Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Pārņemot dzimtas prasmes, Marika Petrovska izveidojusi zīmolu Vectēva maiznīca.

Mājražotāja Marika Petrovska ar savu jaunību lauž stereotipus par klasisku maizes cepēju. Ierasts, ka mūsdienās to pārsvarā dara lauku sievas brieduma gados. Jaunās meitenes biežāk pievēršas ciparu kūku, zefīru vai eklēru gatavošanai.

Liktenīgo grūdienu dod dēls

Kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Marikai bija laiks atgriezties darbā, viņa saprata, ka to nevēlas. Iepriekš strādāja pakešu logu ražotnē, veica tehnisku darbu rāmju izgatavošanā, lielākā daļa kolēģu bija vīrieši. «Mēs bijām tikai trīs sievietes,» viņa smejas, piebilstot, ka tieši šajā uzņēmumā iepazinusies ar savu vīru Mareku. Domājot par citu nodarbošanos, nonākusi līdz atmiņām par vecāku rūpalu. Viņi savulaik bija nodarbojušies ar mājās ceptas maizes piegādāšanu liepājniekiem, taču pārtraukuši. Dzimtas mājās, Nīcas novada Ķāķišķē, to cepis Marikas tēvs, kurš prasmi savukārt iemācījies no savas mammas.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Pateicoties Eiropas naudas plūsmai, pēdējo gadu laikā Latvijā tautastērpu un daiļamata nozare ir uzplaukusi. Darbnīcā Musturi satiekas mūsdienīgais ar etnogrāfisko, jo drēbniecēm ir jāatrod kopsaucējs, lai tautastērps būtu gan izturīg un ērts, gan arī atbilstošs etnogrāfiskajiem standartiem.

Līgo svētku noskaņās, portāls Db.lv piedāvā Jums ielūkoties SIA Musturi ražošanas procesā. Pirms četriem gadiem dibinātā uzņēmuma darbnīcā Āgenskalnā, Kalnciema ielā, tiek darināti dažādu Latvijas novadu tautastērpi. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet fotogalerijā augstāk!

Tautastērpi, ko izgatavo Musturos, pārsvarā ir skatuves tērpi, savukārt lielākie pasūtītāji ir tautas deju ansambļi. Viens no skatuves tērpu galvenajiem nosacījumiem ir, lai tie ilgi kalpotu un būtu ērti. Dejotāja tautastērpam ir jāiztur liela slodze – tā nēsātājs daudz kustas un sakarst. Tajā pašā laikā, uzstājoties dažādās skatēs, līdz ar pašu dejotāju sniegumu žūrija vērtē arī tautastērpa izskatu un atbilstību etnogrāfiskajiem standartiem Tādēļ. Musturu darbnīcai ir jāmāk atrast vidusceļš.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

AS Olainfarm koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 15,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords - 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātes uzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

Pērn koncerns realizēja produkciju par 97,4 miljoniem eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 93,7 miljoni eiro, un ir labākais pārdošanas rādītājs koncerna vēsturē. Mātes uzņēmuma realizācija 2015.gadā sasniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tā apgrozījums bija 81,6 miljoni eiro. Arī mātes uzņēmums ir sasniedzis līdz šim augstāko realizāciju.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Nedēļas nogalē Andrejostā, klubā First Dacha tika demonstrēti tērpi no saldējuma Magnum un modes zīmola Amoralle kopīgās kolekcijas Magnum Cruise. Tie ir dažādi kombinējami tērpi pludmalei un vasarai.

«Magnum Cruise kolekcija no Amoralle ir radīta, iedvesmojoties no sešdesmito gadu kino pludmales un naktstērpu modes. Tā ir klasika mūsdienīgā izpildījumā. Sievišķīgi tērpi vasarai – pavedinoši retro stila peldkostīmi, gaisīgi pludmales tērpi, vasarīgas kleitas un jutekliski naktstērpi, kas veidoti tumšās, riekstu un baltās šokolādes krāsās no zīda, lina, trikotāžas un šifona ar maigi rozā franču mežģīņu un lentu akcentiem, jutekliskiem muguras izgriezumiem un gaisīgiem volāniem,» stāsta Amoralle dizainere Inese Ozola.

