Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Sagaidot jauno sezonu, aldari investē gan jaunās iekārtās, gan būvēs, kas tiem ļaus kļūt konkurētspējīgākiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Latvijas Alus darītāju savienības informācija, par spīti nodokļu sloga pieaugumam miestiņa brūvētāji turpina investēt iekārtu modernizācijā un tehnoloģisko procesu uzlabošanā. Lai apvienotu spēkus un iepazīstinātu tūristus ar mazo un vidējo alus darītavu plašo piedāvājumu, Rīgā izveidots alus kvartāls.

Lai padarītu Rīgu pievilcīgāku gardēžu tūristiem un iepazīstinātu viesus ar Latvijā darītā alus daudzveidību, sekmējot mazo Latvijas brūžu attīstību un eksportu, tapis Rīgas Alus kvartāls (Riga Beer District). Tas apvieno deviņus raksturā dažādus alus bārus – Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Labietis, Zobens un Lemess, Valters un Grapa, Taka, Ziemeļu Enkurs, Autentika, Vest, Alķīmiķis, kas kopā aicina nogaršot vairāk nekā 100 dažādus Latvijā darītos alus.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Šis bija trešais gads, kad Aldaris ciemos gaidīja popularitāti guvušās Muzeju nakts apmeklētājus. Šogad interese par alus darītavu un to, kā tiek brūvēts alus, bijusi ļoti liela, jo Aldari apmeklēja aptuveni 13 000 viesu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā.

Kā novēroja db.lv, arī Aldarī - tāpat kā cietās vietās Muzeju nakts laikā - veidojās rindas.

«Līdz šim tik vērienīgs pasākums Aldarī vēl nebija noticis, lai gan pirmsākumos uzņēmuma teritorijā regulāri notika dažādi izklaides pasākumi, uz kuriem pulcējās Sarkandaugavas iedzīvotāji. Mēs vēlamies šo tradīciju atkal atdzīvināt, tādēļ arī turpmāk Aldara vēsturiskajā kvartālā rīkosim dažādus mākslas un izklaides pasākumus. Līdz tam gan mums vēl jāpabeidz vairāki labiekārtošanas darbi,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Šā gada Muzeju nakts laikā Aldara viesi varēja ieskatīties ne tikai vēsturiskajā brūzī, bet arī aplūkot Latvijas alus atribūtikas kolekcionāru izstādi. Aldara vēsturiskajā kvartālā muzicēja grupas The Sound Poets un Carnival Youth. Lielāko interesi apmeklētājiem radījusi atjaunotā vēsturiskā alus darītava.

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.

Pēc 60 gadu pārtraukuma viens no pazīstamākajiem īru viskijiem Tullamore DEW ir atgriezies dzimtajā brūzī; nu pēc trīs gadu minimālās nogatavināšanas tas pamazām sāk līt arī mūsu glāzēs

DB izmantoja iespēju par šo un par daudz ko citu parunāties ar Rīgā iebraukušo Tullamore DEW zīmola globālo vēstnieku Džonu Kvinu (John Quinn).

Mēs ar jums tiekamies itin vēsturiskā brīdī, kad tirgū ir jāparādās kompānijas viskijam, kurš pēc ilga pārtraukuma atkal jau nāk tieši no Tulamoras pilsētas.

Mūsu viskijs tika taisīts pašā Tulamorā no 1829. gada līdz 1954. gadam. Īrijā dedzinātavas vērās ciet jau kopš 1930. gadiem un līdz pat 1960. gadiem. Galu galā 1970. gados Īrijā bija palikušas tikai divas dedzinātavas. Es kompānijā, ko tolaik sauca Irish Distillers, sāku strādāt 1974. gadā.

Tolaik tika uzcelta viena jauna dedzinātava Midltonā, un visi zīmoli, kam agrāk bija bijušas savas dedzinātavas, pārcēlās uz turieni – mūsu Tullamore DEW, Jameson, Powers, Paddy un Crested Ten. Bushmills bija sava dedzinātava. Tā nu bija šīs divas – Midltonā un Bušmilsā. Tullamore izmanto tās abas, jo DEW tiek darināts no graudu, iesala un kubla viskija. Midltonā taisa tikai graudu un kubla šķirnes, tāpēc Bušmilsā taisījām iesala daļu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

2017. gada 22. februārī Latvijā darbību uzsākusi vienlīdzīgās kreditēšanas platforma Robo.cash. Par mūsdienīgo P2P instrumentu specifiku un aizņēmēju un kreditoru sadarbību dažādās valstīs stāsta kompānijas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs.

