei

Agrāk, kad vairāk pārvietojos ar automašīnu, tā bija mana galvenā mūzikas klausīšanās vieta, kur vienatnē izbaudīju tieši to mūziku, kas patika. Mašīnā bija liela CD kolekcija, no kuras piemeklēju noskaņojumam vairāk atbilstošu. Stilu un žanru ziņā klausos ļoti dažādu mūziku, tomēr biežāk izvēlos mierīgus un relaksējošus skaņdarbus, piemēram, angļu dziedātāju Adeli, kā arī pašmāju komponista Imanta Kalniņa un grupas Zodiaks dziesmas.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Ja šā gada laikā valdība neko neuzsāks, tad būs jauns aktīvu, darbspējīgu cilvēku masveida aizbraukšanas vilni, kritizējot valdību par visdažādākajiem pieņemtajiem un nepieņemtajiem lēmumiem, norāda ekonomiste un analītiķe Jevgeņija Zaiceva.

«Galu galā ES var mums uztiept jaunus migrantus. Piemēram, no Ziemeļāfrikas. Mums var pat iedot naudu viņu uzturēšanai, taču mēs dabūsim iedzīvotājus, kuri neprot, negrib strādāt un dzīvos no tā, ko tiem atmetīs. Rezultātā – noziedzības, narkomānijas u. tml. pieaugums. Turklāt jāsaprot, ka dzīvojam tuksnesī. Vācijā iedzīvotāju blīvums ir 270 cilvēki uz kvadrātkilometru, Latvijā – 32,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze skaidro ekonomiste.

«Mums ir teritorija, kuru var izmantot ES vajadzībām. Tādā nolūkā mūs tur arī uzņēma. Taču Eiropas preču patērētāju funkcija mums diez kā nepadodas zemās pirktspējas dēļ. Tātad mūs vajag izmantot kaut kā citādi. Eiropa grib tikt vaļā no musulmaņu imigrantiem. Viena no iespējām – pārvietot tos uz patukšām teritorijām. Piemēram – Latviju, īpaši – Latgali,» tā Zaiceva.

Amatpersonu acīm redzamā apātija un mazspēja konkrētos ekonomikas projektos kompromitē daudz fundamentālākas politiskās pozīcijas

Ar to es šoreiz domāju valsts drošības stratēģiju. Ne velti saka, ka drošība ir pirmajā vietā, un, spriežot pēc sarunām ar dažiem Āzijas investoriem Latvijā, tieši mūsu atrašanās Rietumu politiskajās un militārajās struktūrās ir stūrakmens, uz kuru ārvalstnieki šeit balsta sava biznesa paļāvību ilgtermiņā. Bet mēs esam nonākuši paradoksālā situācijā, kad šīs drošības nostiprināšanas dēļ tiek izvērstas ekonomiskās sankcijas jeb darījumu ierobežojumi attiecībās ar Krieviju. Šeit un tagad tas ir pret biznesa interesēm, un jaunais sankciju raunds, kam jānāk atklātībā šodien, situāciju padarīs vēl smagāku.

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

Gads ir praktiski beidzies, un ir laiks savilkt bilanci. Raugoties lokāli, viena no lielākajām nejēdzībām, ko valdošā koalīcija izstrādāja šā gada pēdējā brīdī, bija nesaprotamā raustīšanās ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām, tādējādi sējot pilnīgi nepamatotu nemieru gana lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Arī pastāsti par to, ka šogad beidzot tiks pilnvērtīgi iedarbinātas ES fondu programmas, izrādījās tukšas pasakas – vilcināšanās turpinājās. Toties šis gads iezīmējās ar jaunām, nebijušām normām, kas, iespējams, ievada vēl lielāku nodokļu revolūciju nākamajos gados Latvijā. Žagari ir nopelnīti arī par Junkera plāna neizmantošanu savā labā – tas joprojām mums ir kā mednis kokā, kurš kļūst arvien treknāks, diemžēl – ne Latvijai. Nav vērts izskaistināt situāciju un par šo visu pirmssvētku laikā nerunāt, jo īpaši tāpēc, ka arī ārējie apstākļi gādā par gana lieliem izaicinājumiem un pieaugošu nedrošības sajūtu.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

Apģērbu zīmola PAIYA nosaukums patapināts no latviešu vārda «paija» - kā glāsts, tajā pašā laikā sava loma ir arī pasakas «Maija un Paija» mātes meitas simbolam - ar raksturiņu un pašlepnumu.

«Biznesa ideja par jauna apģērba zīmola izveidi radās, interesējoties par Latvijā ražotiem sieviešu apģērbiem, kā rezultātā pagājušā gada pavasarī veicu aptauju sociālajos tīklos par mērķgrupas sieviešu iepirkšanās paradumiem un domām par Latvijas modes māksliniekiem un apģērbu veikaliem. Izkristalizējās divas galējības - vai nu sievietes domā, ka Latvijas apģērbs ir dārgs un nepieejams, vai arī - ka tas ir nemoderns, nestilīgs un pieejams. Mans plāns bija piesaistīt kādu no Latvijas modes dizaineriem un radīt patērētājiem pietiekami pievilcīgus tērpus.

