Latvenergo vadības aresti veikti, uzskatot, ka uzņēmuma līgumi par nozīmīgu objektu rekonstrukciju ar ārvalstu uzņēmumiem Alstom un GAMA ir slēgti ļaunprātīgi un mantkārīgā nolūkā, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze, norādot, ka jau divas tiesas instances piekritušas šādam traktējumam.

Savukārt Alstom ir Latvenergo sadarbības partneris jau no 1996. gada. Krimināllieta skar tikai Pļaviņu HES 4., 5. un 7. hidroagregāta atjaunošanas līgumu, kad no 2007. līdz 2010. gadam tika rekonstruēta Pļaviņu HES. Līgums par Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju tika noslēgts ar Zviedrijas uzņēmumu Alstom Power Sweden par 29,6 miljoniem latu. Tiesa gan starptautiskais spēkstaciju būves un inženiertehniskais koncerns Alstom Power jau ir paguvis noliegt jebkādu saistību ar Latvenergo amatpersonu lietu.

Kā izriet no procesa virzītājas A. Rumjancevas parakstītā ierosinājuma par apcietinājuma piemērošanu, pēc virzītāja uzskata, aizturētā Latvenergo vadība it kā ir veikusi pretlikumīgas darbības personu grupā, kas izpaudās kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā saistībā ar labvēlīgu lēmuma pieņemšanas nodrošināšanu diviem uzņēmumiem. Labvēlīga lēmuma pieņemšana esot nodrošināta Alstom Network Swizerland AG, kas veica Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju, un GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut, kas vēl tikai gatavojas veikt TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju.

Turcijas kompānijas GAMA projekta TEC-2, kas paredzēts Latvijas energokompānijai Latvenergo, būvēšanā tiks iesaistītas vietējās būvkompānijas. Pagaidām gan nav zināms tieši kuri būs tie uzņēmumi, kas sadarbosies ar GAMA, taču sarunas ar būvniekiem jau notiekot.

Tā žurnālistiem Stambulā norādīja kompānijas GAMA valdes loceklis Ozgūrs Umuts Eroģlu, piebilstot, ka projekta būvniecības laikā tiks nodarbināti aptuveni 500 darbinieki no Latvijas.

GAMA par TEC2 būvniecību saņems aptuveni 350 miljonus eiro. GAMA valdes loceklis gan nevarēja minēt precīzu summu, jo šī informācija joprojām esot konfidenciāla.

Šis ir pirmais GAMA projekts Latvijā, taču jau tagad kompānija uzmanīgi vēro Latvijas tirgu un gaida GAMA specializācijai atbilstošus projektus. Kompānijai GAMA par labu runā fakts, ka visā tās vēsturē tai nav bijis neviens nepabeigts projekts.

Bolīvija valsts kontrolē pārņēmusi divas spāņu īpašumā esošas elektroapgādes kompānijas, ziņo BBC.

Prezidents Evo Moraless Spānijas kompānijas Iberdrola meitasuzņēmumus apsūdzējis pārāk augstas maksas noteikšanā patērētājiem lauku apvidos. Viņš apgalvojis, ka lauku mājsaimniecības par elektroenerģiju maksā trīs reizes vairāk nekā cilvēki pilsētās.

Prezidents iepriekš nacionalizējis naftas, telekomunikāciju un enerģijas ražošanas kompānijas.

E. Moraless norādījis, ka viņa rīcība saskan ar Dienvidamerikas valsts konstitūciju, kas nosaka, ka sabiedrības intereses ir pārākas par privātajām interesēm, kad ir runa par enerģijas piegādi.

Pasaules ceturtā lielākā aviokompānijā Turkish Airlines, turku energobūvniecības uzņēmums GAMA un arī viena no lielākajām Turcijas būvkompānijām MESA ir gatavas investēt projektos Latvijā un izvērst mūsu valstī ievērojami plašāku darbību nekā līdz šim.

Tā Latvijas Avīzei atzinuši visu minēto uzņēmumu vadītāji, tiekoties pirms jūlijā gaidāmās Turcijas premjera Redžepa Tajipa Erdogana vizītes Latvijā.