FOTO Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Vispirms jājautā – ko nozīmē jaunās P2P platformas izveidošana Latvijas iedzīvotājiem?

Latvijas iedzīvotāji jau ir iepazinušies ar vienlīdzīgo kreditēšanu. Lai gan P2P platformu vēsture nav garāka par desmit gadiem, Latvijas kompānijas TWINO un Mintos ieņem nozīmīgu vietu ES tirgū. Domāju, ir svarīgi, ka valstī ieplūst ārvalstu kapitāls. Nav noslēpums, ka mūsu grupas kompānijas darbojas dažādās valstīs un ir cieši saistītas. Labvēlīgais investīciju klimats nospēlēja lomu Robo.cash jurisdikcijas izvēlē. Interese par P2P kreditēšanu pašlaik pieaug, mēs sagaidām, ka platforma veiksmīgi attīstīsies.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Alus darītava Aldaris piedāvā jaunu alus šķirni Dižais Gambrinus, kas radīta par godu visu aldaru patronam – Gambrinus.

Jaunās šķirnes brūvēšanā un palaišanā tirgū Aldaris investējis 200 000 eiro. Leģendas par alus dievu Gambrinus esot dažādas. Vieni saka, ka viņš savas spējas aizguvis no Ēģiptes auglības dievietes Isis, citi, ka Gambrinus bijis aldaru ģildes karalis Briselē.

Gandrīz ikvienā alus darītavā – arī Aldarī, darbiniekus un apmeklētājus sveic alus dieva Gambrinus skulptūra, jo aldari tic, ka tad pats alus dievs Gambrinus uzrauga alus brūvēšanu.

Aldara valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila informē, ka gada laikā Aldaris plāno realizēt vairāk nekā 3 miljonus pudeļu un skārdeņu ar šo alu.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.

SIA Madonas alus pāris gados iekaro stabilu vietu mazo alus darītavu tirgū.

Jau gandrīz četrus gadus vēsturiskajā Madonas alus brūzī saimnieko SIA Madonas alus īpašnieki Rolands Zaharovs, viņa tēvs Edgars Zaharovs un palīdz arī viens no Rolanda brāļiem Ralfs. Madonas alus darītavā vairāk nekā pirms simts gadiem, 1906. gadā, tika sākta miestiņa ražošana akmens ēkā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Zem darītavas ir saglabājušies arī pagrabi, kuros senāk tika glabāts ledus no tuvajiem ezeriem. Uz šiem ledus gabaliem vasarā tika guldītas alus mucas, kas pa īpašu caurumu pagraba griestos tika nogādātas pagrabā. Brūzi pašreizējie tā īpašnieki iegādājās 2015. gadā – pēc tam, kad Rolands Zaharovs bija atgriezies no studijām Austrālijā.

Kompānija Valdo Latvijas tirgū sākusi piedāvāt jaunu alu, kas ražots Lietuvas pilsētā Biržos.

Kā teikts uzņēmuma izplatītajā informācijā, šis alus pēc senatnīgām receptēm tiek izgatavots alusdarītavā Rinkuškiai. Latvijas tirgū tiek ieviests tumšais nefiltrētais un gaišais alus.

Šī alusdarītava dibināta 1991. gadā un šobrīd ar 4 % Lietuvas tirgū ieņem 5. vietu aiz četrām lielākajām alus kompānijām. Starp privātajiem miestiņa brūvētājiem Rinkuškiai ir lielākā Lietuvā.

Valdo zīmola īpašnieks SIA Voldemārs nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību un šobrīd izplata arī tādu zīmolu alus kā Bauska, Tērvete, Piebalga un Užava. SIa Voldemārs piegādā preces Rimi Latvia, Mego, Maxima Latvija u.c.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib

ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.