Uzrunāju Latvijas dizainerus, tostarp Ingu Tauriņu, ar kuru arī sākām sadarboties, stāsta Dace Minikoviča, SIA PAIYA līdzīpašniece. Dace uzskata, ka apģērbu piedāvājums Latvijas veikalos ir gana plašs, taču lielākoties tie ir ārzemju apģērbu zīmolu piedāvājumi, turpretī veikali, kas plašākā klāstā piedāvā Latvijas dizaineru apģērbus, ir vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Kurzemes, Vidzemes, Rīgas un Igaunijas pierobežas skolās un augstskolās norisināsies robotu būves semināri, kuru ietvaros jaunieši apgūs zināšanas par robotu konstruēšanu un programmēšanu, informē RTU Robotikas klubs.

Pirmais seminārs norisināsies 31. oktobrī un 1. novembrī Valmieras Valsts ģimnāzijā. Semināru dalībnieki tiks nodrošināti ar darba materiāliem un instrumentiem, bet dalība tajos ir bez maksas.

Paredzēts, ka robotu būves semināri kopumā notiks desmit Latvijas un desmit Igaunijas skolās un augstskolās. Semināros iegūtās zināšanas jaunieši varēs stiprināt, izveidojot sumo robotus, kas piedalīsies robotu cīņās. Spēcīgākie roboti piedalīsies Baltijas Robotikas sacensībās Rīgā un Tartu 2012. gada pavasarī.

Semināru dalībniekiem būs iespēja arī vērot robotu uzvedumu, kas tapis pēc kādas brāļu Grimmu pasakas motīviem. Uzveduma aktieru lomās iejutīsies Lego Mindstorm roboti.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Grāmatnīcā Vilki books var iegādāties grāmatas dažāda vecuma bērniem, tās tiek speciāli atlasītas un uz Latviju atceļo no dažādām Krievijas izdevniecībām

Pirms diviem gadiem grāmatnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā, izveidoja Arina Lindanena (Arina Lindanen), kura iepriekš bijusi saistīta ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Krievijā, savulaik viņa ir strādājusi par redaktori kaimiņvalsts izdevniecībā, kā arī Maskavas grāmatnīcu tīklā Bookberry.

Grāmatu veikalā Vilki books tiek organizēti grāmatu atvēršanas svētki, kuros piedalās autori no Krievijas, kā arī paši mazākie grāmatu draugi tiek pulcināti uz dažādiem tematiskiem pasākumiem, kuru laikā viņiem priekšā tiek lasīti fragmenti no dažādiem stāstiem un pasakām.

Pirms četriem gadiem Arina apprecējās ar latvieti un pārcēlās dzīvot uz Rīgu. «Kad piedzima dēls, bērnu grāmatas vedu no Maskavas čemodānā, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels piedāvājums, nav specializētu bērnu grāmatu veikalu, kuros tās būtu iedalītas pēc vecuma. Kad man apnika grāmatas vadāt, nolēmu pati izveidot savu grāmatnīcu,» stāsta Arina. Vārds vilki grāmatnīcas nosaukumā nav tikai tāpēc, ka bērniem patīk pasakas, kurās viens no galvenajiem tēliem ir pelēcis, bet tam ir tulkojums arī krievu valodā (dakšiņas). «Tā kā mans mazais izzina pasauli bilingvāli, grāmatnīcas nosaukumā vēlējos iekļaut vārdu, kuram ir nozīme gan latviešu, gan krievu valodā,» teic Arina. Vilka personāžu veikala logotipā radījis mākslinieks Anatolijs Vjalihs. «Bērniem tas patīk, un kas nav mazsvarīgi, tīk arī vecākiem, jo tieši viņi ir tie, kuri nāk uz veikalu pēc grāmatām. Šeit tās ir izkārtotas, vadoties pēc bērnu vecuma, grāmatas var viegli atrast, nav lieki jātērē laiks, piemēram, steidzīgajiem tētiem,» klāsta Vilki books īpašniece.

Sēdēja saskumis komersants jūras krastā un noķēra zelta zivtiņu. Tālāk viss pēc ierastā scenārija, tikai vēlēšanās komersantam bija krietni vairāk par trim. Arī labi zināms, kas beigās notika, kad mājās vecene – pārāk alkatīga un vēlēšanos bija pārāk daudz. Tādēļ šobrīd komersants tik ieminējās par dažām, kas vismaz to nodokļu vidi kaut nu nedaudz piekārtotu.

Tādēļ, komersants vēlējās, lai:

- VID beidzot piekristu loģiskām lietām, kam piekritīs jebkura tiesa, piemēram, ka kases aparātu čeki, ja apmaksa veikta ar uzņēmuma kredītkarti, būtu uzskatāmi par pilnvērtīgiem attaisnojuma dokumentiem (arī priekš PVN), kas kopā ar bankas konta izrakstu aizstāj čekā trūkstošos pircēja rekvizītus (lai tie nav jādrukā čekā),

- likumi, kas, piemēram, atļauj rēķinus bez paraksta sūtīt pa e-pastu (ja rēķina saņēmējs to apstiprina (kaut vai ar rēķina apmaksu) vai puses par šādu nosūtīšanas pa e-pastu kārtību vienojušās līgumā), būtu pietiekoši skaidri jebkuram, nevis tikai nodokļu speciālistiem pēc garām diskusijām,