Šī ir jau otrā saldējuma Magnum un Amoralle kopīgi piedāvātā tērpu līnija. Abu zīmolu sadarbība aizsākās pagājušajā vasarā, kad, iedvesmojoties no Magnum saldējuma garšām, Amoralle radīja izsmalcinātu mājas tērpu kolekciju.

Krievijas oligarha Dmitrija Ribolovļeva šķiršanās no sievas kļuvusi par visdārgāko vēsturē - abu pušu advokāti uzsākuši iespaidīgu cīņu par milzīgajiem īpašumiem, raksta worldcrunch.com.

Bijušais pāris cīnās par tādiem «sīkumiem» kā topošais Versaļas pils atveidojums Ženēvas ezera krastos, ar pazemes baseiniem, sporta zālēm un mākslas darbu kolekciju. Šķiršanās prāva celtniecību grandiozajā projektā ir apturējusi. Tāpat cīņa notiek par divām 211 miljonus dolāru vērtām vasarnīcām Šveicē, 24 miljonus dolāru vērtu māju pie Elizejas laukiem Parīzē, jahtām, lidmašīnām utt.

D. Ribolovļevs savus finanšu līdzekļus un vērtspapīrus pārvedis uz Kipras bankām. Sievas advokāti uzsver, ka tādējādi viņš centies šos līdzekļus paslēpt un apgalvo, ka Kipras banku kontos D. Ribolovļevam izdevies nobēdzināt 12 miljardus ASV dolāru.

Vienīgais Ziemupē esošais veikals Dzintarjūra savas durvis apmeklētājiem bija slēdzis. Taču kopš šā gada marta beigām situācija ir mainījusies – veikaliņš atkal vēris durvis saviem apmeklētājiem. Nu tajā darbojas SIA Marta ar valdes priekšsēdētāju Kristapu Kalnīti priekšgalā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Kalnītis stāsta, ka pats ir no Kapsēdes, taču doma par veikala atvēršanu Ziemupē dzimusi reizē ar meitas ienākšanu ģimenē: «Piedzima meita 1. decembrī, sākām domāt – varbūt vajadzētu vēl kaut ko paņemt klāt. Izdomājām – uztaisīsim meitiņai veikalu un piecdesmit procentus no peļņas liksim noguldījumā viņas izglītībai.»

Ikdienā K. Kalnīša ģimene nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Kamēr pats saimnieko veikalā, sieva nodevusies ogu novākšanai un tirdzniecībai.

«Valdes loceklis esmu es. Sieva ir morālais atbalsts. Bet īstenībā veikals pieder meitai. Arī firmas nosaukums ir meitas vārdā – SIA Marta. Meitai taisīts, tāpēc arī tāds nosaukums,» par veikala atvēršanas aizkulisēm stāsta vīrietis un smejot piebilst: «Darbojamies kopš 31. marta – lai nebūtu 1. aprīļa joks, atvērām dienu iepriekš.»

Apģērba galvenais uzdevums ir izcelt personību, tāpēc Linden Leaf orientējas uz apģērbiem, kas piemēroti dažādu vecumu bērniem, nepiedāvā vienu un to pašu modeli gan viengadniekam, gan pirmās klases skolēnam

