Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Elektroenerģijas OIK tālākais pieaugums apdraud energoietilpīgus ražotājus Latvijā. Ražotāji prasa izveidot īpašu fondu, lai apturētu šīs komponentes sloga kāpumu.

Rūpnieki, it īpaši tie, kuri nodarbojas ar dziļākas pārstrādes produktu ražošanu, nonākuši lejupejošā spirālē, kur, pieaugot obligātās iepirkuma komponentes (OIK) cenai, šā gada aprīlī sarūk peļņa, jo pircēji nav gatavi paaugstināt iepirkuma cenu. Faktiski ir sarukusi pašmāju ražotāju konkurētspēja salīdzinājumā ar citu valstu konkurentiem. Iespējamais OIK samaksas pieaugums nākamajos gados būtībā svītro Latviju no energoietilpīgu un dziļākas pārstrādes produktu investīcijām piemērotu valstu vidus.

Jārēķinās, ka pat vietējā kapitāla uzņēmumi šādas investīcijas varētu vairs neveikt Latvijā, bet gan ārzemēs – kaimiņos Igaunijā. Lai šo situāciju novērstu vai vismaz samazinātu OIK pieauguma triecienu, uzņēmēju organizācijas piedāvā izveidot īpašu OIK fondu pie valsts budžeta. Šajā fondā tiek piedāvāts ieskaitīt Latvenergo (ir lielākais OIK saņēmējs) valstij – īpašniekam – izmaksājamās dividendes.

#Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no «KVV Liepājas metalurga» iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. «Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,» skaidroja Hmieļevskis.

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole trešdien, 28.martā atzīta par nenotikušu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Vita Dika.

Uz šo izsoli nebija pieteicies neviens pretendents, norādīja Dika.

Šodien noslēgušās divu «KVV Liepājas metalurgs» nekustamo īpašumu izsoles. Īpašums Brīvības ielā 100B ir nosolīts par 82 000 eiro, bet īpašums Brīvības ielā 94A nosolīts par 116 000 eiro, informēja Dika. Viņa norādīja, ka izsoļu rezultāti vēl ir jāapstiprina tiesai. Jautāta, vai pastāv tāda iespēja, ka jaunieceltā administratore atceļ iepriekšējā administratora Guntara Kora izsludinātās, kā arī jau noslēgušās izsoles, Dika sacīja, ka pagaidām to nevar komentēt, jo Koris vēl nav nodevis jaunajai administratorei visu maksātnespējas lietas dokumentāciju.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Ikgadējā Grammy mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā "labākais kora sniegums" laurus plūcis kompānijas ECM izdotais albums ar igauņu komponista Arvo Perta opusu Adam's Lament, kura ierakstā piedalījies arī Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga.

Kompaktdiska ieraksts veikts 2011.gada novembrī Nigulistes baznīcā Tallinā. Igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā to ieskaņojuši Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris.

Jau ziņots, ka svētdien Losandželosā notika 56.ikgadējā Grammy balvu ceremonija, kurā triumfēja elektroniskās mūzikas duets Daft Punk un repa duets Macklemore un Raiens Luiss.

Metalurgu paredzēts pārdot kā ražojošu objektu slēgtā pārdošanas procedūrā ar potenciālo pircēju atlasi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda a/s KVV Liepājas metalurgs administratora Guntara Kora atbildes DB. Viņs norāda, ka a/s KVV Liepājas metalurgs sagatavotais mantas pārdošanas plāns paredz primāri realizēt mantu kā lietu kopību, t.i., pārdot rūpnīcu kā ražojošu objektu. «Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai atrastu rūpnīcai pircēju un šis uzdevums ir uzticēts SIA Ernst & Young Baltic,» skaidro G. Koris.