«Rīga varētu būt starta pozīcija, lai iekļūtu arī Lietuvā un Igaunijā. Turklāt Rīgas lidosta aug visstraujāk Eiropā, tādējādi paverot iespējas arī mūsu izaugsmei,» norādījis SIA North Hub Services, ko nesen savā īpašumā iegādājies Turcijas uzņēmums HAVAS Ground Handling Services Co, pārstāvis Kuršads Kočaks. Šī kompānija uzvarējusi konkursā par pilnu virszemes pakalpojumu klāsta sniegšanu lidostā Rīga, ko uzsāks no nākamā gada. (Lidostas Rīga «apgūšana» veiksmīgi noslēgusies arī citam turku uzņēmumam – TAV Havalimanlari Holding AS (TAV), kas vēlas investēt lidostas tālākajā attīstībā, ceļot jauno termināli.)

Turcijas kompānija GAMA, kas šā gada pavasarī uzvarēja Latvijas valstij piederošās akciju sabiedrības Latvenergo rīkotajā konkursā par stacijas energobloka rekonstrukciju un kļuva par Rīgas TEC – 2 ģenerāluzņēmēju, tā tiekot pie gandrīz 246 miljonu latu liela pasūtījums trīs gados, drīzumā grasās sākt rekonstrukcijas darbus.

Par to liecina arī fakts, ka aizvadītās nedēļas piektdienā GAMA (kompānijas pilnais nosaukums Gama Guc Sistemleri Muhendislik ve Taahhut A.S.) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas filiālē pieteikusi 73 brīvas darba vietas, otrdien vēsta Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, pieteikumā var lasīt, ka nepieciešami, piemēram, pieci būvmateriālu inženieri, četri būvinženieri, seši elektronikas inženieri un arhitekti, kā arī citi profesionāļi, galvenokārt ar otrā līmeņa augstāko izglītību. Alga piesolīta no 461 latiem mēnesī. Pēc šā pieteikuma spiežot, tagad 73 Latvijas speciālisti, kas ir bez darba, varētu sarosīties un mēģināt pieteikties darbā. Taču ir viens «bet» – visiem pretendentiem uz šīm vakancēm kā obligāts nosacījums izvirzīta turku valodas prasme.

Spānijas pilsētai Alvasetei otrdiena izvērtās visai nepatīkama, jo par nesamaksātiem rēķiniem valsts elektrogigants Iberdrola tai atslēdza elektrību, vēsta AFP.

Alvasetē dzīvo aptuveni 175 tūkstoši cilvēku un tā pamanījusies iekrāt nesamaksātus rēķinus par elektrību viena miljona eiro apmērā. Elektrība tika atslēgta daudzām pilsētas administratīvajām ēkām, peldbaseinam, kurā tajā brīdī peldējās cilvēki, bibliotēkai un sporta centram.

Savukārt energokompānija norāda, ka pilsēta iepriekš tikusi brīdināta par kompānijas plāniem atslēgt elektrību mazāk svarīgās pilsētas ēkās.

Alvasetes mēram tomēr izdevies atrunāt Iberdrolu no elektrības atslēgšanas bērnudārzam.

Kopumā pilsētas parādsaistības dažādiem piegādātājiem un bankām veido vairāk nekā 15 miljonus eiro, norāda aģentūra. Daudzām Spānijas pilsētām un reģioniem finanšu krīzes apstākļos ir grūtības nomaksāt savus rēķinus.

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

Izvēlētas piecas starptautiskas kompānijas, kas piedalīsies konkursā par jaunas atomelektrostacijas būvniecībā Lietuvā, lai nomainītu nesen slēgto Ignalinas staciju, pirmdien apstiprinājis valsts enerģētikas ministrs Arvidas Sekmokas.

Kopumā pieteikušās bija 25 kompānijas, bet kandidātu skaits samazināts līdz pieciem. Gada vidū saraksts tiks samazināts līdz diviem pretendentiem.

«Komisija ir izvēlējusies piecus stratēģiskos investorus, kuri piedalīsies nākamajos posmos, pamatojoties uz kvalifikācijas kritērijiem,» sacījis Sekmokas.