Stāstot, kā radās doma par Linden Leaf un bērnu apģērbu, šī zīmola autore Sanda Liepiņa-Liepa teic, ka šuva apģērbu pieaugušajiem, bet klienti mēdza prasīt uzšūt drēbes bērniem, lai, aizejot uz Ziemassvētku pasākumu, piemēram, meitai nav tā pati kleita, kādu arī citi vecāki iegādājušies veikalā. «Tas bija klikšķis, ka šī niša nav aizpildīta. Ikdienas drēbes ir viena lieta, bet svētku reizēs nepieciešams, lai apģērbs ir īpašs,» viņa stāsta. Tā radās doma par svētku apģērbu vienā vai divos eksemplāros, jo Latvija ir maza. Sandai ir lieli audumu krājumi, un viņa palēnām sāka šūt apģērbus, kādus viņa iedomājās piemērotus bērniem svētkos. Viņa uzskata, ka bērns gada vecumā, 80 centimetru garumā atšķiras no astoņus gadus veca, kurš izaudzis līdz 140 centimetriem, tāpēc meitenes nevar vilkt vienu un to pašu kleitu, taču bieži vien ražotāji šuj vienu un to pašu modeli dažāda vecuma bērniem. «Viņi ir tik dažādi, un viens modelis piestāv gada vecumā, cits trijos un pavisam cits – astoņos. Ja sievietēm tērpi piestāv pēc figūras, bērniem – pēc vecuma,» viņa uzskata.

Pēc dalības bērnu modes preču izstādē Parīzē Leny Tomy Factory zīmola tērpi būs nopērkami Dubaijā, Parīzē, Helsinkos, Devonā un Japānā ar līgumiem.

Sākotnēji tērpu tapšanā Leny Tomy Factory īpašnieces Liene Andersone un Krista Preisa vadījās pēc savām sajūtām un produkti tapa spontāni - priekšautiņi, sedziņas u.c., taču pēdējos gados zīmols attīstījies un šobrīd piedāvā svētku tērpu kolekcijas divas reizes gadā. «Augot mūsu bērniem Lenijai un Tomasam un redzot, ka mūsu radītās svētku tērpu kolekcijas iegūst aizvien lielāku popularitāti, pagaidām esam nolēmušas specializēties šajā virzienā,» stāsta Liene.

Līdz šim šī zīmola tērpi ārpus Latvijas bija nopērkami Viļņā, Kauņā, Kaļiņingradā, mazliet arī Norvēģijā. Šī gada mērķis ir dalība starptautiskās bērnu modes ražotāju izstādēs un nesen viņas atgriezās no savas pirmās bērnu modes izstādes Parīzē Playtime Paris.

Skaistumkonkursu krāšņuma iedvesmota, kādreizējā to dalībniece Agnese Eiduka atradusi biznesa iespējas svētku tērpu darināšanā.

«Es radot sapņus, ir teikušas manas klientes,» saka svētku tērpu šuvēja Agnese Eiduka, i/k Halarah īpašniece. Sākumā šī nodarbe viņai bijusi hobijs. Sevi par dizaineri viņa nesauc, taču pieskaita pie modes māksliniekiem. Pēc viņas teiktā, atšķirība esot tā, ka modes dizainers rada ikgadējas sezonālās kolekcijas pavasaris/vasara un rudens/ziema, bet modes māksliniekam kolekciju skaits nav noteikts. Taču Agnese strādā gan ar individuāliem klientiem, gan rada kolekcijas, vairāk tās esot t.s. kapsulkolekcijas.

Viņas pirmā tērpu kapsulkolekcijas skate notikusi Milānā 2004. gadā, pēc kāda laika – arī Latvijā. Nopietnāk ar tērpu izgatavošanu Agnese sāka nodarboties 2012. gadā, savu kolekciju Royal Illusion izrādot pasākumā Vidzeme Fashion. «Tas bija pieteikums – es esmu, es daru,» saka Agnese.

Pirms svētkiem Valsts Akadēmiskais koris Latvija par ziedojumiem pārdod dažādus tērpus, kuros Valsts kora dalībnieki gadu gaitā uzstājušies uz dažādām pasaules skatuvēm, liecina kora paziņojums sociālajā medijā Facebook.