Šobrīd paredzēta slēgta pārdošanas procedūra. «Ir paredzēta potenciālo pircēju atlase, vispārējie kritēriji ir noteikti mantas pārdošanas plānā, bet tie var tikt precizēti,» viņš turpina. Ja rūpnīca tiks pirkta kopumā, tad galvenais pircēju izvēles kritērijs būs rūpnīcas kā ražojoša objekta darbības nodrošināšana. «Tas atkarīgs no tā vai būs pircēji, kas vēlēsies iegādāties ražošanas objektu kopumā, ja tādi būs, tad maksātnespējas process varētu tikt pabeigts līdz jūnijam,» uz jautājumu cik ilgā laikā paredzēts īstenot a/s KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošanu, atbild G. Koris. Jāatgādina, ka 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. Kopumā pieteikti kreditoru prasījumi par 116,58 milj. eiro. Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86,9 milj eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29, 65 milj. eiro, ziņo LETA.

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Nedēļas nogalē Andrejostā, klubā First Dacha tika demonstrēti tērpi no saldējuma Magnum un modes zīmola Amoralle kopīgās kolekcijas Magnum Cruise. Tie ir dažādi kombinējami tērpi pludmalei un vasarai.

«Magnum Cruise kolekcija no Amoralle ir radīta, iedvesmojoties no sešdesmito gadu kino pludmales un naktstērpu modes. Tā ir klasika mūsdienīgā izpildījumā. Sievišķīgi tērpi vasarai – pavedinoši retro stila peldkostīmi, gaisīgi pludmales tērpi, vasarīgas kleitas un jutekliski naktstērpi, kas veidoti tumšās, riekstu un baltās šokolādes krāsās no zīda, lina, trikotāžas un šifona ar maigi rozā franču mežģīņu un lentu akcentiem, jutekliskiem muguras izgriezumiem un gaisīgiem volāniem,» stāsta Amoralle dizainere Inese Ozola.

Šī ir jau otrā saldējuma Magnum un Amoralle kopīgi piedāvātā tērpu līnija. Abu zīmolu sadarbība aizsākās pagājušajā vasarā, kad, iedvesmojoties no Magnum saldējuma garšām, Amoralle radīja izsmalcinātu mājas tērpu kolekciju.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Skaistumkonkursu krāšņuma iedvesmota, kādreizējā to dalībniece Agnese Eiduka atradusi biznesa iespējas svētku tērpu darināšanā.

«Es radot sapņus, ir teikušas manas klientes,» saka svētku tērpu šuvēja Agnese Eiduka, i/k Halarah īpašniece. Sākumā šī nodarbe viņai bijusi hobijs. Sevi par dizaineri viņa nesauc, taču pieskaita pie modes māksliniekiem. Pēc viņas teiktā, atšķirība esot tā, ka modes dizainers rada ikgadējas sezonālās kolekcijas pavasaris/vasara un rudens/ziema, bet modes māksliniekam kolekciju skaits nav noteikts. Taču Agnese strādā gan ar individuāliem klientiem, gan rada kolekcijas, vairāk tās esot t.s. kapsulkolekcijas.

Viņas pirmā tērpu kapsulkolekcijas skate notikusi Milānā 2004. gadā, pēc kāda laika – arī Latvijā. Nopietnāk ar tērpu izgatavošanu Agnese sāka nodarboties 2012. gadā, savu kolekciju Royal Illusion izrādot pasākumā Vidzeme Fashion. «Tas bija pieteikums – es esmu, es daru,» saka Agnese.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Pēc dalības bērnu modes preču izstādē Parīzē Leny Tomy Factory zīmola tērpi būs nopērkami Dubaijā, Parīzē, Helsinkos, Devonā un Japānā ar līgumiem.

Sākotnēji tērpu tapšanā Leny Tomy Factory īpašnieces Liene Andersone un Krista Preisa vadījās pēc savām sajūtām un produkti tapa spontāni - priekšautiņi, sedziņas u.c., taču pēdējos gados zīmols attīstījies un šobrīd piedāvā svētku tērpu kolekcijas divas reizes gadā. «Augot mūsu bērniem Lenijai un Tomasam un redzot, ka mūsu radītās svētku tērpu kolekcijas iegūst aizvien lielāku popularitāti, pagaidām esam nolēmušas specializēties šajā virzienā,» stāsta Liene.