Uzvarētājam, visticamāk, tiks piedāvāts 51 % jaunās kompānijas akciju, taču precīza informācija par projektu, kurā paredzēts ietvert arīkā partnerus Igauniju, Latviju un Poliju, vēl jāizstrādā.

Kā potenciālie dalībnieki piedāvājumā tiek minētas tādas Eiropas kompānijas kā EDF, E.On, Enel, RWE, Areva, Iberdrola un Vattenfall. Taču piecas izraudzītās kompānijas nosaukt ministrs atteicies.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ir uzaicinājusi potenciālos jaunās atomelektrostacijas stratēģiskos investorus iesniegt saistošos piedāvājumus.

«Ir svarīgi, ka darbi norit saskaņā ar grafiku, un mēs ceram, ka līdz šī gada beigām mums būs partneris, ar kuru varēs sākt sarunas,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks. Potenciālo investoru saistošos piedāvājumus Enerģētikas ministrija pieņems novembrī, bet galīgo lēmumu plānots pieņemt līdz gada beigām.

Ministrija izsūtījusi arī aicinājumu, iesniegt saistošos piedāvājumus tiem konkursa dalībniekiem, kuru nesaistošie piedāvājumi atzīti par atbilstošiem konkursa nosacījumiem.

Konkursa dalībnieku nosaukumi pagaidām netiek atklāti, jo, pēc amatpersonu vārdiem, daži no tiem izjūtot spiedienu no Krievijas un citu valstu puses. Kā zināms, par jauno Lietuvas atomelektrostaciju savas vizītes laikā ar Lietuvas amatpersonām runājusi arī Vācijas federālā kanclere Angela Merkele. Lietuvas valdība ir iecerējusi stratēģiskajam investoram piešķirt vismaz 51% jaunās AES akciju, bet pati savā īpašumā paturēt 34% akciju. Neoficiāla informācija liecina, ka jaunās AES stratēģiskais investors, visticamāk, būs kāds no Eiropas enerģētikas milžiem- ,piemēram, EDF, E.ON, GDF Suez, Enel, Iberdrola, RWE vai Vattenfall.

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde, iespējams, kratīšanu veikusi Rīgas restorānos Rossini un Otella, kas atrodas pilsētas klusajā centrā.

Rossini saimnieks Guntars Skrastiņš uz DB jautājumu, vai uzņēmumā bijis VID un veicis kratīšanas, teica, ka par kratīšanām ir dzirdējis, bet nekādu komentāru nebūs un sarunu pārtrauca. Restorānā Rossini, kas atrodas Pumpura ielā, sazvanītā sieviete teica, ka «uz šādiem jautājumiem mēs neatbildam» un arī sarunu pārtrauca.

Rossini apsaimniekotājs ir SIA Vasco de Gama ar juridisko adresi Valmierā, Austrumu ielā 35 un tās dalībnieki ir Guntars Skrastiņš un Gunvaldis Skrastiņš (katram pieder 40 %) un Mārcis Kripēns (20 %). Šajā adresē reģistrētas arī SIA Fram Grupa, kas pieder abiem Skrastiņiem un Zaigai Skrastiņai, kam savukārt pieder šajā adresē reģistrētā SIA Dzīne. Fram Grupas faktiskā adrese ir Valmierā, Bruņinieku ielā 3, kur savulaik atradies Rossini restorāns, kas pašlaik darbu ir pārtraucis. Guntars Skrastiņš, Gunvaldis Skrastiņš un Mārcis Kripēns ir īpašnieki arī SIA Vinoteca, kas reģistrēta Valmierā, Austrumu ielā 35 ar faktisko adresi Jura Alunāna ielā 2, Rīgā, kur atrodas restorāns Otella.

Ķīnas sistēmiskās problēmas iegriež Latīņamerikas lielākajai ekonomikai; glābiņš ir tirdzniecības dažādošana, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Virkne makroekonomisko parametru nevedina par Latīņamerikas lielāko ekonomiku Brazīliju pašlaik domāt kā par iespēju zemi. Tās ekonomika pērn saruka par 3,7%, un lejupejošā tendence turpinās, janvārī IKP krītoties jau par 5,9% attiecībā pret šo laiku pērn. Inflācija ir 10,71%, nacionālā valūta – vāja, un valsti plosa politiskie skandāli.