«Mums iekrājušies daudzi un dažādi tērpi, kuros Valsts kora dāmas un kungi gadu gaitā uz dažādām pasaules skatuvēm spodrinājuši Latvijas vārdu,» norāda Valsts akadēmiskā kora pārstāvji.

Apģērba gabali – kleitas, smokingi, frakas – un kurpes tiks atdoti par «nelielu ziedojumu». «Piedāvājumā, piemēram, kleitas, kas tika speciāli šūtas Maskavas olimpiādei 1980. gadā, kā arī daudzi citi tērpi,» norādīts kora Facebook lapā.

Kora pārstāvji informēja, ka tērpi tiks piedāvāti 19. un 20 decembrī no plkst. desmitiem rītā līdz plkst. pieciem vakarā Valsts Akadēmiskā kora Latvija zālē Kaļķu ielā 11a.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Liepājniece Santa Veilande ir viena no jaunajām māmiņām, kas pēc bērnu piedzimšanas saprata, ka nevēlas atgriezties iepriekšējā darbā. Tā vietā viņa izveidojusi mazo kulināru skoliņu Debessmannā.

Santa ēdiena gatavošanas meistarklases vada kopā ar vīru, restorāna Piano šefpavāru Dāvi Veilandu.

Noder iegūtā izglītība

«Kādreiz nevarēju iedomāties, ka mana dzīve būs saistīta ar ēst gatavošanu,» smaida Santa. Bērnībā tā bija nodarbe, kas nepavisam negāja pie sirds. Taču viss mainījās, piedzimstot meitai Terēzei. Jaunajai māmiņai radās iedvesma, gatavojot ļauties eksperimentiem, un drīz vien viņa sāka domāt, ka būtu interesanti izveidot pavāru skoliņu bērniem. Sekojot profiliem Instagram, zinājusi, ka Rīgā darbojas līdzīgas iestādes. Kad meitai bija aptuveni astoņi mēneši, Santa secināja, ka nevēlas turpināt darbu juristu birojā. Tas viņai patika, taču pārņēma sajūta, ka svarīgāk ir veltīt daudz laika ģimenei. Tad, kad vajadzēja atgriezties darbā, viņa devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai reģistrētos kā bezdarbniece. Jau tad zināja, ka tur ir programma komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

KateHaa rada bērnu mantas, kuru mērķis ir apvienot izklaidi un attīstības veicināšanu.

Bērnu rotaļlietām jābūt fantāziju rosinošām, taču liela daļa veikalos pieejamo neļauj bērniem izpausties, uzskata SIA KateHaa izveidotāji Anta Kande un Jānis Kandis.

Ierobežota izvēle

KateHaa radies līdzīgi, kā tas bijis citiem bērnu mantu ražotājiem. Piedzimstot meitai, A. Kande un viņas vīrs sākuši pētīt veikalā pieejamo rotaļlietu piedāvājumu. Pagrieziena punkts bijis brīdis, kad meitai tuvojusies trīs gadu dzimšanas diena un viņa izteikusi vēlmi pēc spēļu dārza mājiņas. Sīkāk izpētot piedāvājumu, secināts, ka ārzemēs tas ir daudz plašāks, savukārt Latvijā izvēle ir ierobežota. Mūsu valstī veikalos pieejamās mājiņas lielākoties ir no viendabīgiem plastmasas klučiem spilgtās krāsās, kas pēc vienas vasaras, esot saulē, izbalē, savukārt ziemā tās īsti nav, kur novietot, jo nav iespējams ne salocīt, ne citādi kompakti salikt. Tā radusies ideja – ja jau veikalos šādu mantu nevar atrast, tad izgatavos paši. Neviens no abiem iepriekš nav bijis saistīts ar bērnu preču ražošanu – Anta strādājusi telekomunikāciju uzņēmumā par klientu centra vadītāju, bet vīrs ir inženieris. Apvienojoties abu idejām, sākušas tapt attīstošas mantas bērniem.