Līdz šim šī zīmola tērpi ārpus Latvijas bija nopērkami Viļņā, Kauņā, Kaļiņingradā, mazliet arī Norvēģijā. Šī gada mērķis ir dalība starptautiskās bērnu modes ražotāju izstādēs un nesen viņas atgriezās no savas pirmās bērnu modes izstādes Parīzē Playtime Paris.

AS KVV Liepājas metalurgs (KVV) maksātnespējas process valstij līdz šim irizmaksājis aptuveni divus miljonus eiro, pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Viņš norādīja, ka PA meitasuzņēmums FeLM ir lielākais KVV kreditors, tāpēc šodien valdība iepazīstināta ar aktuālo situāciju metalurģijas uzņēmuma maksātnespējā.

Vienlaikus viņš pauda, ka vadošā loma šajā procesā ir kompānijas maksātnespējas administratoram. «Administrators ir pasūtījis aktīvu novērtēšanu, kuru patlaban veic eksperti, un tuvākajā laikā vajadzētu būt kādām ziņām. Tāpat administrators ir piesaistījis EY (agrāk - Ernst&Young) par konsultantu, lai apzinātu potenciālos pircējus. Tagad notiek mārketinga pasākumi, lai savāktu nesaistošos piedāvājumus un tad jau varētu saprast, kā tālāk labāk virzīties,» klāstīja Loginovs.

Sarunas ar maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ir pieteicies pietiekami liels investoru skaits un sarunas par iespējamo investīciju risinājumu ir noslēguma fāzē, sacīja Ašeradens, piebilstot, ka sarunu noslēguma termiņš ir pagarinātas līdz 15.septembrim.

Es ar izpratni attiecos pret to ko dara [KVV Liepājas metalurga] administrators. Valdība nav vienīgais kreditors - ir vēl arī četri citi nopietni kreditori. Visiem ir jāvienojas un ir arī jāvienojas ar jauno investoru. Tas nav vienkāršs process, tas ir daudzmiljonu darījums, tāpēc drusku pagaidīsim, sacīja Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada maija beigās Ašeradens pēc valdības sēdes sacīja, ka seši potenciālie investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājumus KVV Liepājas metalurga iegādei un Ministru kabinets devis zaļo gaismu tālākām sarunām.

Līdz ar jaunā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu OIK arī nākamgad un, iespējams, citos gados saglabātos pašreizējā līmenī – 1,89 sant./kWh, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš neslēpj, ka nepatīkamu efektu šīs izmaiņas nesīs centralizētās siltumapgādes klientiem vismaz 17 Latvijas pilsētās – apkures tarifi pieaugs vidēji 10–15% robežās.

Cīņā ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no kuras galvenie ieguvēji ir dabasgāzes un atjaunojamo energoresursu (AER) īpašnieki, Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar jaunu risinājumu, ar kuru nākotnē, iespējams, varētu iegrožot šīs komponentes straujo kāpumu. Tas ir subsidētās enerģijas nodoklis, kas būs jāmaksā elektrības ražotājiem no sava OIK ietvaros saņemtā bruto atbalsta. Pašlaik izrēķinātās nodokļa likmes ir 14% dabasgāzes koģenerācijas stacijām un 10% AER stacijām.

Savukārt problēmas var būt arī vairāku AER staciju īpašniekiem, kurus papildu nodoklis var novest pie maksātnespējas. DB jau rakstījis, ka sākotnēji OIK izmaksu pieaugumu bija iecerēts kompensēt uz a/s Latvenergo valstij maksājamo dividenžu rēķina, taču ķeršanos klāt valsts budžeta ieņēmumiem noraidīja premjers Valdis Dombrovskis.