«Es teiktu, ka mēs pašlaik piedzīvojam kaut ko tādu, ko Eiropas valstis pieredzēja 2008. gadā, lai gan ne ar tik dziļu kritumu,» sarunā ar DB saka Stokholmā rezidējošais Brazīlijas vēstnieks Latvijā Markoss Pinta Gama. Viņa vērtējumā nacionālā valūta – reāls – iepriekš ir bijusi pārvērtēta, un tās devalvācija savu ekonomisko izlīdzinājumu privātajā sektorā jau ir panākusi, atjaunojot valstij nozīmīgās lauksaimniecības un industrijas konkurētspēju.

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Pagājušās nedēļas nogalē, 29.oktobrī, sākās Rīgas TEC-2 otrā energobloka lielgabarīta iekārtu piegāde uz TEC-2 būvlaukumu Aconē.

Līdz 2012.gada februārim ir paredzētas vairākas transportēšanas reizes. Pirmās tika transportētas: gāzes turbīna un ģenerators, vedot tās pa Daugavu līdz Ķengaraga piestātnei dienas laikā, savukārt ar speciālo transportu līdz galamērķim tās nogādātas naktī, lai netraucētu pilsētnieku ērtībām un satiksmei.

29.oktobrī tika pārvesta gāzes turbīna un ģenerators, kas katrs sver ap 300 tonnām (turbīna - 301 tonna, ģenerators 252 tonnas). Ņemot vērā kravas nozīmību un tās tehniskos parametrus, transportēšana notika vairākos posmos un dažādos diennakts laikos.

TEC-2/2 turbīnas un ģeneratora transportēšanu no Rīgas ostas uz būvlaukumu organizēja rekonstrukcijas īstenotāja - Turcijas firmas GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut, apakšuzņēmējs - Nīderlandes kompānija Mammoet Europe B.V, kura specializējas lielgabarīta un nestandarta kravu pārvadāšanā.

Kombinēto cikla gāzes turbīnu stacijas izbūvi Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrās kārtas ietvaros veiks Turcijas kompānijas GAMA Guc Sistemleri Muhendislik ve Taahhut, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumsumma ir gandrīz 368 miljoni eiro (257,6 miljoni latu).

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu ministrija ir atbalstījusi Latvenergo plānotos iepirkumus, kas saistīti ar ražotnes TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu.

Finanšu ministrijas pozitīvais atzinums TEC-2 rekonstrukcijas otrās kārtas projektam sniegts, balstoties uz Latvenergo iesniegto projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī Valsts kases atzinumu, kurā norādīts, ka nav pamata uzskatīt, ka ar projektu saistīto iepirkumu veikšana radīs apdraudējumu uzņēmuma nākotnes maksātspējai.

Aktīvas darbības rezultātā ir izdevies būtiski samazināt Latvenergo izdevumu daļu TEC-2 rekonstrukcijas projektā – par 20 miljoniem eiro. Turklāt būtiski, ka Latvijas pašreizējā ekonomiskajā situācijā šis ir lielākais un nozīmīgākais investīciju projekts- tā izmaksas ir ap 360 milj. eiro, kas automātiski nodrošina milzīgas investīcijas ekonomikā un vismaz 500 jaunas darbavietas celtniecības nozarē strādājošajiem Latvijas speciālistiem.

Islāma valstu tirgos Turcijas bizness sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem uztvertu kā iespēju, ne konkurenci, intervijā DB saka prezidents Abduls Gils, kurš ar uzņēmēju delegāciju ieradies vizītē Latvijā.

Latvijā Turciju reklamē kā vārtus uz islāma zemju tirgiem, tomēr mēs tajos esam arī eventuāli konkurenti. Cik nopietna ir šādas sadarbības iespēja?

Šai ziņā mēs jūtamies ļoti komfortabli, jo uzskatām, ka mūsu labās attiecības un vēsturiskās saites ar islāma pasauli tiešām ir mūsu priekšrocība. Nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem islāma zemēs ir liela mēroga biznesa projekti, un turki ir ļoti atvērti kopuzņēmumiem ar draudzīgu valstu kolēģiem.

