Jaunākais izdevums

Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10.augusta), šodien konferencē Enerģētika 2017 sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem.

Tāpat Irklis pastāstīja, ka tirgū tiek piedāvāt dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts - dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu 'forward' (nākotnes) cenām.

Pēc viņa teiktā, dabasgāzes tirdzniecības cena jūlijā svārstījusies no 17,01 līdz 20,52 eiro par megavatstundu.

Savukārt, pievēršoties reģionālā gāzes tirgus izveidei, Irklis pastāstīja, ka Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas regulatori ir parakstījuši partnerības līgumu, kurā iestādes vienojas par ilgtermiņa Baltijas un Somijas vienota dabasgāzes tirgus risinājumu izvēles procesu.

SPRK skaidroja, ka Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas regulatori ir vienojušies, ka Somijas regulators organizē ekspertu piesaisti, lai kopīgi izstrādātu tarifu noteikšanas modeli Baltijas-Somijas vienotajam dabasgāzes tirgum pēc 2020. gada, kad tiks realizēts Balticconnector projekts. Padziļināta izvērtējuma veikšana sekmēs optimālākā risinājuma izvēli un tā ieviešanu Baltijas valstu un Somijas starpā, tādējādi veicinot efektīva un uz attīstību orientēta reģionālā dabasgāzes tirgus izveidi un zemākas cenas patērētājiem.

Balticconnector dabasgāzes cauruļvads savienos Somijas un Igaunijas gāzes pārvades cauruļvadu tīklus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA,19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere,27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons,28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa,24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

99% dabasgāzes lietotāju pēc tirgus atvēršanas turpinās pirkt gāzi no AS Latvijas Gāze

Dienas Bizness,15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.aprīlī ir atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Līdz šā gada 15.jūnijam gāzes lietotāji, kuri ir juridiskās personas, varēja pieņemt lēmumu par gāzes tirgotāja izvēli brīvajā tirgū.

Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norāda: «Latvijas Gāzei ir vairāk nekā 440 000 klientu. Tāpēc tas, ka daži klienti ir izvēlējušies alternatīvus tirgotājus, kā jūs saprotat, nekādi neietekmē Latvijas Gāzes saimniecisko darbību. 99% gāzes lietotāju turpinās pirkt gāzi no Latvijas Gāzes.»

AS Latvijas Gāze par nekorektu un neprecīzu uzskata publiskajā telpā izplatīto informāciju par citu gāzes tirgotāju panākumiem klientu pārvilināšanā. A.Kalvītis uzsver: «Neskatoties uz citu gāzes tirgotāju pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem, kā arī klientu bāzi no elektroenerģijas tirgošanas, plašsaziņas līdzekļos pieminēto gāzes patērētāju, kas izvēlējušies citu gāzes tirgotāju, pasūtītie gāzes apjomi veido tikai 3-4% no Latvijas gāzes tirgus. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nevienam no gāzes tirgošanas starpniekiem, kuri piedāvā klientiem gāzi piegādāt arī ziemas mēnešos, nav ilgtermiņa līgumu ar gāzes ražotājiem, kā arī pietiekamu gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē, lai solīto gāzi nodrošinātu. Jau šobrīd vairāki gāzes tirgotāji ved sarunas ar Latvijas Gāzi par klientiem sasolītās, bet neesošās gāzes pirkšanu no mums. Tādēļ aicinu visus klientus pirms izvēles izdarīšanas par gāzes tirgotāju rūpīgi izvērtēt, kā izvēlētais gāzes tirgotājs nodrošinās gāzapgādes stabilitāti ziemas mēnešos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas gāzes tirgotāji: Inčukalna gāzes krātuves tarifu paaugstināšana padarītu to nepievilcīgu

LETA,31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons,28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Armanda Vilciņa,13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa,03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA,28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gāze kļūst dārgāka konkrētu notikumu ietekmē

Armanda Vilcāne,09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītajā gadā dabasgāzes apgādes kompānijā Latvijas Gāze piedzīvotas dažādas pārmaiņas, uzņēmuma finanšu rādītāji bijuši stabili

Akciju sabiedrības Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis DB atzīst, ka reorganizācija un gāzes tirgus atvēršana nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma darbību un nekādi satricinājumi nav gaidāmi arī šogad.

Kā kopumā vērtējat konkurenci gāzes tirgū?

Šobrīd reģionā gāzes pārpalikuma nav. Ja būtu ļoti auksti klimatiskie apstākļi, es pat pieļauju, ka tās varētu pietrūkt. Pašlaik spiedienu uz tirgu no gāzes viedokļa nejūtam, bet, runājot nākotnes formā, par nopietnākajiem Latvijas Gāzes konkurentiem uzskatām tos, kuriem ir primārie gāzes piegādes līgumi – Lietuvos duju teikimas, LitGas, kas apsaimnieko Klaipēdas termināli, lielāko dabasgāzes patērētāju Baltijā Achema un Eesti Gaas. Tie ir nopietnākie konkurenti, jo viņiem ir primārie gāzes piegādes līgumi, kas nozīmē, ka viņiem ir produkts, ko tirgot. Visi pārējie, kas darbojas tirgū, ir starpnieki, kas šo gāzi nopērk no primārajiem gāzes īpašniekiem un tad par dārgāku cenu mēģina pārdot kādam citam. Starpnieku kompānijas ir jauns biznesa segments, kas attīstījies līdz ar tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eiropas gāzes tirgus pārkārtošanās

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors,26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 28. novembra sēdē lēma atcelt nosacījumu par visu GOST jeb tā dēvēto sarkano gāzes balonu izņemšanu no tirgus līdz 2017. gada beigām, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku gāzes balonu parka nomaiņa uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ministrijā skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikto tehnisko pārbaužu rezultāti apliecina, un arī gāzes balonu tirgotāji ir norādījuši, ka tehniskās pārbaudes ļauj savlaicīgi identificēt nedrošos GOST balonus, izņemt tos no tirgus un pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem. Pēdējo trīs gadu laikā gāzes balonu uzpildes stacijās kopumā pārbaudīti 593 930 gāzes baloni, no kuriem 4051 balons jeb 0,7% tika atzīti par nederīgiem turpmākai lietošanai.

Līdz ar to secināms, ka spēkā esošā sašķidrinātās naftas gāzes balonu tehniskās pārbaudes kārtība ir pietiekama, lai līdz minimumam mazinātu riskus, kas saistīti ar GOST balonu turpmāku lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA,30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cena Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) nokritusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Trešdien dienas pirmajā pusē dabasgāzes cena nākotnes līgumos bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu.

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena veidoja aptuveni 88 eiro par megavatstundu.

Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro.

Analītiķi norāda, ka gāzes cenu kritumu veicina gaisa temperatūra, kas ir augstāka par normu, krātuvēs esošās gāzes izmantošana un Krievijas gāzes aizstāšana ar gāzi no citiem pasaules reģioniem.

"Mums šobrīd ir labi apgādāts Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgus pat bez Krievijas gāzes," norāda politiskā riska konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" enerģētikas, klimata un resursu direktors Hennings Gloišteins. "Tas atspoguļojas pašreizējās cenās."

Komentāri

Pievienot komentāru