Proti, ka Latvijas-Turcijas kopuzņēmums paver islāma zemju tirgu arī latviešu precēm vai pakalpojumiem?

Tieši tā. Jūsu investīcijas un bizness šādi var nonākt Irākā, Lībijā, Āfrikā vai Vidusāzijā, kur mums ir ļoti lieli projekti. Šādas partnerības ļoti labi varētu darboties tandēmā trešajās valstīs. Arī tādēļ es Latvijā ierodos kopā ar nozīmīgu uzņēmēju delegāciju, lai piedalītos biznesa forumā, un mans aicinājums Latvijas uzņēmējiem ir dibināt šādas partnerības ar Turcijas uzņēmējiem.

Diskusijas sabiedrībā ir radījis enerģētikas speciālistu spertais solis, sagatavojot vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu apturēt Latvenergo TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu.

Šim projektam atvēlētās investīcijas ir milzīgas. TEC-2 pirmās kārtas rekon-strukcija, kas tika nodota ekspluatācijā 2008. gada nogalē, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, izmaksāja ap 178 miljoniem eiro. Šis rekonstrukcijas projekts tika veikts globālās ekonomikas augšupejas periodā. Savukārt identiskas TEC-2 otrās kārtas izmaksas ekonomikas lejupslīdes brīdī ir pieaugušas vismaz par 182 miljoniem un šobrīd tiek lēstas 360 miljonu eiro apmērā. Interesants ir arī fakts, ka izvēlētais šīs rekonstrukcijas realizētājs ir Turcijas būvkompānija GAMA - Krievijas monopolkoncerna Gazprom biznesa partneris Turusgaz gāzes vada projektā Turcijā. Pētot jautājumu saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju, konstatēts, ka šā procesa izmaksas paredzēts iekļaut tarifā gala patērētājiem. Tas nozīmē, ka visiem - gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem - šī rekonsrukcija būs jāapmaksā.

SIA Energoremonts Rīga pērn apgrozīja 37,7 miljonus latu, kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011. gadu, aizvadītajā gadā SIA Energoremonts Rīga apgrozījums palielinājies vairāk nekā 2,5 reizes.

2012. gadā arī pieaugusi SIA Energoremonts Rīga peļņa, kas sasniegusi 1,778 milj. Ls.

Straujais apgrozījuma pieaugums daļēji saistīts ar to, ka pārskata periodā realizēti iepriekšējos gados noslēgtie, kā arī uz 2013. gadu pārejošie projekti, norāda uzņēmuma vadība. SIA Energoremonts Rīga lielākie pasūtītāji, vērtējot pēc apgrozījuma, ir a/s Latvenergo (25%), a/s Rīgas Siltums (20%), Gama Guc Sistemleri Mugendislik Ve Taahhut A.S. Latvijas filiāle (18%), SIA Fortum Jelgava (15%) u.c.

TV3 raidījumam Nekā personīga esot zināms, ka izmeklētāji Latvenergo amatpersonas aizturējuši ar 145 tūkstošus lielu kukuļa naudu rokās.

«Līdz šim noslēpumainākajā un KNAB vēsturē sarežģītākajā lietā birojs ir pieķēries ietekmīgākajam valsts monopoluzņēmumam, kas vienmēr bijis gards kumoss politiķiem un tiem pietuvinātiem uzņēmējiem. Nu atklājies, ka savā labā paralēli valsts darbam strādājusi arī Latvenergo vadība.

Kriminālistikas eksperti skaidro, ka labākais veids kā slēpti maksāt kukuļus ir maksas konsultāciju sniegšana un nekustamo īpašumu darījumi. Tieši ar to nodarbojies Andreja Meļķo un Kārļa Miķelsona biznesa partneris uzņēmējs Andrejs Livanovičs, kurš arī atrodas cietumā,» norādīja raidījums.

Viņa mājā Mārupē esot reģistrētas vairākas firmas. Viena - Energy Consulting - sniedz konsultācijas enerģētikas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. 2007.gads tai bijis neticami veiksmīgs. Peļņa - 2 miljoni latu. Par ko – nav zināms.